Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
26. jūnijs, 2015
Drukāt

“SEB bankas” ekonomists: Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latviju ir maznozīmīga (2)

Foto- LETAFoto- LETA

Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir maznozīmīga. Ietekmes mērogu uz Latviju galvenokārt noteiks tas, kā Grieķijas parādu krīze atsauksies uz lielākajām eirozonas ekonomikām, vērtē “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.

Lai Grieķija atrisinātu parādu problēmu, tai ir jāatdzīvina sava ekonomika, ko var panākt, veicot reformas un saglabājot iespēju saņemt finansējumu, skaidro ekonomists.

Savukārt otra iespēja ir parādu restrukturizācija, kas nozīmē parādu norakstīšanu. Šis scenārijs, formāli skatoties, nav saistāms ar iespēju saglabāt dalību eirozonā, tomēr patlaban dalībvalsts statuss nav mainījies, lai gan daļēja parādu restrukturizācija jau ir veikta. Maksātnespējas fakts vēl nenozīmē automātisku eirozonas pamešanu, turklāt izstāšanās scenārijs aktualizē arī jautājumu par Grieķijas atrašanos Eiropas Savienībā. Precīzu nosacījumu, kā rīkoties šādos apstākļos, nav, tādēļ iznākums izrietēs no politiskajām likmēm un uzstādījumiem, skaidro ekonomists. Viņaprāt, ir skaidrs, ka tiks darīts viss, lai Grieķija saglabātu dalību Eiropas Savienībā. Jebkurā gadījumā, arī ja tiks panākta vienošanās par aizdevuma daļas izmaksu, Grieķijas parādu krīze un ar to saistītā nenoteiktība vilksies ļoti ilgi.

“SEB bankas” ekonomists skaidro, ka Grieķijas ietekmei uz Austrumeiropas reģionu ir trīs virzieni. Pirmais ir savstarpējā tirdzniecība. Grieķijas tiešā tirdzniecība ar Austrumeiropas valstīm ir neliela. Vislielākā daļa – 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) – ir Bulgārijai, savukārt pārējām valstīm tā nepārsniedz 0,5%. Latvijai pērn savstarpējā tirdzniecība bija 26 miljonu eiro vērtībā jeb 0,1% no IKP.

Otrs faktors ir Grieķijas trieciens eirozonas finanšu sistēmai, kā dēļ reģiona ekonomikas var saskarties ar kreditēšanas nosacījumu izmaiņām, līdzīgi kā tas bija vērojams 2011. un 2012.gadā. Tas varētu raisīt izmaiņas iekšzemes patēriņā un mazināt ekonomikas izaugsmes tempu. Taču kopš pirmā “Grexit” jeb Grieķijas iespējamās izstāšanās no eirozonas uzplaiksnījuma eirozonas banku ekspozīcija ir krietni sarukusi, kas varētu nozīmēt arī krietni mazāku negatīvo ietekmi. No šī aspekta Baltijai, tostarp Latvijai, riski ir minimāli. Vairāk tas skartu Horvātiju, Čehiju, Slovākiju un Bulgāriju.

Trešais faktors ir netverams, jo ir sarežģīti izvērtēt, kā notikumi ietekmēs patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu. No vienas puses, pret šo krīzi vairāku gadu garumā varētu būt izveidojusies rezistence, tomēr ierobežota ietekme varētu būt, jo pamanāms, ka notikumi Grieķijā šūpo dažādus noskaņojuma indikatorus Vācijā, skaidro “SEB bankas” ekonomists.
Viņš vērš uzmanību, ka notikumi Grieķijā atsaucas investoru uzvedībā, piemēram, attiecībā uz Spāniju. Uz aktuālo notikumu fona tiek vērtētas arī Kipras perspektīvas, proti, Grieķijas maksātnespējas problēmas var sniegt tās tūrisma sektoram priekšrocības, kas savukārt var sarežģīt Kipras tūrisma un visas ekonomikas izaugsmes izredzes.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. bet protams, katrs latvijas iedzivotājs no zidaiņa lidz mirstošam sirmgalvim ziedos grieķijas krīzei tikai 64 eiro, un viss, mēs esam bagāta valsts varam atļauties. vai ne?

  2. Gluži tāpat.kā Grieķijas 6,8% PVN likmei galvenajiem pārtikas produktiem,uz Latvijas 21% PVN likmi pārtikai!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+