Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
3. aprīlis, 2012
Drukāt

Sēlijā gaida lielākus platībmaksājumus un mazāku birokrātiju


nereta_zvirbulis_10

Neretas novada Sproģu pamatskolai izdevies nosargāt sevi no tā drūmā likteņa, kas pēc pagastu apvienošanas piemeklējis daudzas mazas lauku skolas. Tieši tur pagājušo piektdien Grāmatu svētku ietvaros norisinājās “Latvijas Avīzes” vadītā politiķu diskusija par to, kāda ir dzīve pēc reģionālās reformas.

 

Uz neretiešu jautājumiem atbildēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP), partijas “Vienotība” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis un Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Raščevskis (ZZS).

E. Sprūdžs savā uzrunā teica: “Tas, ko es gribu panākt, lai jūs saskarsmē ar valsts pārvaldi saņemtu tādu pašu apkalpošanas līmeni kā vienā labā bankā. Nesolu, ka izdosies to sasniegt jau manā ministrēšanas laikā, bet ceru iesākt ar pietiekamu vilkmi, lai process turpinātos arī tad, kad atbildību par nozari būs uzņēmies cits ministrs.”

Dz. Zaķis zīmēja optimistisku ainu: “Krīzi esam pārdzīvojuši un valsts ekonomisko attīstību esam uzlikuši uz pareizām sliedēm – eksportu un ražošanu.

 

Šobrīd Latvijas ražošanas jaudas ir noslogotas teju vai par maksimālo apjomu. Tas nozīmē, ka vairāk produktus uz vietas nav iespējams saražot, ja vien neienāk jauni investori. Lai viņus piesaistītu, jāsakārto ne tikai infrastruktūra, bet arī tiesu sistēma.

 

Ja panākam, ka ienāk jauni investori un iegulda attīstībā vai nu savus, vai mūsu banku izsniegtus līdzekļus, tad mēs drīzā perspektīvā nonāksim pie stabilas, labas, augošas ekonomikas. Attiecīgi pieaugs ienākumi valsts budžetā no nodokļiem, un tas ļaus samazināt darba algu nodokļus jau no nākamā gada budžeta un sākt risināt dažādas sasāpējušas lietas. Redzēsiet – pavisam drīz problēmas Latvijā apgriezīsies otrādi. Tad runāsim nevis par bezdarbu, bet gan par darbaspēka trūkumu!”

J. Raščevskis: “Mēs pašreiz valsts politikā atrodamies opozīcijā un nevaram piekrist visam, ko stāstīja Zaķa kungs. Reģionālā līmenī ZZS joprojām ir pozīcijā un vadam daudzas pašvaldības. Pašvaldības pēc savas specifikas bieži vien ir opozīcijā valsts varai, tādēļ mūsu ikdiena ir grūta cīņa. Ļoti svarīgi, lai pašvaldības saņemtu atbalstu valdības līmenī. Vismaz lai mums netraucētu strādāt, jo pašlaik valsts atrodas uz viļņa, kad visu gribas centralizēt. Mūsu darbu lielā mērā traucē pārlieku sarežģītais iepirkumu likums.”

 

Iesaka audzēt karpas

Runājot par Neretas novada attīstību, Dz. Zaķis ieteica vairāk domāt par pievēršanos lauksaimniecībai: “Nevienu citu lielu perspektīvu kā lauksaimniecību es šeit neredzu. Jūs atrodaties salīdzinoši tālāk no infrastruktūras – dzelzceļa, Daugavas. Tādēļ atliek tikai lauksaimniecība! Tā var būt ne tikai graudkopība vai lopkopība, bet arī saldūdens zivju audzēšana, kas tagad pasaulē ir labs bizness. Iespējas attīstīties ir, atliek tikai darīt. Mēs, politiķi, no savas puses sakārtosim infrastruktūru un tiesisko vidi.”

Sanākušie lauksaimnieki gan deputāta ieteikumus uzklausīja ar piesardzību un vēlējās no viņa uzzināt, kā politiķiem veicies cīņā par vienotajiem platībmaksājumiem.

“Šobrīd vēl tikai iet process, ko sauc – viedokļu salāgošana. Palielinājums būs, bet mums ārkārtīgi gribētos vismaz 80% no Eiropas vidējā maksājuma (aptuveni 149 lati par hektāru. – Ģ. Z.). Bet mums pašlaik piedāvā tikai aptuveni 50%. Tādēļ ir sākusies tā lielā politiskā spēle un lobiju lietas.”

 

Valsts pārvaldes decentralizācija

E. Sprūdžs arī Neretā solīja to, ko iepriekš jau bija izteicis Apē notikušajās “Latvijas Avīzes” dienās – valsts pārvaldes iestāžu “nākšanu tuvāk” iedzīvotājiem. “Pilnīgi konkrēti, Valsts reģionālās attīstības aģentūrai nav nekādas jēgas sēdēt Rīgā un nodarboties tikai ar statistikas vākšanu un bukletu izdošanu. Šai iestādei vajadzētu atrasties pa vienai struktūrai katrā no četriem reģioniem un reāli tur uz vietas nodarboties ar attīstības jautājumiem. Pēc tam šo vietējo iestādi varētu izmantot kā “enkuru”, lai reģionos varētu piedāvāt arī, piemēram, Lauku atbalsta dienesta, Latvijas Investīciju aģentūras un citu iestāžu pakalpojumus. Lai uzņēmējam katru reizi nebūtu jābrauc uz Rīgu un jāstaigā pa četrām dažādām iestādēm.”

Atbildot uz Jēkabpils pašvaldības deputāta Raščevska pārmetumu, ka reģionālās attīstības jautājums nav kustināts kopš 90. gadiem, ministrs Sprūdžs skaidroja, ka tā neesot vienas nozares joma.

 

“Varu piekrist, ka reģionālā attīstība nav notikusi pietiekamā līmenī. Taču jāsaprot, ka reģionālā attīstība ir horizontāla joma. Tas ir visa Ministru kabineta, visas valsts pārvaldes uzdevums. Viens ministrs nevar atvest reģionālo attīstību. Manas ministrijas funkcija ir rūpēties par to, lai reģionālais griezums parādītos visu pārējo ministriju politikas plānošanas dokumentos.”

 

Lauku skolu slēgšana ir bīstama

Nereta un citi Sēlijas novadi tāpat kā daudzas citas vietas Latvijā saskaras ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, jaunatnei un darbspējīgajiem cilvēkiem dodoties prom uz Rīgu vai pat citām valstīm. Uz jautājumu “Kā noturēt cilvēkus?” uzaicinātie politiķi nespēja dot pārliecinošu atbildi. “Urbanizācija kā tāda ir neizbēgama realitāte, un būs ciemi, kas pazudīs,” rokas noplātīja E. Sprūdžs. Taču viņš uzsvēra, ka valdība ir norūpējusies par Latvijas apdzīvotību un ir gatava iet uz kompromisiem, pat ja tie no ekonomiskā viedokļa nav izdevīgi. “Piemēram, mazo skolu slēgšana. Manam kolēģim izglītības ministram Robertam Ķīlim ir daudz labu ideju, kā saglabāt mazās skolas. Piemēram, novadiem sadarboties un saskaņot mācību laikus, lai vieni un tie paši skolotāji varētu apkalpot vairāku pagastu skoliņas, izvietot skolu ēkās arī citas iestādes un tamlīdzīgi. Daudzviet Latvijā ir jau labi risinājumi mazo skolu saglabāšanā, kur pārējiem jābrauc pieredzes apmaiņā,” teica Sprūdžs.
Uz jautājumu, kur tieši šie labie risinājumi ir realizēti, ministrs uzreiz atbildēt nevarēja.

Runājot par jauniešu noturēšanu novados, E. Sprūdžs 
uzskata, ka atslēgvārds šeit ir “nodarbinātība”. Tādēļ ZRP esot sagatavojusi ideju par nodokļu atvieglojumu strādājošajiem jauniešiem.

 

Novadu 11. Grāmatu svētkus Sproģos atbalstīja: Valsts prezidents Andris Bērziņš, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, “Vienotība”, Zatlera Reformu partija, Zaļo un zemnieku savienība, SIA “Vesta-LK”, SIA “Skapīc”, SIA “Drukātava”, Pāvils Vasariņš, Neretas novada dome, Zalves pagasta pārvalde 
Sadarbības partneris:  “LDz Cargo”
Informatīvie atbalstītāji: laikraksti “Latvijas Avīze”, “Neretas Novada Vēstis”, “Staburags”

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+