Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
30. janvāris, 2014
Drukāt

Seksa guru jeb Kā nekļūt par uzpūtīgu tukšpauri


Foto-Karīna MiezājaFoto-Karīna Miezāja

Pazīstamais radio „Skonto” programmu direktors, pasākumu vadītājs un vienkārši ārkārtīgi sabiedrisks cilvēks Valdis Melderis ir viens no tiem, kam pēc vārda kabatā un to pavadošas domas kabatā nav jāmeklē. Viņam allaž ir viedoklis, nereti – par tēmām, par kurām daudzi labāk izvēlas pieklājīgi paklusēt. Viena no tām ir sekss. Tieši par to ir stāsts arī viņa pirmajā monoizrādē „Sex guru”, kur Valdis par kutelīgo tēmu sola runāt ar veselīgu humoru. Pirmizrāde – 5. februārī „Splendid palace”.

Pat ja „seksa guru” pirmajā mirklī mazliet izklausās pēc laimīgas dzīves kārtējā pamācību ceļveža, šoreiz lekciju un pamācību sēriju par seksu negaidiet, brīdina Valdis. Izrāde drīzāk būšot mēģinājums iedrošināt runāt par lietām, par kurām Latvijā cilvēki labāk izvēlas nerunāt. „Par jūtām nemāk runāt, kur nu vēl par seksu! Bet tas taču ir tik sasodīti svarīgi! Mēs izliekamies, ka viss ir kārtībā, bet – nav!” Valdis gan mierina – jaunā izrādē par seksu runāšot viegli – ar smaidu, jautri un labvēlīgi. Galu galā, sekss taču ir viena no patīkamajām nodarbēm dzīvē!

Bez stereotipiem par mīlēšanos
 

Iebildumam, ka publiskā telpa taču ir vairāk nekā pārpildīta ar šo tēmu, Valdis piekrīt, bet tūlīt piebilst – par spīti tam, ka par „to” it kā runā visur, runāt ar konkrēto partneri ikdienā joprojām neprotam. „Esam pilni ar kaut kādiem stereotipiem no grāmatām, klausām visādiem gudriniekiem vai „vienas nakts speciālistiem. Tikmēr ārzemēs, piemēram, arvien populārāka kļūst kustība, kas mēģina paskaidro jauniem vīriešiem, ka tas viss, ko viņi redz pornofilmās, nav tas, par ko sapņo sieviete! Ka tas viss tiek darīts tikai tāpēc, lai to filmu viņiem labāk pārdotu. Iesaku labāk skatīties amatieru filmas, kur cilvēki dara reālas lietas, kas viņiem pašiem patīk, nevis mēģina atbilst kaut kādiem tirgus stereotipiem. Svarīgi ir, kādus secinājumus tu izdari pats. Man šķiet, atnākot uz izrādi, var atbrīvoties no stulbiem stereotipiem par mīlēšanos. Iemācīties runāt ar konkrēto partneri no citiem nevar, jo viņš ir unikāls. Katra jauna partnera, ar ko man ir bijusi darīšana, ir iemācījusi ko citu. Pilnīgi droši zinu, ka par seksu zinu apmēram vienu procentu no visa, ko var zināt, būtībā – neko, jo man nav bijusi iespēja ar trim miljardiem sieviešu šajā ziņā iepazīties.”

Jaunā izrāde izturējusi arī Valda dzīvesbiedres citkārt kritisko pārbaudi – viņa bijusi otrā, kas izlasījusi scenāriju. Viņš smej – sievai ir laba oža uz patiesību. „Ja viņa saka, ka šis ir ļoti labs materiāls, un, ņemot vērā visu viņas pieredzi – un viņa ir ļoti rūdīta seksa partnere – viņai tas šķita interesanti, tad tas būs interesanti arī pārējiem. Otra lieta – man ir baigi svarīga „aizmugures”, atbalsta sajūta. Tikai tad tu vari gāzt kalnus. Lai ir kāds, kas parūpējas, lai aizmugurē viss ir kārtībā, un lai nav bažīgi jāskatās pār plecu. Es teiktu, mēs esam lieliska komanda. Protams, vienmēr gribētos, lai vairāk laika vīrs veltītu mājām, bet mūsu pieredze liecina, tikko pieķeros mājas darbiem, to kļūs divreiz vairāk. Galu galā veļu jāmāk izgludināt, katli jānoliek tur, kur tos var atrast.”

Ko par tēta jauno aktiera profesiju un izrādes tēmu saka viņa jaunākās atvases – 7 un 9 gadus vecās meitas? „Priecājos, ka speciāli no Anglijas uz izrādi brauks arī mana vecākā meita, kura tur šobrīd startē vairākās augstskolās un dzīvo patstāvīgu dzīvi. Kad mazajām meitām atnāk ciemos klasesbiedrenes, viņas ar lepnumu paziņo – netraucē, tētis mācās „seksa guru”. Protams, automātiski sanāk arī par to vairāk parunāt. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ uz to „parakstījos”. Nav tā, ka man būtu baigā misijas apziņa, bet ja ir tā, ka uz radio piezvana tētis un saka – kā drīkstat radio teikt vārdu „homoseksuāls”, jo man tagad bērnam būs jāpaskaidro, ko tas nozīmē, tad kļūstu reāli dusmīgs. Ja tu nepaskaidrosi savam bērnam, tad to izdarīs kāds cits un šī versija noteikti nebūs labākā un precīzākā. Mēs bieži palaižam garām iespēju nodot bērniem labāko, ko varam. Arī, runājot par intīmo tuvību. Tas nav viegli, jo pats esi sasūcies visādus kompleksus. Kādēļ latviešu valodā visus sliktos cilvēkus apzīmē intīmo ķermeņa daļu vārdos? Tas pamazām iesēžas līdz tam, ka tu sāc sevi uzskatīt par kaut ko sliktu, ja tev „tas” patīk. Tas nenozīmē, ka pats esmu atbrīvojies no tiem kompleksiem, ko esmu sasūcies bērnībā. Bet tur ir vērts kaut ko darīt. Lasīju, ka pat 80 gados var tikt vaļā no kaitīgiem ieradumiem. Es saku, pat 80 gados var mierīgi kaut ko jaunu iemācīties. Biju uz izrādi Lietuvā, un puse no zāles bija cilvēki pāri pusmūžam.”

Meitenes, ņemiet līdzi puišus!


Auditorija te var būt dažāda, bet ir svarīgi, lai nāk gan vīrieši, gan sievietes. Meitenes, ņemiet līdzi savus čaļus! Viņiem tas varbūt pat noderēs vairāk nekā jums. Sievietes vairāk pieņem to, kā ir, bet čaļiem liekas, ja neesmu vislabākais, tad labāk vispār neko.

Ko tad īsti vēlas vīrieši, ko – sievietes? Uz šo mūžveco jautājumu sola atbildēt izrāde. Valdis steidz paskaidrot – katrā izrādē atbilde tomēr būšot cita, jo, saprotams, ka vienas, visiem derīgās, neesot. „Brīnumainā lieta ir tā, ka atbildes sniedz pati auditorija. Otrā izrādes daļa sastāv tikai no auditorijas jautājumiem. Tev kā skatītājam ir iespēja salīdzināt savu viedokli ar visu klātesošo viedokli.”

Bet kā tad mīlestība – kur šajā stāstā atliek vieta tai? „Man jau liekas, ka labā seksā mīlestības netrūkst. Manā pasaulē un manā izpratnē, sajūtās mīlestība bez seksa nav ilgtspējīgs pasākums. Un otrādi – seksā jūtām ir jābūt. Man ir vienkāršs kritērijs. Es padomāju – vai es ar šo cilvēku gribētu no rīta pamosties kopā un kāda varētu būt šī sajūta. Tajā brīdī atliek pāri ļoti maz cilvēku, ar kuriem patiešām gribētu pamosties kopā. Par spīti tam, ka pasaule ir pilna ar sasodīti seksīgām meitenēm, bet tad tu mazliet padomā…”

Dzīvot mežā nevarētu


Ja skaitītu, no cik skatuvēm Valdis Melderis uzrunā dažādu publiku, gadā iznāktu ap simtu. Ja vēl pieskaitām lektora platformu – laiku pa laikam Valdis Melderis lasa lekcijas par mūziku kā komunikācijas veidu vai arī iepazīstina interesentus ar sociālo tīklu komunikāciju zinībām skolu direktorus, skolotājus un vecākus, tad skaits pieaugs vēl vairāk. Tomēr kā aktieris, turklāt vēl monoizrādē, viņš uz skatuves kāps pirmoreiz. „Teātra apmeklētājs, kurš pirms dažiem gadiem vienreiz vadījis teātra gada balvas pasniegšanas ceremoniju,” savu līdzšinējo teātra pieredzi raksturo Valdis. Runājot nopietnāk, viņš piebilst – spēlēt teātri esot sena sapņa piepildījums.

Valdis gan atzīst, pirms pieņemt piedāvājumu piedalīties „Seksa guru”, rūpīgi apsvēris, kādas sekas tas atstās uz darbu, ko dara pašlaik. „Brīdināju klientus, starp kuriem ir ļoti daudz nopietnu kompāniju, ka grasos to darīt. Līdz šim nav bijis neviena, kas teiktu, piedod, bet mēs nevaram turpināt strādāt. Tā taču ir izrāde! Tas, ka aktieris kādu filmā nogalina, nenozīmē, ka viņš ir slepkava. Šī vienkārši ir vēl viena joma.”

„Šobrīd esmu aktiermeistarības pamatskolas pirmajā klasē. Tai brīdī, kad liekas, ka esi kaut ko sasniedzis, īpaši profesionālajā jomā, un tev tikai atliek pieņemt pasūtījumus un izvēlēties, ar ko gribētu strādāt un kādu gribētu – kad dzīve ieiet tādā plato, tad, lai nekļūtu par uzpūtīgu tukšpauri, tu sāc domāt, ko vēl varētu iesākt, kas atgādinātu, ka īstenībā esmu nejēga. Pirms diviem gadiem aizgāju no radio un piecus mēnešu strādāju bankā, kur pasniedzu uzticēšanos. Sāku visu no nulles. Šeit ir tas pats. Tu no nulles mācies visu, ko viens aktieris jau zina. Ļoti vērtīgi! Šobrīd ir sajūta, ka mācīties par aktieri ir tas pats, kas kļūt par pilotu. Brīnišķīga lieta. Cilvēcīgi tas atkal padara par cilvēku, tu sāc atkal novērtēt cilvēkus, ieklausīties citos.”

„Man ārkārtīgi patīk cilvēki,” atzīst Valdis, piekrītot, ka būt publiskai personībai ir viņa stihija. „Ja pavadu stundu sarunā, tas ir daudz vērtīgāk nekā izlasīt tādu cilvēku domas, kurus nepazīstu. Mežā dzīvot es nevarētu (smejas), man nepieciešams būt cilvēkos. Jā, sievietes ir ap mani – sieva, mamma, meitas, sievasmāte, draudzenes rada milzu enerģiju, no kuras reizēm vajag atpūsties. Ģimenes ārste reiz ieteica – tev vajadzētu nedēļu mežā grāmatu palasīt. Ņēmu laivu, makšķeri un autoostā prasīju pirmo autobusu uz vietu, kur ir upe. Tur izturēju precīzi četras dienas!”

Zīmīgu jautājumu pirms gada uzdevusi jaunākā meita – tēt, kas tev patiktu labāk, būt uzmanības centrā vai pavadīt laiku ar ģimeni? „Paliku mēms. Sešgadīgs ķipars ir sapratis, ka tās ir divas nesavienojamas lietas. Jebkurā brīdī varu teikt – tajā brīdī, kad esi laimīgs, darot to, kas tev patīk, visi apkārt ir laimīgi. Tu vari mēģināt kaut ko upurēt, bet pēc tam pieprasīsi pārējiem par to samaksāt. Un „kāds” vienmēr būs cilvēks, kas tev ir pa rokai. Mans pienākums ir būt laimīgam tajā, ko daru, tas ir – būt uzmanības centrā, tad labprāt esmu kopā arī ar ģimeni. Kā var redzēt manos sociālajos tīklos, tās nav nesavienojamas lietas, bet savā starpā bieži vien konkurē gan.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+