SC: Prezidents atgādināja koalīcijai, ka suverēnā vara Latvijā pieder tautai 0
Valsts prezidents Andris Bērziņš, pieņemot lēmumu par likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” nodošanu otrreizējai caurlūkošanai Saeimai, apliecinājis, ka atbalsta demokrātiskas vērtības un atgādinājis valdošajai koalīcijā, ka Latvijā suverēnā vara pieder tautai, paziņojumā masu medijiem pauž politiskā apvienība “Saskaņas centrs” (SC).
“Prezidenta lēmums ir signāls tam, ka izsludināšanai virzītie grozījumi ir pieņemti, vadoties tikai un vienīgi no politiskajiem apsvērumiem, domājot par valdošās koalīcijas vajadzībām un aizmirstot, ka politiķu darba pamatā ir jābūt godīgumam. Prezidents atgādināja par to koalīcijai, neizsludinot šo likumu un atdodot to otrreizējai caurskatīšanai,” uzsver SC.
SC norāda: analizējot pirms tam Rīgas pilī notikušajā diskusijā paustos viedokļus, bija skaidrs, ka likumprojekta autoru dzinulis bija koalīcijas partiju panāktā vienošanās par to, ka nepieciešams novērst “traucēkļus”. Un, nepārprotami, viens no tiem – iespēja tautai paust savu gribu.
“”Vienotības” bezkaunība un visatļautības izjūta laika gaitā arvien pieaug, aug arī viņu vēlmju saraksts. Latvijas tautas suverēnā vara un pilsoņu līdzdalība likumdošanas procesā valdošo skatījumā, kā izskatās, ir transformējusies no vērtības līdz defektam, kas būtu vienkārši jānovērš,” uzskata SC.
Pēc politiskās apvienības domām, Saeimas pieņemtie grozījumi nenodrošinātu saprātīgu līdzsvaru tautas nobalsošanas iniciēšanai un būtībā liegtu valsts atbalstu šīm iniciatīvām. “Finanšu sloga uzlikšana tik lielam skaitam iedzīvotāju būtu nesamērīga, jo, kā izrādās, arī elektroniskais paraksts īsti nebūs bez maksas. Grozījumu autori ir arī piemirsuši par citu valstu praksi, kad paraksti vai nu nav vispār notariāli jāapliecina, vai arī pozitīva referenduma realizēšanas gadījumā valsts atmaksā tā iniciatoriem visus izdevumus un diskusija tiešām būtu turpināma Satversmes 78.panta kontekstā, kas paredz vienas desmitās daļas vēlētāju likumdošanas iniciatīvām rīkot tautas nobalsošanas, kas tiešās demokrātijas ziņā ir unikāli.”
SC ir pārliecināts, ka likuma grozījumi nav nedz akūti nepieciešami, nedz neatliekami. To atkārtota izskatīšana paver iespēju konsekventi izvērtēt situāciju un ievērot sabiedrības intereses.
SC domā, ka grozījumu autoriem bijusi rafinēta pieeja, proti, lai maksimāli apgrūtinātu iespējas atdot šo likumprojektu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, grozījumi bija apvienoti ar Eiropas pilsoņu iniciatīvām, kuru ieviešana Latvijas valstij ir uzlikta par pienākumu ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes regulu. “Tās neizpilde ir pamats jau tagad tiesvedības uzsākšanai pret Latviju Eiropas Savienības tiesā. Diez vai tā bija nejaušība,” norāda SC.
Kā ziņots, Valsts prezidents 28.jūnijā otrreizējai caurlūkošanai Saeimā nodeva pieņemtos likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” grozījumus.
Vēstulē, ar kuru likums nodots otrreizējai caurlūkošanai, prezidents izklāsta argumentus, paužot viedokli, ka likuma grozījumi nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu un likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu.
Likumdošanas grozījumus, kas paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, kā arī prasību, lai vēlētāji pašu spēkiem un ar iniciatīvas grupas atbalstu savāktu vienu desmito daļu parakstu, Valsts prezidents vērtē kā soli pareizā virzienā, jo “mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam dienas kārtību referendumos”.
Kā ziņots, 21.jūnijā Saeimā pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka referenduma iniciatoriem no 2015.gada pašiem būs jāsavāc vienas desmitās daļas vēlētāju jeb apmēram 150 000 paraksti.
Patlaban referenduma ierosināšanai ir jāsavāc tikai notariāli apstiprinātu 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas Centrālā vēlēšanu komisija.
