Ekonomika
Bizness

Restorāni cīnās ar “smagajiem” nodokļiem 16

Foto – Ilze Pētersone

“Godīga restorānu biznesa pastāvēšana Latvijā ir nopietni apdraudēta. Izkļūt no “pelēkās” zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tādēļ piedāvājam – samazināt PVN likmi mūsu nozarei līdz 5%,” vakardienas preses konferencē norādīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) locekļi. “Mēs gribam strādāt godprātīgi, maksāt visus nodokļus. Neesam recidīvisti, un situācija, kad nepārtraukti jūties kā zaglis, mums ir apnikusi,” problēmu paspilgtināja LRB dibinātājs un “Restorāna 3” un “3 pavāru restorāna” līdz­īpašnieks Ēriks Dreibants.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

 

Baltās pret melnajām avīm

Līdztekus šai problēmai grūtības sagādā arī birokrātiskās prasības, kuru dēļ pavāram nav laika darīt savu darbu – gatavot. Ir jāsēž starp dokumentu kalniem un jāmēģina izpildīt visas neadekvāti augstās prasības. “Pavāra jaku, kas man mugurā, es nopirku pirms pusgada, bet man uz tās nav neviena tauku traipa, jo visu laiku sēžu birojā un risinu dažādas problēmas. Līdz virtuvei tā arī nesanāk aiziet. Diemžēl, bet Latvijā restorāna bizness bez blakus dotācijām no cita biznesa nespēj pastāvēt. Es vēlos, lai mūs sadzird valsts un sabiedrība,” satraucies bija E. Dreibants.

“Neraugoties uz to, ka restorāni ir viena no Latvijas tūrisma vizītkartēm, kas veido vairāk nekā 2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), labākie nozares uzņēmumi pat gribēdami nespēj izkļūt no “pelēkās” zonas. Pēc biedrības aprēķiniem, pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorāna uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, tie cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti. Mēs nenoliedzam, ka nozarē ir arī “melnās avis”, bet algu nodokļu slogs Latvijā ir nesamērīgi augsts – restorānu nozarei tas var sasniegt 74,3%. Tas ir būtiski lielāks nekā daudzās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kurās restorāniem tiek piemērota pazeminātā PVN likme,” norādīja LRB prezidents un vīna bāra “Garage” līdzīpašnieks Jānis Jenzis. Viņš uzskata, ka atbildīgajām institūcijām būtu nepieciešams pārskatīt augstos darbaspēka nodokļus, atcelt ierobežojumu ārvalstu studentiem strādāt divdesmit stundas nedēļā, kā arī samazināt minimālo algu ārvalstu darbiniekiem līdz nozares vidējai. Būtu nepieciešams arī atcelt dubulto samaksu par svētku dienām un palielināt samaksu par virsstundām.

 

Pēc ķīviņa sākuši komunicēt

Pērnvasar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) īstenotā kampaņa “Prasi čeku!” izraisīja lielu restorānu īpašnieku kritiku. Tādēļ 2017. gada nogalē tika izveidota LRB. Tagad biedrība uzsākusi sadarbību ar VID, Finanšu un Ekonomikas ministrijām, lai kopīgiem spēkiem sakārtotu nozari. “Būtiski izprast restorāna biznesa specifiku, kā arī ieņēmumu un izdevumu struktūru. No visiem restorāna ieņēmumiem lielākā daļa aiziet darbinieku atalgojumam, kas ar visiem nodokļiem veido līdz pat 60% no visām izmaksām. Otrajā vietā ir produktu un dzērienu iegāde, bet vēl jāmaksā arī nomas maksa un komunālie maksājumi, kā arī administrācijas un citas izmaksas. Rezultāts – atkarībā no restorāna lieluma, tā zaudējumi gadā ir no 20 līdz 30%. Piemēram, restorānam, kura gada neto apgrozījums ir viens miljons eiro, tie ir 200 līdz 300 tūkstoši eiro katru gadu,” finansiālos zaudējumus klāstīja LRB finanšu konsultants Andrejs Grigoļunovičs.

VID dati liecina, ka ēdinātāji nodokļos katru gadu valstij samaksā vairāk nekā simts miljonus eiro. “Pagājušajā gadā bijām uz tādas kā kara takas, tādēļ abām pusēm bija jāapsēžas pie viena galda un jārod kopīga valoda. Neiztikām arī bez savstarpējiem apvainojumiem, bet tas bija pirmais solis ceļā uz saprašanos. Sabiedriskās ēdināšanas nozare būtiski atšķiras no pārējām nozarēm Latvijā, un katra nozare strādā pie tā, lai izietu no “ēnu zonas”. Tādēļ tika izveidota LRB, kas kopā ar LVRA strādā pie tā, lai restorānu nozare tiktu sakārtota,” skaidroja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

I. Cīrule atzīmēja, ka Latvijā nodokļu regulējums ir stabils, tomēr valsts mērogā ir svarīgi domāt, kā mazināt administratīvo nodokļu slogu, lai uzņēmējiem to padarītu vieglāku, ērtāku un saprotamāku. Turpmāk ieilgušo problēmu risinājums tikšot meklēts kopīgiem spēkiem, restorānu pārstāvjiem sadarbojoties ar VID.

 

5593 ēdinātāji nodarbina 26 tūkstošus

Latvijā darbojas 5593 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, no tiem 3707 ēdināšanas uzņēmumi

Lielākie pēc apgrozījuma ir AS “Lido” un SIA “Premier Restaurants Latvia” (“McDonalds”)

Starp tiem ir 134 ēdnīcas, picērijas, bistro un 1176 kafejnīcas, bāri, restorāni

Ēdināšanas sektorā nodarbināti aptuveni 26 tūkstoši cilvēku.

Dati: VID, Firmas.lv

LA.lv