Mārīte Seile
Mārīte Seile
Foto – LETA

“Seile nemācēja izdarīt spiedienu, melot, blefot.” 16

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile neesot ieklausījusies “Vienotības” spices viedoklī par skolotāju algošanas modeli, tāpēc, visticamāk, nākamajā valdībā viņu vairs neredzēsim.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

“Runājot par Mārīti Seili… Būs ļoti grūti turpināt pedagogu algu reformu. Es pieļauju, ka Ministru prezidents varētu aicināt citu kandidātu,” tā LTV trešdien sacīja partijas “Vienotība” Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Kārlis Šadurskis. Vēlāk viņš precizēja, ka tas esot viņa personiskais viedoklis: partijā M. Seiles darbība ministres amatā neesot apspriesta un nākamās valdības veidošanas kontekstā par personām, kas varētu ieņemt ministru amatus, neesot spriests. Taču M. Seile nevarot turpināt darbu galvenokārt tāpēc, ka neesot radusi kontaktu ar nozari, par ko liecinot nesenais izglītības un zinātnes darbinieku streiks.

Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) pieļauj, ka savā ziņā M. Seile, kuras darbībai viņam daudz pārmetumu neesot, tiekot upurēta, lai pēc pedagogu streika normalizētu varas un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) attiecības. Kā zināms, tās priekšsēdētāja Inga Vanaga paziņojusi: ja nebūtu kritusi valdība, LIZDA būtu prasījusi ministres demisiju. Interesanti gan, ka LIZDA mājas lapā veiktā aptaujā 83 procenti nobalsojušo lapas lietotāju pateikuši, ka M. Seilei jāturpina darbs.

CITI ŠOBRĪD LASA

M. Seile nav “Vienotības” biedre, kaut tieši no šīs partijas viņa tika virzīta ministra amatam. Latvijas Zinātnes padomes prezidents Andrejs Siliņš pieļauj, ka tieši politiskās pieredzes trūkums bijis ministres klupšanas akmens: “Viņa nemācēja izdarīt spiedienu, melot, blefot. Acīmredzot tādi cilvēki politikā nav vajadzīgi. Es nevaru teikt, ka Seiles kundze strādāja ļoti labi, taču nevar arī teikt, ka slikti. Daļu darbu neizdevās paveikt tieši politiskā atbalsta trūkuma dēļ. Izskatās, ka ministrei atbalsts bija tikai no Straujumas kundzes, taču, tā kā premjerei pašai nebija atbalsta, daudz kas neizdevās.”

Politiskā atbalsta trūkumu ministrei novērojis arī R. Ķīlis, taču viņš pieļauj, ka Seili neatbalsta ne jau “Vienotība” kopumā, bet gan tās vadība.

Pati M. Seile nevēlējās komentēt ne savas izredzes saglabāt amatu, ne arī attiecības ar “Vienotību”. IZM vecākā konsultante sabiedrisko attiecību jautājumos Ilze Salna gan pastāstīja, ka M. Seilei nav bijušas pārrunas ar “Vienotības” vadību par iespējām saglabāt amatu. Līdz ar to jāsecina, ka nākamajā valdībā ministra krēsls viņai netiks piedāvāts.

Kurš būs nākamais, kam ar izglītības un zinātnes nozares problēmām būs jātiek galā? Izskan, ka nākamais ministrs varētu būt kāds, kam līdz šim nav bijis sakara ar šo jomu. Citi min K. Šadurska un vēl vienas Saeimas deputātes – Ilzes Viņķeles – vārdu. Roberts Ķīlis pieļauj domu, ka “Vienotība” jaunajā valdības veidošanas procesā varētu censties pat tikt vaļā no Izglītības un zinātnes ministrijas.

Visu rakstu lasiet 11. decembra “Latvijas Avīzē” vai “Latvijas Avīzes” e-izdevumā.