Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. aprīlis, 2012
Drukāt

Segumus jumtiem profilē Latvijā 


mezancis_volkova_15

Mūsu pircēji jau ir pieraduši, ka tirgū piedāvātajā dažādu jumta segumu klāstā lielākoties ir redzami no citām valstīm ievestie ražojumi. Bituma šindeļi un ruļļi, betona un māla dakstiņi, viļņotās šīfera loksnes bez azbesta un citi jumtu segumi lielā izvēlē tiek piedāvāti visās būvmateriālu tirdzniecības vietās. 


Taču nav gluži tā, ka Latvijā vairs neražo neko. Rīgā, Mārupē, Ādažos, Brocēnos un citās vietās ir ap desmit uzņēmumu, kuros viens no galvenajiem produkcijas veidiem ir no metāla izgatavoti jumtu segumi. Priekulē un Cesvaines novadā vietējie uzņēmēji ražo koka šindeļus.

 

Speciālisti gan atzīst, ka pašu mājās notiek metāla segumu ražošanas beigu cēliens. Pirmkārt, Latvijā izveidotie lielākoties ir meitas uzņēmumi ar vadības centriem ārzemēs. Otrkārt, segumu galveno izejmateriālu – metāla loksnes – ražo citur, pēc tam ieved Latvijā, kur no tām top jau gatavi dažādu profilu jumtu segumi.

 

Piemēram, Ķekavas novada Krustkalnos kopš 1999.gada strādājošais uzņēmums “TOODE” iepērk izejmateriālus Igaunijā – a/s “TOODE”. Latvijas uzņēmuma pārstāvis Jurijs Kurajevs saka, ka Krustkalnos ražo valcētos un classic jumtu segumus, teknes, palodzes, karnīzes, kores, vējmalas, kā arī citus tērauda materiālus.

Uzņēmuma “Balex Metal” tirdzniecības direktors Jānis Keiselis vēsta, ka vienam no lielākajiem Polijas tērauda celtniecības materiālu ražotājiem meitas uzņēmums Brocēnos strādā kopš 2004. gada. Tā kā darbgaldu jaudas ir lielas, ar ražojumiem varot apgādāt ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas, Igaunijas, Krievijas tirgu.

Uzņēmuma “LeBens” komercdirektors Sergejs Kubiškins atklāj, ka kopš 2002. gada februāra Rīgā darbojas cehs, kurā tiek ražoti metāla kārniņi un profilklāju materiāli jumtiem un sienām no plāna tērauda lokšņu materiāla, kā arī profilētās metāla ūdensnotekas. Jumtu segumu ražošanai metāla loksnes ieved no Zviedrijas, Vācijas, arī no Indijas un Dienvidkorejas.

Somijas metāla jumtu segumu ražošanas uzņēmuma “Ruuki” Latvijas pārstāvniecības mārketinga un komunikāciju nodaļas vadītāja Solvita Dūka stāsta, ka agrāk metāla segumu ražotnes bijušas izveidotas arī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Bet, tā kā Baltijas valstīs pieprasījums nav liels, saimnieciskās krīzes ietekmē tika nolemts saglabāt ražotni tikai Igaunijā.

 

Vai pašiem ražot vairs nav izdevīgi?

A/s “Lode” pārdošanas produktu vadītājs Varis Lagzdiņš saka, ka pašu mājās var ražot to, ko iespējams pārdot un kas tādējādi atmaksājas ražotājam. Līdz 2006. gadam ar nelieliem pārtraukumiem uzņēmumā gan vēl ražoja pazīstamos māla dakstiņus stāviem jumtiem, bet tad tirgu pārplūdināja ar Vācijā, Dānijā un citur ražotajiem dakstiņiem.

Jumtu metāla segumu tirdzniecības uzņēmuma “Corus Building Systems” direktors Jānis Griķis stāsta, ka kompānija apsver iespēju organizēt metāla profilēto lokšņu ražošanu Latvijā. Viņaprāt, ražotne ļautu operatīvi reaģēt uz mainīgo tirgus pieprasījumu. Kad tas varētu notikt un ko varētu ražot Latvijā, ir atkarīgs no koncerna “Tata Steel”, kurā ietilpst “Corus Building Systems”.

 

Jānis Griķis spriež, ka aptuveni 80% ēku un būvju jumtiem Latvijā ir nepieciešama renovācija, tie joprojām ir noklāti ar veco padomju laiku šīferi. Turklāt straujais profilēto lokšņu realizācijas apjomu pieaugums 2011. gadā un pozitīvā Baltijas valstu iekšzemes kopprodukta dinamikas prognoze varētu labvēlīgi iespaidot lēmumu par ražotnes izvietošanu Baltijā.

 

Priekules uzņēmuma “Kurzemes šindelis” vadītājs Mārtiņš Ceriņš domā, ka vislabākās perspektīvas ir ražot, izmantojot vietējās izejvielas. Šajā uzņēmumā noorganizēta šindeļu ražošana no ozolkoka. Savukārt Cesvaines novada uzņēmumā “Ozols LG” ražo skujkoku šindeļus.

Uzņēmuma “LeBens” pārstāvis Sergejs Kubiškins uzskata, ka diemžēl jebkādai ražošanai traucē pārlieku lielie darbaspēka nodokļi. Savulaik uzņēmumā pat esot apsprieduši par ražotnes pārcelšanu uz Igauniju, kur valsts atbalsta ražotājus ar elastīgu nodokļu politiku.

Uzņēmuma “Ruuki” pārstāve Latvijā Solvita Dūka atzīst, ka diemžēl dažādo jumtu segumu izejmateriāls ir ražots Ķīnā un citās Āzijas valstīs no sliktām izejvielām. Tāpēc, mājai izvēloties metāla jumtu, būtu vēlams vispirms noskaidrot, kur tas ražots un vai tā kvalitāte ir pietiekama. Uzņēmuma “LeBens” pārstāvis gan noliedz, ka, piemēram, no Ķīnas ievestais metāls būtu tik peļams. Viņaprāt, slikto metāla jumtu segumu cēlonis dažkārt ir nevis pats izejmateriāls, bet Latvijas pasūtītājs, kurš, dzīdamies pēc ātras peļņas, ražotājam pasūta plānākas metāla loksnes, nekā būtu vajadzīgs.

 

Viedoklis

Latvijas Amatniecības kameras Jumiķu apvienības valdes loceklis Armands Liede: “No metāla ražotu jumtu segumu priekšrocība ir tā, ka tos var samērā viegli ieklāt. Tomēr, izvēloties mājai šādu segumu, jāpievērš uzmanība tam, no kāda materiāla tas ražots, kā arī kāds ir pretkorozijas un krāsojuma slāņu biezums. Padomju laikā pazīstamā jumta skārda standarta biezums bija 0,55 mm, pirms kara strādāja ar 0,7 līdz 0,8 mm bieziem skārda materiāliem. Diemžēl starp pašlaik piedāvātajiem ir atrodami vien 0,45 mm biezi jumtu segumi, kuru kalpošanas mūžs noteikti nebūs tik ilgs.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+