Mobilā versija
-2.3°C
Evelīna, Mētra, Aurēlija
Sestdiena, 25. februāris, 2017
27. februāris, 2015
Drukāt

Sējumi ziemo labi; bažas nākotnē rada sniega trūkums Kurzemē un Zemgalē

LETALETA

Graudaugu sējumiem līdz šim laika apstākļi ir labvēlīgi, taču sniega trūkums Kurzemē un Zemgalē rada nelielas bažas par turpmāko ziemošanu, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis teica, ka kopumā sējumi šobrīd ziemo labi un sevišķi labi tiem klājas Vidzemē un Latgalē, kur sniega sega sējumus pasargā no temperatūras svārstībām. “Tur, kur joprojām ir sniegs – Vidzemē un Latgalē – tur tiešām viss joprojām ir kārtībā un nekādu bažu nav. Bet tiem [reģioniem], kas ir bez sniega – lielākā daļa Zemgales un visa Kurzeme – netipiski siltais laiks nav diez ko labs. Ja kļūs vēl siltāks, augiem var aizsākties dzīvības procesi un pēc tam pat neliels sals nelielu bojājumu var dot. Jācer, ka tik silts nebūs, lai tie [sējumi] atdzīvotos,” teica Balodis.

Pēc viņa sacītā, lai sējumi atdzīvotos, gaisa temperatūrai dienā būtu jāpieturas piecu grādu robežās, taču sinoptiķi pagaidām tik siltus laika apstākļus nesola. “Par veģetāciju [gaisa temperatūrai sasniedzot piecu grādu atzīmi] to ir grūti nosaukt, bet kaut kādi dzīvības procesi augam var aizsākties. Veģetācija vēl īsti nesāksies, tas ir skaidrs, jo tomēr vēl ir auksts,” sacīja Balodis, piebilstot, ka augi, kas ir aizsākuši dzīvības procesus, uznākot salam martā, var ciest daudz vairāk nekā tie, kas joprojām ir dziļā ziemas miegā.

Arī Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža norādīja, ka pašlaik sējumiem nav nodarīts kaitējums, jo šogad ziema nav barga. “Protams, ja šādos laika apstākļos atsākas veģetācija, tā novārdzina augus, bet tajā pašā laikā augšana virzās un priekšu, cerošana veidojas. Ja pašlaik neuznāks lielāks sals, tad visam vajadzētu būt ļoti labi,” sacīja Ruža, piebilstot, ka drošāk ir reģionos, kur zemi klāj sniegs. Savukārt Zemgalē, kur nav sniega, veidojas labāks ražas potenciāls.

Ruža arī norādīja, ka ziemājiem izšķiroši būs laika apstākļi martā un aprīļa sākumā, kad vēl var uznākt pēdējais sals.

Viņš atzīmēja, ka martā augi ir diezgan novārdzināti, līdz ar to arī mazāks sals tiem var diezgan būtiski kaitēt. “Būtiskākais, lai šobrīd neuznāk kailsals, kas pārsniedz [mīnus] 10, 12 grādus. Īslaicīgi tā nebūtu liela problēma, bet, ja kādu dienu, divas tas sasniedz 15 grādus, var rasties draudi,” sacīja Ruža, piebilstot – pagaidām bažu nav, jo sinoptiķi nesola būtisku gaisa temperatūras pazemināšanos.

Jau vēstīts, ka ziemāju sējumi februāra vidū izskatās labi un pastāv cerība, ka tie varētu veiksmīgi pārziemot.

Pievienot komentāru

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+