Laukos
Tīrums

Valdība un apdrošināšana neglābs, jāveido savs graudu sēklu rezerves fonds 16

Foto Anita Pirktiņa

Autore: Santa Zute, Dr.agr., Agroresursu un ekonomikas institūts, Latvijas Sēklaudzētāju asociācija

Pavasaris nav aiz kalniem, un sēklas gatavošana un gādāšana noris pilnā sparā. Šķiet, salīdzinājumā ar citiem gadiem aktīva sēklu tirdzniecība ir sākusies daudz agrāk. Jau ražas novākšanas laikā daudzi zemnieki uzsāka sēklas rezervēšanu. Un, ņemot vērā sarežģītos laika apstākļus 2017. gada ražas laikā un ziemāju sējā, saprotams lauksaimnieku satraukums par to, vai pietiks sēklas šāgada pavasarī.

Pēc Valsts Augu aizsardzības dienesta (VAAD) datiem, 2017. gadā lauku apskatēm tika pieteikts par 34% vairāk hektāru nekā 2015. gadā, t. i., kopumā ap 17 tūkst. ha. Un tā ir lielākā lauku apskatēs reģistrētā sēklu lauku platība kopš 2004. gada. Lai arī daļu no šīm platībām lietavu dēļ neizdevās novākt vai arī ne visa novāktā raža būs izmantojama sertificēšanai, situācija sēklu piedāvājumā tik un tā ir cerīgāka, kaut vai salīdzinājumā ar pavisam nesenu pagātni – 2011. gadu, kad lauku apskatēm pieteica vien 7,6 tūkst. ha. Protams, pieprasījums arī būs lielāks, jo daudzām saimniecībām nebija iespējams atbērt ražu pašaudzētās sēklas sagatavošanai. Tomēr, raugoties no sēklkopības nozares skatpunkta, labas kvalitātes sējumu, no kuriem ievākto ražu izmantot sēklas sagatavošanai, 2016.gadā bija 2,2 reizes vairāk nekā 2015. gadā.

Ne katra sēkla ir cienīga saukties par sēklu

Gribētos domāt, ka VAAD reģistrētās sēklu lauku platības augušas, jo zemnieki ir novērtējuši kvalitatīvas sēklas priekšrocības vai arī ņēmuši vērā 2014. gada rūgto pieredzi, kad vajadzēja pārsēt lielas ziemāju platības un sēklai tika izmantoti jebkuri dīgtspējīgi vasarāju graudi. Bet, visticamāk, 2017. gadā saimniecību izvēle aktivizēt sēklu ražošanu bija saistīta ar papildu platību maksājumiem, ko sēkl­audzētāji pirmo reizi saņēma 2016. gadā. Šāds atbalsts ir vērtējams pozitīvi, jo zināmā mērā palīdz mazināt riskus, ar kādiem sēklu ražotāji saskaras bieži, bet jāatceras arī, ka neviena subsīdija netiek piešķirta kā mūža stipendija, bet kvalitatīvai sēklai būtu jābūt prioritātei katrā saimniecībā ik gadu.

Arī šajā pavasarī ir vēlams atcerēties, kādu mantojumu esam guvuši no 2014. gada pavasara sēklu pirkšanas drudža. Daudzas saimniecības tieši 2014. gada pavasarī savos laukos kopā ar labību iesēja vējauzas un citu grūti apkarojamu nezāļu sēklas un tagad ir spiestas izvēlēties nezāļu ierobežošanai dārgus specializētos herbicīdus. Kādas saimniecības noteikti atcerēsies arī iegādāto vasaras kviešu sēklu, kas tā arī neizauga līdz vārpot spējīgiem augiem. Un kurš gan tagad pateiks, vai bez sertifikāta pirktā sēkla bija vienkārši sajaukta ar ziemas kviešu sēklu vai arī tika ievestas kādas Latvijas apstākļiem nepiemērotas kviešu šķirnes sēklas, ko Eiropā sēj agri ziemas beigās, bet turpmākai attīstībai šīm šķirnēm ir nepieciešamas kaut dažas aukstas naktis, lai uzsāktu stiebrošanu un vārpošanu. Tie ir daži bēdīgi piemēri, par kuriem noteikti ir jāatceras gan šajā pavasarī, gan katru reizi, iegādājoties sēklu, jo ne viss ir zelts, kas spīd, un arī ne viss, ko pārdod sēklu tirgū, ir cienīgs saukties par sēklu…

Valdība un apdrošināšana neglābs – jāveido savs sēklu rezerves fonds

Redzot situāciju uz laukiem Kurzemē pērn novembrī un decembrī, ir pamatotas bažas, vai visi rudenī apsētie kviešu un rapšu lauki pārziemos. Nerimstošo lietavu applūdinātie sējumi ilgstoši ir atradušies zem ūdens. Augsne ir pārmitra, gruntsūdens līmenis augstāks nekā citus gadus, bet līdz pavasarim vēl vairāki ziemas mēneši, kas var atnest gan kailsalus, gan biezas sniega segas uz nesasalušas augsnes. Prognozes, kāds būs sējumu stāvoklis pavasarī, š ir veltas fantāzijas, bet to gan saprotam, ka lielākajā daļā lauku augiem ziemošanas apstākļi ir sarežģīti.

Varētu teikt, ka ir kārtējais gads, kas pierāda, ka lauksaimniekam ir jāpaļaujas nevis uz apdrošināšanas kompānijām vai valdību, bet uz savu dzīves gudrību. Un viena no šīm agronomiskajām gudrībām ir – saimniecībā ir jābūt sēklu rezerves fondam nākamajam sējas gadam, ko veido iepriekšējo gadu raža. Normālos glabāšanas apstākļos labību un pākšaugu sēklas dīgtspēju saglabā trīs četrus gadus. Un tā ir garantija, ka nedz laika apstākļu kaprīzes, nedz sēklu tirgus cenu pēkšņas svārstības nesašūpos saimniecību. Iespējams, mūsdienās būtu jāteic, ka par kvalitatīvu sēklu rezervju veidošanu ir jādomā arī sēklu tirdzniecības kompānijām, jo daudzas saimniecības ik gadu sadarbojas un paļaujas uz to, ka šīs kompānijas sagādās un piedāvās labu un ne pārāk dārgu sēklas materiālu. Ne katrā saimniecībā ir tāda materiāli tehniskā bāze, lai sagatavotu un uzglabātu sēklu savām vajadzībām. Un to nedrīkst uzskatīt par iesaldētiem līdzekļiem, bet tas ir viens no pašapdrošināšanās pasākumiem, kas nekad nerada zaudējumus, bet ar uzviju atmaksājas tādās sezonās, kāda gaidāma šajā pavasarī. Latvijā ir pozitīvi piemēri, kur tiek domāts par sēklu rezervēm, bet diemžēl ne lielākajā daļā saimniecību, kooperatīvu vai kompāniju.

Pagājušā gada sēkla sējai ir vēlama

Ziemāju labībām iepriekšējā gada sēklas izmantošana sējai ir pat vēlama, jo nodrošina vienmērīgāku un ātrāku sēklu sadīgšanu. Arī 2017. gadā noteikti kādā saimniecībā bija jautājums, kāpēc ziemāju sēklai pirms sējas bija zemāki dīdzības rādītāji vai arī sēklas uz lauka dīga ļoti negribīgi. Šie procesi ir saistīti ar sēklu pēcbriedi. Gados, kad ir salīdzinoši zemāka gaisa temperatūra, nav karstu dienu labību nogatavošanās periodā, sēklas līdz iesēšanai nav pilnībā nobriedušas. Pēcbriedi veicina sēklu kaltēšana – uzsildīšana līdz +45–50 ˚C. Ja sēklas ir tikai apžāvētas uz ventilējamās grīdas vai tāpat atbērtas ar domu, ka tūlīt jau būs jāsēj, tās savu pēcbriedi turpinās, arī iesētas augsnē, un sējums sākotnēji izskatīsies slikti sadīdzis. Ja rudenī dīgšanai labvēlīgi apstākļi saglabājas pietiekami ilgi pēc sējas, sākotnēji nenobriedušās sēklas sadīgs vēlāk. Šādos gadījumos zemniekiem nevajadzētu pārspīlēt ar izsējas normu palielināšanu, jo, pakāpeniski sadīgstot visām sēklām, ir risks iegūt sabiezinātu sējumu, kas ir provokācijas fons gan dažādām slimībām, gan augu izsušanai. Tas neveicina augu cerošanu, un sējuma veldrēšanās nebūs novēršama pat ar pretveldres preparātiem.

Dīdzību ietekmē ne tikai laikapstākļi

Janvāris ir laiks, kad lielākā daļa sēklaudzētāju sēklu partijas jau ir sagatavojuši sertifikācijai un varbūt ir jau saņēmuši labas vai ne tik labas ziņas no VAAD. Diemžēl ar to šajā gadā ir jārēķinās, ka raža, kas tika vākta pēc augusta un septembra lietavām, var neizturēt sertifikācijas prasības un visbiežāk tas būs pazeminātas dīdzības dēļ.

Tradicionāli pirmais, ko vainojam dīdzības zušanā, ir lietus – pārmērīgs mitrums vairākas nedēļas neļāva novākt ražu, augi jau bija sasnieguši pilngatavību un sēklās sākās dīgšanas process. Bet sēklas dīdzību var zaudēt arī pēc novākšanas, kļūdoties ar temperatūras režīma izvēli kaltē. Teorētiski jau zinām – jo mitrāki graudi/sēklas, jo saudzīgākam jābūt kaltēšanas režīmam, un vienā kaltēšanas ciklā neiesaka noņemt vairāk kā 2% mitruma, lai saglabātu sēklu dīgtspēju. Kā tas izdodas ikdienā, to dažreiz pat nespējam konstatēt.

Arī izvēloties sēklas žāvēšanu sabērumā uz ventilējamās grīdas, ir jābūt uzmanīgiem, jo mitri graudi ātri sakarst, siltumā un mitrumā var sākties dīgšana, tas veicina arī dažādu pelējuma sēņu darbību, un katrs no šiem procesiem ir nelabvēlīgs sēklu kvalitātes saglabāšanai.

Dīgtspēja jāpārbauda pirms sējas

Jau šobrīd zinām, ka daudzas sēklu partijas būs ar pazeminātu dīdzību. Tāpēc šogad vēl vairāk nekā iepriekšējos gados ir svarīgi pievērst uzmanību visa pašaudzētā sēklas materiāla dīgtspējas pārbaudei pirms sējas – katram sabērumam, katram tornim, jo partijas var nebūt vienmērīgas, arī paaugstinātais gaisa mitrums – lietus un bezsala periods līdz pat Ziemassvētkiem – kādai sēklu partijai nav bijis labvēlīgs.

Pērkot sēklu, ir svarīgi pieprasīt sēklas sertifikātu, lai skaidri zinātu, kādu šķirni pērkam, kāda ir sēklu dīdzība, sēklu tīrība, un lai būtu garantija, ka nenopērkam to, ko nevēlamies. Ja sēklu dīdzība ir pazeminājusies līdz 50–60%, iespējams, ka izsēt pašaudzēto sēklu ar lielāku izsējas normu ir drošāk nekā pirkt/mainīt ar kaimiņiem sēklas materiālu bez sertifikāta. Te jāatgādina arī sēklu tirdzniecības likumiskā puse. Saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma 13.1 pantu pārdot un pirkt kā sēklu atļauts tikai sertificētu sēklu. Savukārt saskaņā ar Augu šķirņu aizsardzības likumu pašaudzētu materiālu kā nesertificētu sēklu var sēt tikai savā saimniecībā. Ja saimniecība šo pašaudzēto materiālu pārdod kā graudus, pircējs tos nedrīkst sēt, jo tad pirkšanas darījums kvalificējams kā pretlikumīga darbība.

Ja VAAD atzīst sēklu par nesertificējamu

Ko darīt sēklaudzētājiem, ja no VAAD saņemta ziņa, ka sēklu nevar sertificēt, jo sēklas partijas dīdzība ir zemāka par 85%? Arī šāda situācija nav bezcerīga. Saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma 16. pantu – ja radušās īslaicīgas grūtības sēklu apgādē un ja attiecīgās šķirnes sēklu trūkst citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Zemkopības ministrija var risināt jautājumu par attiecīgo šķirņu sēklu tirdzniecību Latvijā uz noteiktu laiku ar pazeminātām kvalitātes prasībām. Saimniecībām, kur pazemināta dīdzība konstatēta sertificētās kategorijas sēklām (labībām, pākšaugiem C1 un C2 kategorija), ir iespēja līdz 1. martam rakstīt iesniegumu VAAD ar lūgumu atļaut tirgot konkrētās šķirnes sēklas ar pazeminātu kvalitāti. Aptuveni divu nedēļu laikā VAAD sagaida atbildes no citām ES valstīm par iespējamo attiecīgās šķirnes sēklu piedāvājumu vai atteikumu piedāvāt konkrētās šķirnes sēklas, tādējādi dodot iespēju vietējam sēklu ražotājam tirgot sagatavoto sēklas materiālu.

Šāda informācijas apmaiņa un atļauju prasīšana starp ES valstīm notiek regulāri, jo teju ik gadu kādā reģionā ir kritiska situācija un nepieciešamība tirgot un sēt sēklas ar pazeminātu dīdzību. Arī Latvija ik gadu sniedz atbildes uz vaicājumu, vai varam piedāvāt kādas konkrētas šķirnes sēklas. Visbiežāk mūsu sēklu tirgotāji noraida šo iespēju, jo liekas sēklas tirgū nav. Ja atļauja tiek prasīta Latvijā selekcionētu šķirņu sēklām, tad ir pavisam maza iespēja, ka kāda cita valsts to piedāvās. Bet arī par citu valstu šķirņu sēklu tirgošanas tiesībām ir vērts pacīnīties, jo reālākie kādas šķirnes sēklas piedāvātāji ir mūsu kaimiņvalstu sēklu ražotāji, bet šogad kritiskā situācija sēklu tirgū ir skārusi arī šīs valstis. Tāpēc apiesimies saudzīgi ar saviem sēklu krājumiem, jo sertifikācijai gatavota sēkla arī ar pazeminātu dīdzību ir laba sēkla.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv