SEB: Baltijas valstu iedzīvotāju mājokļi ir par trešdaļu mazāki nekā vidēji Eiropā 1
Vidējā dzīvojamā platība uz vienu mājsaimniecību Eiropas Savienībā veido 96m2, kamēr vidējā īpašuma platība vienai mājsaimniecībai Baltijas valstīs nepārsniedz 63-67m2. Viens no iemesliem šādai atšķirībai saistīts ar to, ka Baltijas valstīs ir ievērojami mazāk ģimeņu, kuras dzīvo privātmājās, secināts jaunākajā SEB ekspertu sagatavotajā Baltijas valstu mājsaimniecību finanšu apskatā.
Lielākajā daļā Centrālās un Austrumeiropas valstu vidējā mājokļa platība vienai mājsaimniecībai ir aptuveni 70m2. Baltijas valstīs vislielākā dzīvojamā platība ir Igaunijā, kur viena mājsaimniecība apdzīvo vidēji 67 m2. Latvijā un Lietuvā vienas mājsaimniecības rīcībā atrodas 63m2 liels mājoklis. Tas ir otrs zemākais rādītājs Centrālajā un Austrumeiropā – vēl mazāka dzīvojamā platība vienai mājsaimniecībai ir tikai Rumānijā.
Mazā kvadratūra Baltijas valstīs ir skaidrojama ar to, ka salīdzinājumā ar citām Centrālās un Austrumeiropas valstīm, šeit ir ļoti mazs privātmāju īpatsvars uz kopējā dzīvojamā īpašuma fona.
Salīdzinājumam – Horvātijā privātmājās dzīvo 78% no šīs valsts iedzīvotājiem, kamēr Igaunijā – vien 36%, bet Latvijā vēl mazāk – 35% iedzīvotāju. Lai gan Lietuvā no visām Baltijas valstīm ir vislielākais privātmājās dzīvojošo iedzīvotāju skaits – 41%, tomēr arī tas būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja – 58%. Turklāt, Baltijas valstīs lielākais privātmāju īpatsvars ir lauku reģionos un pilsētās tikai 14-15% no visām ģimenēm dzīvo privātmājās, kamēr ES privātmāju vidējais rādītājs pilsētās veido 40%.
Aplūkojot statistikas datus, redzams, ka 8 gadu laikā, privātajās mājās dzīvojošo skaita pieaugums ir minimāls un lēns. Salīdzinot ar 2005. gadu, privātmājās dzīvojošo iedzīvotāju skaits Latvijā ir pieaudzis par 3,2%, Igaunijā – par 2%, bet Lietuvā šis rādītājs ir pat samazinājies par 0,5%.
