Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
16. jūlijs, 2016
Drukāt

Vai vajadzīgi brīvprātīgie ugunsdzēsēji? (4)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Ilustratīvs foto.

Rihards Keišs, Inčukalna brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) vadītājs: “No iedzīvotājiem jūtam, ka esam ļoti vajadzīgi. Mēnesī dodamies apmēram desmit izsaukumos. Cilvēkiem tik tiešām patīk, ka tepat uz vietas novadā ir sava ugunsdzēsēju komanda, jo ļoti operatīvi esam klāt, lai sniegtu palīdzību. Gadījumos, kad nav ļoti plašs ugunsgrēks – sākusies meža zemsedzes vai kūlas degšana –, reizēm cilvēki piezvana tikai mums, pat neiesaistot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD). Tas liecina, ka uz mums paļaujas. Mums ir pieejama tehnika, ar kuru iespējams iebraukt visai neizbraucamās vietās. Šajā ziņā varam daudz palīdzēt VUGD, kas pat reizēm zvanījuši un taujājuši pēc mūsu auto. Mums tuvākā VUGD daļa atrodas Siguldā un ar šiem vīriem ir ļoti laba sadarbība. Taču ir sajūta, ka VUGD vadība nevēlas, lai dienests sadarbotos ar brīvprātīgajiem. Sistēmu nepieciešams mainīt. Lai gan mums ir noslēgta vienošanās, ka VUGD centrāle mums ziņo par izsaukumiem, pavasarī, piemēram, tas netika darīts, kā arī reizēm paziņots novēloti. Parasti uz izsaukumiem ierodamies pirms VUGD, jo atrodamies tuvāk. Iespējams, tādā veidā bojājam VUGD tēlu. Cerams, likumdošana tiks mainīta, nākotnē mūs respektēs un ar mums sadarbosies, jo arī mūsu kaimiņi igauņi sekojuši Eiropā izplatītajam paraugam, kad pilsētās bāzējas profesionālie ugunsdzēsēji, bet laukos brīvprātīgie, kurus dotē valsts. Tikai no jūnija mūs finansē pašvaldība, līdz tam pastāvējām no ziedojumiem.”

 

Aivars Janelsītis, Latvijas BUB apvienības pārstāvis: “Brīvprātīgo sadarbība ar profesionāļiem bija ļoti laba līdz pat 2000. gadam. Mērķi bija vienoti, un abu pušu pārstāvji bija biedri. Pēc tam brīvprātīgo komandas palēnām palika bez mašīnām, jo to uzturēšanai nebija līdzekļu. Patlaban tikai atsevišķos novados palikušas BUB, kas balstās uz pašvaldību finansējumu vai ziedojumiem. Atsevišķos VUGD virsniekos radās apziņa, ka viņi ir tie galvenie un tādi brīvprātīgie vispār nav vajadzīgi. Šāda bērnišķīga nostāja izraisījusi saspīlējumu starp abām pusēm un nesekmē jomas izaugsmi. Iekšlietu ministrija visu novirza VUGD, arī finansējumu. Latvijā nepieciešama arī profilakse, un tieši brīvprātīgie ir tie, kas ar to nodarbojas. Daudzdzīvokļu mājās ugunsdrošības uzraudzība ir zem katras kritikas. VUGD nav tādi spēki, lai to kvalitatīvi un regulāri apsekotu. Tajās reizēs, kad ar ugunsdzēsēju transportu nav iespējams piekļūt – degošos purvājos, mežos –, tieši brīvprātīgie pirmie metas dzēst ar lāpstām un slotām.”

 

Gints Kopštāls, Ainažu BUB vadītājs: “Mūs ciena un godā visā apkaimē. Darbojamies arī blakus esošajos novados un tuvējā Igaunijas teritorijā un esam ļoti pieprasīti. Mums ir viena no labākajām pašvaldībām, jo ļoti atbalsta mūsu biedrību un to neuzskata par slogu. Tā tam vajadzētu būt arī citviet. Pēc neatkarības atgūšanas visa sistēma tika mākslīgi iznīcināta, uzskatot, ka brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības vispār nav vajadzīgas. Tomēr, gadiem ejot, pierādījies, ka VUGD vieni paši nespēj tikt galā. Trūkst gan tehniskā aprīkojuma, gan cilvēkresursu. Lielajās pilsētās glābšanas dienests tiek galā, taču problēma ir reģionos un laukos. Ugunsnelaimes notiek daudz, dienests ierodas objektā krietni pēc mums, novecojusī tehnika nereti salūst dzēšanas laikā, vīru ir maz un pārguruši, kas norāda uz papildspēku vajadzību. Mūsu vienība ierodas dzēst ar sešreiz lielāku spēku – četrām transporta vienībām vismaz divdesmit cilvēku sastāvā. Vācijā ugunsdzēsēju posteņi nedrīkst atrasties tālāk par 7 km, Latvijā starp VUGD punktiem ir 45 – 60 km. Pie šādas sistēmas, ja cilvēkam laukos deg māja un tuvumā nav brīvprātīgo vienības, gandrīz nav jēgas saukt VUGD, bet var vienkārši sēdēt un skatīties, kā māja nodeg, jo glābēji ieradīsies ne agrāk kā pēc 30 minūtēm. Taču tagadējā dienesta vadība ar Oskaru Āboliņu priekšgalā izturas citādi un palēnām risina jautājumu. Ir ieinteresēti veicināt sadarbību ar brīvprātīgajiem, jo arī viņiem godu nedara statistika par nodegušo māju skaitu. Brīvprātīgajiem ir jāpiešķir valsts finansējums, lai šis slogs nav uz atsevišķu pašvaldību pleciem, tāpēc jāmaina likumdošana.”

 

UZZIŅA

Latvijā šobrīd darbojas 26 brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības un ir ap 1800 brīvprātīgo ugunsdzēsēju.

Avots: LBUBA

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Ugunsdzēšeji tikai spēj nosargāt no ugunsgrēka paplašināšanās, lai māja nodeg pareizi un varbūt neaizdegas blakus mājas. Profesionālos ugunsdzesējus vajadzētu apvienot ar policiju, tad efektivitāte būtu lielāka un valstij nebūtu jāapmaksā ugunsdzēsēju dīkstāve. Pašvaldībās vairāk vajadzētu brīvprātīgos udunsdzēsējus, kādu transporta vienību un spectērpus un maksāt tikai par reālu darbu.

    • tipiski sievišķīgs skatījums Atbildēt

      Kad apvienotu, kurš ko darītu ?
      Policis ņemtu spricējamo rokās, vai pažarnieks bizotu pa krūmiem pakaļ žuļikiem ? Kurš uzturētu un remontētu tehniku ?
      Kurš saimnieks gribēs tādu strādnieku, kurš pamet darbu laukā vai kūtī un skrien projām dzēst pažaru, kamēr jāslauc govis vai jāvāc siens, kamēr lietus nelīst uz galvas ?

    • Cik amatus(izņemot pļāpāšanu) tu vēl proti pati ?

  2. Resoriskā konkurence, jūt apdraudējumu labāk izravēt un aizliegt ! Tas sakāms netikai par brīvprātīgo ugunsdzēšēju bet arī glābēju kustību. Latvija ir netikai mežiem bagāta bet arī jūras valsts. Teiksim ,ja cilvēks nokļuvis briesmās jūrā Kolkas ragā tad palīdzība ieradīsies no Dundagas. Tātad ātrākā palīdzība pēc zvana saņemšanas būs 30 min.+ Reāli jareiķinās ar 45min. Kā būtu ja brīvprātīgo glābēji atrodas Kolkā ,reakcija līdz 10 min. Tad lūk redzam ka 20-35min atšķirība uz ūdens ir ļoti ,ļoti ,ļoti liels laiks. Īrijā ,Britos,Nīderlandē vienlaicīgi spēcīgi attīstītai krasta glābšanas dienastam valsts attbalsta lielu brīvprātīgo glēbēju kustību ik gadus Ziemeļjūrā un Īru jūrā brīvprātīgo nopelns ir 300-500 dzīvības.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (20)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+