Viedokļi
Aptaujas

Vai vajadzīgi brīvprātīgie ugunsdzēsēji? 16


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs attēls. Foto-Shutterstock

Rihards Keišs, Inčukalna brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) vadītājs: “No iedzīvotājiem jūtam, ka esam ļoti vajadzīgi. Mēnesī dodamies apmēram desmit izsaukumos. Cilvēkiem tik tiešām patīk, ka tepat uz vietas novadā ir sava ugunsdzēsēju komanda, jo ļoti operatīvi esam klāt, lai sniegtu palīdzību. Gadījumos, kad nav ļoti plašs ugunsgrēks – sākusies meža zemsedzes vai kūlas degšana –, reizēm cilvēki piezvana tikai mums, pat neiesaistot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD). Tas liecina, ka uz mums paļaujas. Mums ir pieejama tehnika, ar kuru iespējams iebraukt visai neizbraucamās vietās. Šajā ziņā varam daudz palīdzēt VUGD, kas pat reizēm zvanījuši un taujājuši pēc mūsu auto. Mums tuvākā VUGD daļa atrodas Siguldā un ar šiem vīriem ir ļoti laba sadarbība. Taču ir sajūta, ka VUGD vadība nevēlas, lai dienests sadarbotos ar brīvprātīgajiem. Sistēmu nepieciešams mainīt. Lai gan mums ir noslēgta vienošanās, ka VUGD centrāle mums ziņo par izsaukumiem, pavasarī, piemēram, tas netika darīts, kā arī reizēm paziņots novēloti. Parasti uz izsaukumiem ierodamies pirms VUGD, jo atrodamies tuvāk. Iespējams, tādā veidā bojājam VUGD tēlu. Cerams, likumdošana tiks mainīta, nākotnē mūs respektēs un ar mums sadarbosies, jo arī mūsu kaimiņi igauņi sekojuši Eiropā izplatītajam paraugam, kad pilsētās bāzējas profesionālie ugunsdzēsēji, bet laukos brīvprātīgie, kurus dotē valsts. Tikai no jūnija mūs finansē pašvaldība, līdz tam pastāvējām no ziedojumiem.”

 

Aivars Janelsītis, Latvijas BUB apvienības pārstāvis: “Brīvprātīgo sadarbība ar profesionāļiem bija ļoti laba līdz pat 2000. gadam. Mērķi bija vienoti, un abu pušu pārstāvji bija biedri. Pēc tam brīvprātīgo komandas palēnām palika bez mašīnām, jo to uzturēšanai nebija līdzekļu. Patlaban tikai atsevišķos novados palikušas BUB, kas balstās uz pašvaldību finansējumu vai ziedojumiem. Atsevišķos VUGD virsniekos radās apziņa, ka viņi ir tie galvenie un tādi brīvprātīgie vispār nav vajadzīgi. Šāda bērnišķīga nostāja izraisījusi saspīlējumu starp abām pusēm un nesekmē jomas izaugsmi. Iekšlietu ministrija visu novirza VUGD, arī finansējumu. Latvijā nepieciešama arī profilakse, un tieši brīvprātīgie ir tie, kas ar to nodarbojas. Daudzdzīvokļu mājās ugunsdrošības uzraudzība ir zem katras kritikas. VUGD nav tādi spēki, lai to kvalitatīvi un regulāri apsekotu. Tajās reizēs, kad ar ugunsdzēsēju transportu nav iespējams piekļūt – degošos purvājos, mežos –, tieši brīvprātīgie pirmie metas dzēst ar lāpstām un slotām.”

 

Gints Kopštāls, Ainažu BUB vadītājs: “Mūs ciena un godā visā apkaimē. Darbojamies arī blakus esošajos novados un tuvējā Igaunijas teritorijā un esam ļoti pieprasīti. Mums ir viena no labākajām pašvaldībām, jo ļoti atbalsta mūsu biedrību un to neuzskata par slogu. Tā tam vajadzētu būt arī citviet. Pēc neatkarības atgūšanas visa sistēma tika mākslīgi iznīcināta, uzskatot, ka brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības vispār nav vajadzīgas. Tomēr, gadiem ejot, pierādījies, ka VUGD vieni paši nespēj tikt galā. Trūkst gan tehniskā aprīkojuma, gan cilvēkresursu. Lielajās pilsētās glābšanas dienests tiek galā, taču problēma ir reģionos un laukos. Ugunsnelaimes notiek daudz, dienests ierodas objektā krietni pēc mums, novecojusī tehnika nereti salūst dzēšanas laikā, vīru ir maz un pārguruši, kas norāda uz papildspēku vajadzību. Mūsu vienība ierodas dzēst ar sešreiz lielāku spēku – četrām transporta vienībām vismaz divdesmit cilvēku sastāvā. Vācijā ugunsdzēsēju posteņi nedrīkst atrasties tālāk par 7 km, Latvijā starp VUGD punktiem ir 45 – 60 km. Pie šādas sistēmas, ja cilvēkam laukos deg māja un tuvumā nav brīvprātīgo vienības, gandrīz nav jēgas saukt VUGD, bet var vienkārši sēdēt un skatīties, kā māja nodeg, jo glābēji ieradīsies ne agrāk kā pēc 30 minūtēm. Taču tagadējā dienesta vadība ar Oskaru Āboliņu priekšgalā izturas citādi un palēnām risina jautājumu. Ir ieinteresēti veicināt sadarbību ar brīvprātīgajiem, jo arī viņiem godu nedara statistika par nodegušo māju skaitu. Brīvprātīgajiem ir jāpiešķir valsts finansējums, lai šis slogs nav uz atsevišķu pašvaldību pleciem, tāpēc jāmaina likumdošana.”

 

UZZIŅA

Latvijā šobrīd darbojas 26 brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības un ir ap 1800 brīvprātīgo ugunsdzēsēju.

Avots: LBUBA

LA.lv