SC: Saeimai ir iespēja risināt nepilsoņu jautājumu bez referenduma 0
Patlaban Saeimas deputātiem ir iespēja demonstrēt savu valstisko domāšanu un atrisināt nepilsoņu jautājumu bez referenduma, aģentūrai LETA sacīja politiskās apvienības “Saskaņas centrs” (SC) frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.
Savukārt referendums ir “galējs, bet absolūti leģitīms līdzeklis gadījumā, ja parlaments nespēj atrisināt sabiedrībā esošās problēmas”, teikts SC paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem. Līdz ar to Saeimas uzdevums ir nekavējoties uzsākt konstruktīvu un rezultatīvu darbu, lai novērstu attiecību saasināšanos sabiedrībā.
SC kā pirmos neatliekamos soļus piedāvā atzīt pēc 1991.gada 21.augusta nepilsoņu ģimenēs dzimušos bērnus par Latvijas pilsoņiem, paredzot viņu tūlītēju reģistrāciju bez atsevišķas procedūras, atzīt visu Latvijā akreditēto skolu absolventus par pilsoņiem reģistrācijas kārtībā, kā arī samazināt naturalizācijas ierobežojumus un atvieglot naturalizācijas noteikumus, pirmkārt, gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Vienlaikus SC piedāvā, līdzīgi kā citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, piešķirt arī Latvijas nepilsoņiem vēlēšanu tiesības pašvaldību vēlēšanās, pieņemt vietējo referendumu likumu, paredzot iespēju tajā piedalīties visiem attiecīgās teritorijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tātad arī nepilsoņiem, atcelt ierobežojumus nepilsoņiem vērsties Saeimā ar kolektīviem iesniegumiem, lai arī nepilsoņiem nodrošinātu dialoga iespējas ar valsts varu, kā arī pārskatīt profesiju aizliegumus un citus sociāli ekonomisku tiesību ierobežojumus nepilsoņiem.
Šos priekšlikumus Agešins šodien Latvijas Televīzijas raidījuma “Sastrēgumstunda” laikā iesniedza izvērtēšanai Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas priekšsēdētājam Ingmāram Čaklajam.
Kā norādīja Agešins, SC vēlas būt vidutājs, lai atrisinātu nepilsoņu jautājumu bez referenduma, izmantojot situāciju, ka Saeimā ir “atvērts” Pilsonības likums.
Agešins aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban Saeimā tiek izskatīti grozījumi Pilsonības likumā, kā arī pagaidām vēl nav izsludināts parakstu vākšanas otrais posms par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, un Saeimai ir laiks, lai sāktu šo jautājumu risināt. Savukārt, ja SC priekšlikumi tiks noraidīti, tiks atsevišķi lemts par turpmāko rīcību, uzsvēra deputāts, piebilstot, ka SC pielikšot visas pūles, lai šie ierosinājumi gūtu atbalstu.
“Nepilsoņu problēmu risināšana ir vēsturisks izaicinājums visiem politiskajiem spēkiem, kas ieinteresēti Latvijas sabiedrības saliedēšanā un mūsu valsts uzplaukumā. Mēs aicinām Saeimas deputātus apspriest situāciju, kas izveidojusies pēc likumprojekta iesniegšanas Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), un izvērtēt iespējamos nepilsoņu problēmas risinājumus,” uzsvērts SC paziņojuma medijiem.
SC atgādina, ka 1991.gada 15.oktobrī ievērojamai Latvijas iedzīvotāju daļai tika liegtas tiesības iegūt pilsonību reģistrācijas kārtībā, savukārt 5.Saeima 1995.gada 12.aprīlī ar likumu ieviesa nedemokrātisko un netaisnīgo nepilsoņa statusu. SC frakcija uzskata, ka šie lēmumi būtiski palielināja cilvēku izslēgšanu no demokrātiskajiem procesiem un viņu atsvešinātību no valsts, kas arī esot pilsoņu iniciatīvas par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem cēlonis. Lielas sabiedrības daļas pastāvēšana nepilsoņu statusā neatbilst Latvijas valsts interesēm, akcentē SC.
Kā ziņots, otrdien “nepilsoņu referenduma” organizatori CVK iesniedza 12 779 parakstus ar mērķi rīkot referendumu par automātisko pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem.
CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars skaidroja, ka parakstu pārbaude varētu prasīt divas nedēļas. Savukārt, lai pārliecinātos, ka iesniegtais likumprojekts atbilst Satversmē un likumos noteiktajām prasībām, Cimdars pieļauj šonedēļ lūgt rakstiskus atzinumus no juristiem.
Ja parakstu pārbaude apliecinās, ka likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” ir parakstījuši ne mazāk kā 10 000 vēlētāju, notiks CVK sēde, kurā tiks izlemts, vai likumprojekts ir uzskatāms par pilnībā izstrādātu un vai ir izsludināms nākamais likuma ierosināšanas posms – 30 dienu parakstu vākšana. Atbilstoši likumam CVK lēmumu pieņem, atklāti balsojot, un lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vismaz pieci no deviņiem CVK locekļiem.
Lai vēlētāju rosinātais likumprojekts tiktu iesniegts izskatīšanai Saeimā, abās parakstu vākšanas kārtās kopā tas jāatbalsta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb 154 379 vēlētājiem. Ja Saeima vēlētāju rosināto likumprojektu noraida vai groza, ir jārīko tautas nobalsošana. Savukārt tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts ir pieņemts, ja tautas nobalsošanā piedalās vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums balso par likumprojekta pieņemšanu.
