Tehnika

Sejas atpazīšana vēl nedarbojas. Mazo Ivanu meklēja, caurskatot visus video ar acīm 16

Foto-Shutterstock

10. jūlijs bija izšķiroša diena pazudušā Ivana atrašanā – Valsts policijai (VP), analizējot video fragmentus, izdevās uziet pavisam niecīgu mazā puisēna sandales fragmentu, kas meklētājiem ļāva sākt viņa meklēšanas darbus jaunā, vēl nepārmeklētā apvidū. Jau dienu vēlāk Ivanu atrada. Diemžēl mirušu. Vai sandales fragmentu nevarēja atklāt jau agrāk, un kāds kopumā šobrīd ir tehnoloģiskais nodrošinājums un tehnoloģiskās iespējas video fragmentu analīzē?

Skatās paši ar acīm

VP Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļas vadītājs Romāns Jašins “LA” norādīja, ka šādos gadījumos policija video analizē lielākoties pašu spēkiem, taču gadījies piesaistīt arī ārvalstu kolēģu palīdzību. Savulaik piesaistīta pat ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) laboratorija, taču tā nav devusi nekādu labumu, jo novērošanas kameru izšķirtspēja vēl ir pārāk zema.

Tieši tāpēc Ivana lietas gadījumā video fragmentus analizējuši paši, jo ārvalstu kolēģi nespētu palīdzēt. “Katram uzņēmumam, privātpersonai u. c. ir sava sistēma un kameras izšķirtspēja. Diemžēl biežāk šo kameru kvalitāte ir ļoti slikta – labas kameras maksā lielu naudu, bet piespiest pirkt dārgas ierīces nevaram,” sacīja R. Jašins, kurš uzsvēra, ka Ivana meklēšanas gadījumā video fragmentu analīzi apgrūtinājusi ne tikai kameru zemā izšķirtspēja, bet arī norāžu trūkums, “tukšie laukumi” jeb vietas, kur kameru trūkst, kā arī milzīgais analizējamais apjoms. Viņš sacīja, ka Vecrīgā Rīgas pašvaldības policijai esot ļoti laba video novērošanas sistēma, arī kameru kvalitāte esot laba. “Līdzīgi būtu jārīkojas visās Latvijas pilsētās, taču skaidrs, ka tas nav lēts prieks, kā arī aizņemtu daudz laika.”

Dažu gadu jautājums

Uzņēmuma “ApplyIT”, kas nodarbojas ar datorredzes tehnoloģijām, vadītājs Agnis Jakubovičs ir diezgan drošs, ka Latvijā ar sejas atpazīšanas tehnoloģijām neviens nenodarbojas. “Pirms neilga laika interesējāmies par šīm tehnoloģijām un nekā tāda Latvijā nebija. Tikai šogad pasaules mērogā esmu redzējis plaši pieejamu tehnoloģiju, kas spēj cilvēku atpazīt pēc vienas fotogrāfijas. Līdz šim tehnoloģijas ļāva atpazīt noziedznieku vai slēgtās teritorijās savus darbiniekus, bet tad vajadzēja vismaz 300 bilžu, lai sistēmu apmācītu atpazīt. Saprātīgi domājot, plaši lietojamai šai tehnoloģijai vēl nevajadzētu būt – tā varētu palīdzēt, taču diez vai palīdzētu ātrāk atrast Ivanu,” sacīja A. Jakubovičs, kurš gan uzsvēra, ka dažu nākamo gadu laikā tas noteikti būs iespējams arī Latvijā. Viņaprāt, šādu tehnoloģiju ieviešana nebūs dārga. Summa būs samērīga. Tāpat liela problēma ir arī kameru novietojums – tās novietotas krietni augstāk par cilvēku atrašanās vietu un sejas atpazīšanas sistēmas algoritmiem šādā leņķī grūti precīzi atpazīt seju. Drēbes it kā varētu būt īstās, taču seju atpazīt nevar. Arī viņš piekrīt, ka novērošanas kameru izšķirtspēja šobrīd ir pārāk zema, taču A. Jakubovičs ir pārliecināts, ka nākamo gadu laikā ierīču kvalitāte uzlabosies.

“Šobrīd labāko algoritmu divu bilžu (video novērošanas un, piemēram, sociālo tīklu) salīdzināšanai piedāvā “Microsoft”. Paņemam divas bildes, un algoritms pasaka, vai tas ir viens un tas pats cilvēks. Turklāt “Mic-
rosoft” šo to piedāvā par brīvu un jāsāk maksāt vien tad, kad pārsniegts kāds noteikts apjoms. Tas pierāda, ka ne viss jābūvē no nulles – daudz ko var dabūt pat par velti,” norāda “ApplyIT” dibinātājs. Taču viņš uzsvēra, ka VP nedrīkst pārmest tehnoloģiju neesamību, jo virzība uz sejas atpazīšanu pasaulē nopietni sākusies vien pirms diviem trim gadiem.


Pasaulē pirmie aresti tikai šogad

“Esmu dzirdējis no kolēģiem, ka ASV investēti milzīgi līdzekļi, lai novērošanas kamerās atpazītu ļaundarus. Pāris gadu laikā sistēma noķērusi tikai vienu cilvēku… Tas ir tieši saistīts ar to, ka praksē šai tehnoloģijai šobrīd vēl ir vairāki ierobežojumi,” norāda 
A. Jakubovičs.

Viņš acīmredzot runā par FIB miljardu dolāru vērto sejas atpazīšanas sistēmu, kuru ASV dēvē par Nākamās paaudzes identifikācijas sistēmu. Tā ir ASV strādājoša datubāze, kurā ir cilvēku sejas fotogrāfijas, acu tīkleņu skenējumi, DNS informācija, balss ieraksti 
u. c. biometriskie dati. Pie sistēmas FIB strādā jau kopš 2012. gada.

Tomēr jau krietni ilgāk tiek analizēti video fragmenti bez sejas atpazīšanas tehnoloģijas. 2013. gadā pēc Bostonas maratona spridzināšanas vietējā policija kopā ar FIB ļoti ātri identificēja spridzinātājus. Pateicoties ne tikai novērošanas kamerām pie veikaliem un restorāniem, bet arī cilvēku iesūtītajiem materiāliem, ko viņi todien uzņēma ar saviem viedtālruņiem vai video kamerām.

Savukārt Lielbritānijā tikai pagājušajā mēnesī veica pirmo arestu, paļaujoties uz savu sejas atpazīšanas tehnoloģiju, bet Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs jūnijā izteicās, ka seju atpazīšanas programmatūras izmantošanu sabiedriskās vietās cīņā pret terorismu vajadzētu paplašināt. Vācijā šādu sistēmu šobrīd izmēģina Berlīnes dzelzceļa stacijā “Suedkreuz”.

Tomēr ne visi ir sajūsmā par sava privātuma ierobežošanu – drošības programmatūras izstrādātājs “AVG” strādā pie īpašu briļļu prototipa, kas novērošanas kamerās neļautu identificēt seju.

LA.lv