Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
2. marts, 2012
Drukāt

SC: taupības politika kaitē Latvijas suverenitātei

saskanascentrs_leta

Eiropas Savienībā (ES) veiktā ekonomiskās bardzības politika, kuru mūsu valdība politkorekti sauc par taupības jeb finanšu stabilizācijas politiku, ir aplama un kaitē Latvijas ekonomiskajai un politiskajai suverenitātei, uzskata apvienības “Saskaņas centrs” Saeimas frakcija.

Šī politika ir teorētiski nepamatota, balstās uz pieņēmumiem, nevis uz pierādījumiem, un kalpo Eiropas ekonomiski attīstīto valstu dominēšanas pastiprināšanai. Finanšu stabilizācija, kas izpaužas valsts budžeta konsolidācijā, arī nozīmē, ka krīzes laikā nauda aiziet uz finanšu sektora stabilizāciju, tātad bankām, nevis darbavietu un reālas ekonomikas uzturēšanai, norāda opozīcijas partijas pārstāvji.

“Finanšu stabilitāte ir spēja nomaksāt parādus. Tā ir atkarīga no tā, cik esat bagāts un cik lieli parādi. Tātad stabilitāte ir iegūstama, gan paaugstinot bagātību, gan samazinot parādus. Tomēr esoša Eiropas Komisijas politika ar finanšu stabilizāciju Eiropā saprot tikai fiskālo disciplīnu. Paliek jautājums – kā palikt bagātākiem. Uz to taupības politikai atbilžu nav. Tā balstās uz aklas neoliberālas ticības, ka valsts, piedaloties ekonomikas pārvaldīšanā, to var tikai vājināt, bet, ja netraucētu tirgum, tad “pats tirgus visu sakārtos”,” uzsver SC deputāti.

Šī ticība ir arī jaunā starpvalstu līguma par pastiprinātu ekonomisko savienību pamatā. Finanšu stabilizācijas mehānismi, kuri tiek līgumā ietverti, uzliek ierobežojumus valsts tēriņam un neregulē taupību privātā sektorā. Bet tieši privātkapitāla ieplūde kļuva par kredītu burbuļu iemeslu Spānijā un Latvijā. Lai nodrošinātu stabilitāti, vajag regulēt arī privātās finanšu plūsmas, piemēram, ar lielākiem nodokļiem ierobežojot privātkapitāla ieplūdi nekustama īpašuma tirdzniecībā. Taču tāda valsts iejaukšanas ir tabu Eiropas neoliberālās ekonomikas noteikumos.

Tāpēc piedāvātie risinājumi nepasargās ekonomiku no pārkaršanas uzplaukuma gados un vēlāku krīzi. Vienlaikus ekonomikas lejupslīdes laikā neparedzēs pietiekamu ekonomikas stimulēšanu. Līdz ar to Latvija riskē atkal piedzīvot strauju postoša kāpuma un krituma ciklu bez iespējām pietiekamai attīstībai, akcentē frakcija.

ES pieredze liecina, ka pievienošanās Eiropas Monetārajai savienībai, tātad eirozonai, arī nenodrošina finanšu stabilitāti, ja eirozonā valda tie paši nosacījumi – bezdeficīta budžets un valsts parāds, kurš nedrīkst būt pārāk liels. Īrijai un Spānijai bija budžeta pārpalikumi un mazi parādi pirms krīzes, kuri ātri pārveidojās lielajos deficītos un augstos parādos. (Arī Latviju, kuras lats ir piesaistīts pie eiro, 2007.gadā iegūtais pārpalikums nepaglāba no krīzes.)

SC uzskata, ka finanšu stabilitāte var balstīties tikai reālā ekonomikas attīstībā, tāpēc SC iestājas par attīstības politiku. SC domā, ka Latvijas apstākļos, kad salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku par 150 000 ir samazinājies darba vietu skaits, imports pārsniedz eksportu, rūpniecības daļa iekšzemes kopproduktā (IKP) ir pārāk maza, finanšu stabilitāti var nodrošināt tikai ekonomiskā izaugsme, kas ir balstīta uz valsts tiešo ieguldījumu ekonomikā ar nolūku radīt jaunas darba vietas un infrastruktūru un veicināt ilgtspējīgu attīstību.

Valsts ieguldījumi ekonomikas izaugsmē radīs patēriņa papildus pieprasījumu, un tas arī sekmē attīstības paātrināšanos. Ekonomikas izaugsme palielinās ieņēmumus no nodokļiem un padarīs budžetu ilgtspējīgu. Attīstīta infrastruktūra, sapratīgas transporta izmaksas, labvēlīga nodokļu politika, politikas stabilitāte padara valsti par pievilcīgu lielajiem ārējiem investoriem, nevis fiskālā konsolidācija. Ne budžeta deficīts, bet tekošā konta deficīts ir ekonomikas rādītājs. Eksporta-importa pozitīva bilance ir veselīgas ekonomikas rādītājs. Vienīgā iespēja attīstīt ekonomiku ir eksportēt vairāk nekā importēt, samazināt importu, palielināt eksportu un iegūt naudu, lai investētu, uzsver opozīcijas pārstāvji.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+