Pasaulē
Baltija

Seima spīkers: Lietuvai nebūtu ne tehnisku, ne politisku iespēju pirkt elektroenerģiju no Baltkrievijas0

Foto: Zane Bitere/LETA

Lietuvai nebūtu nedz tehnisku, nedz politisku iespēju pirkt elektroenerģiju no Baltkrievijas pat tajā gadījumā, ja Minska pieņemtu Lietuvas premjerministra Sauļus Skverneļa priekšlikumu pārveidot pie abu valstu robežas topošo Astravjecas atomelektrostaciju (AES) par gāzes koģenerācijas staciju, trešdien paziņojis Seima spīkers Viktors Pranckietis.

Viņš nav sīkāk komentējis šo premjera ideju, ko kritiķi uzskata par viņa priekšvēlēšanu kampaņas daļu pirms maijā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, bet atgādinājis, ka Lietuva gatavojas sinhronizēt savu energosistēmu ar Eiropas tīkliem un atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Baltijas valstis savieno ar Baltkrieviju un Krieviju.

“Mēs sinhronizējamies ar Eiropas kontinentālajiem tīkliem, un visas līnijas ir tādā stadijā, ka tiks atvienotas,” parlamenta priekšsēdētājs sacījis radiostacijai “Žiniu radijas”. “Mūsu likums nosaka, ka mēs nepirksim elektroenerģiju no nedrošām atomelektrostacijām. (..) Mērķis ir sinhronizēties ar Rietumiem, atslēgties no BRELL, lai mēs nekad vairs nebūtu atkarīgi no kaut kādām Austrumu politiskajām ietekmēm.”

“Atkārtošu vēlreiz – tehniskās iespējas būs slēgtas, bet politiskais lēmums ir nepirkt,” viņš atbildējis, pārvaicāts, vai Lietuvai tiešām nav jebkādu iespēju pirkt elektroenerģiju no Baltkrievijas – ne no atomelektrostacijas, ne cita veida spēkstacijām.

Lietuva uzskata Astravjecas AES projektu, ko īsteno Krievijas korporācija “Rosatom”, par nedrošu un jau gadiem ilgi centusies panākt tā apturēšanu, rosinot Eiropas Savienības (ES) līmenī elektroenerģijas importa embargo, taču šīs priekšlikums nav radis atbalstu ES institūcijās un citās dalībvalstīs.

Kā ziņots, Skvernelis šomēnes nosūtīja savam Baltkrievijas kolēģim Sergejam Rumasam vēstuli, kurā ierosināja apsvērt alternatīvas atomelektrostacijai un vienlaikus piedāvāja Minskai sadarbību šai procesā.

Premjers iepriekš jau bija norādījis, ka ieteiks Baltkrievijai izmantot lielāko daļu topošās AES infrastruktūras, lai ierīkotu ar gāzi darbināmu elektrostaciju, un piedāvās nodrošināt tai gāzes piegādi no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa, kā arī pa iecerēto gāzesvadu starp Poliju un Lietuvu, kam būtu jāsāk darboties pēc pāris gadiem.

Pēc viņa sacītā, ja Minska atteiktos no kodolspēkstacijas projekta, tad vairāk nekā 60% jau izveidotās Astravjecas AES infrastruktūras varētu tikt izmantota gāzes elektrostacijas izveidei un šāds piedāvājums varētu palīdzēt panākt, ka Astravjecas AES netiek iedarbināta.

Seima spīkers tagad izteicies, ka Lietuvas piedāvājums Baltkrievijai “ir valdības jautājums un ir ļoti jauns”. “Iespējams, to vajadzētu apspriest,” viņš piebildis.

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas-Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. No Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir aptuveni 110 kilometri.

Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.

Lietuvas Seims aizpērn vienprātīgi pieņēma likumu, kurā atzīts, ka Astravjecas AES ir nedroša un apdraud Lietuvas nacionālo drošību, vidi un sabiedrības veselību, un Lietuvas valdība drīz pēc tam apstiprināja plānu, kā bloķēt tajā ražotās elektroenerģijas importu.

Minska Lietuvas pārmetumus noraida, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.

Minska pirmo AES reaktoru sola iedarbināt šogad, otro – nākamgad.

LA.lv