Praktiski
Mājas

Sena guļbūve. Kā pareizi atjaunot un siltināt, lai ēka elpotu un būtu ekoloģiska? 0

Foto – Fotolia

Ir vēlme un arī vajadzība atjaunot guļbūvi. Tā ir ļoti sena, kā no Brīvdabas muzeja. Pirms remonta radušies vairāki jautājumi. Galvenais – par siltināšanu no iekšpuses. Ar ko un kā labāk, lai ēka elpotu un paliktu ekoloģiska?

Ir dzirdēts: ja guļbūvei šim nolūkam izmanto akmens vati, kuru no abām pusēm nosedz ar rīģipsi, siltinājumā uzkrājas mitrums, iemetas sēne un sākas pūšanas process. Vajagot sienās augšā un apakšā obligāti vēl ierīkot vēdināšanas lūciņas. Citi atkal saka, ka sēne tur apmesties nevar, jo ārpusē spraugas aizdrīvētas ar sūnu, tātad siena elpo! Kā pareizāk? Varbūt labāk derētu fibrolīta plāksnes? Ko domājat par mālu–salmu apmetumu?

Vecā dēļu grīda nomainīta ar laminātu, bet apakšā viss esot, kā pieklājas, – šķembas, betons un vēl keramzīts. Tur taču nevar sākties pūšana, jo gaisa sprauga starp laminātu un keramzītu ļauj grīdai elpot.

Ir jāmaina arī vecais šīfera jumts. Piestāvētu niedru vai salmu vai vismaz skaidu vai dēlīšu, bet pēdējie nekalpo ilgi, turklāt savērpjas, sagriežas. Tātad atliek tikai metāla dakstiņi? Ēka ir pelēcīga, vietām gaišāki un tumšāki brūna, jo apstrādāta ar lineļļu. It kā derētu tumši brūnie dakstiņi, bet tie man šķiet pārāk smagnēji… BIRUTA RĪGĀ

Vēstulē daudz jautājumu, galvenais – par siltināšanu. Latvijas Amatniecības kameras namdaru amata meistars Klaids Kalniņš, kurš ikdienā nodarbojas ar guļbūvju restaurāciju, uz šīm lietām raugās pragmatiskāk, kaut gan saimniekam (pasūtītajam) teorētiski vienmēr ir taisnība. Gribat siltināt no iekšpuses? Lūdzu, bet no ārpuses būtu saprātīgāk, arī logu un durvju jaunās apdares dēļ!

No kuras puses?

Par minerālvati profesionāļa viedoklis ir strikts – darīt jau var, būs kā visiem, tātad vēl vajadzīga difūzijas plēve, lai mitrums tiek ārā, bet nenāk iekšā, jo ar vēdināšanas restītēm augšā un apakšā nekas nav līdzēts, un finālā guļbūves jēga ir zudusi! Meistars šo ēku siltināšanai atzīst tikai ekovati, čaganās papīra granulas, kas mazliet apstrādātas ar boru, lai pelēm un žurkām nebūtu pa prātam. Tā ir laba prece par saprātīgu cenu, ērti iestrādājama: atbrauc vīri un vienā dienā visu mehanizēti sapūš sienās. Arī runas par ekovates sēšanos ir stipri pārspīlētas, kaut gan šāds process notiek, bet pēcāk pāris maišeļu pats sienas augšpusē spēj izbārstīt!

Ekovati vismaz 200 mm biezumā var pildīt gan iekšpusē, gan ārpusē, iepriekš norobežojot tai dzīves telpu. Abos variantos pie guļbaļķiem ar koka latām izveido atbilstīgu izmēru karkasus, pie kuriem stiprina jaunos sienas materiālus. Iekšpusē šim nolūkam der arī parastais rīģipsis, bet mitrumizturīgais varbūt vajadzīgs vienīgi vannasistabā, un tad var rīkoties kā parasti un uz tā kaut vai tapetes līmēt. Speciālas vēdināšanas lūkas nav nepieciešamas, jo siena tāpat elpo. Ārpusē turpretī der vienīgi spundētie apšuvuma dēļi, kas, starp citu, pieejami arī guļbaļķu izskatā, un tad jauno fasādi ar lineļļas beici vai koka darvu mēdz ietonēt, attiecīgi pieskaņojot jumtam.

Aptuveni tāda ir loģiskā shēma. Siltināšana no iekšpuses profesionāļu aprindās nav populāra, sak, vienīgi tad, ja citādi tiešām nevar. Pirmkārt, jaunas iekšējās sienas izveidošana ir ķēpīgāka, jo skar arī komunikācijas (kabeļus, cauruļvadus, to pieslēgumvietas), otrkārt, neizbēgami ir mājas lietderīgās platības zudumi par siltinājuma tiesu, tātad pārdesmit centimetru no katras sienas, kas summējas kvadrātmetros. Guļbūvei turklāt vēl principiālais arguments – telpās zūd baļķu senatnīgais šarms! Plusus un mīnusus lai apsver un kalkulē katrs īpašnieks pats, jo lielākoties visu izšķir iespējas, proti, eventuālās izmaksas, kas darba gaitā neglābjami mēdz pieaugt.


Mitruma briesmas

Guļbūves vēsturiski visvairāk ir apdraudējis mitrums, grīdas līmenī centīgi sagatavojot koksni pelējuma sēņu barotnēm, tāpēc parasti šo ēku restaurācija sākas nevis ar satrunējušo dēļu un baļķu, pat ar pirmo divu vainagu pilnīgu nomaiņu, bet gan ar pamatu izveidi, atjaunošanu vai vismaz sakārtošanu, proti, ar to betonēšanu, siltināšanu un apdari. Pamatiem jābūt vismaz 20–30 cm virs zemes, tie allaž jāceļ augšup, jo mājas savā garajā mūžā vairāk vai mazāk ir nosēdušās. Loģika: ja kājas sausas, arī ēkai veselība laba!

Agrāk saimnieka lielākā gudrība bija atrast mājoklim pašu sausāko vietu savā zemesgabalā. Mūsu senči būvēja tā, kā spēja un prata: pamatos lika laukakmeņus, labākajā gadījumā – mūrētus apkārt pa perimetru, sienu hidroizolācijai izmantoja bērza tāsi, bet istabās iztika ar klona grīdu, proti, sablietētu zemi. Kad dēļi vairs nebija greznība, grīdas jau pacēla virs zemes līmeņa, apakšā paberot smiltis vai granti un atstājot šaurāku vai platāku spraugu, kur caurvējam promnest zemes mitrumu. Starp citu, no tiem laikiem nākot arī māla un salmu apmetums, tā sauktais kleķis – galvenokārt saimniecības ēkām un tikai aiz nabadzības…

Šis atskats visai tālā pagātnē noder priekšstatam, kādi risinājumi sastopami vecajās guļbaļķu ēkās. Vēstulē turpretī jau aprakstīta jaunlaiku tehnoloģija, tālab šķiet, ka saimniece par grīdām var neuztraukties. Acīmredzot tur tiešām viss ir, kā pieklājas, tostarp ruberoīds hidroizolācijai virs betona kārtas, bet keramzīts izmantots siltumizolācijai – gluži tāpat kā modernākās versijās putu polistirols. Īsāk sakot, tehnoloģijas ir dažādas, vecākas un jaunākas, bet visas ir labas un pareizas, ja perfekti ievērotas un neļauj mitrumam piekļūt ēkas konstrukcijām.

Un tomēr – tikai tuvplānā guļbūvi izpētot, speciālists situāciju var novērtēt precīzi un dot konkrētus padomus. Arī atbildēt, piemēram, uz jautājumu – kur paliek gaiss, kas atrodas zem lamināta? Varbūt tas mitrumu sameklē ārpusē, aiz pamatiem? Un kā tie ir veidoti? Vai siltināti un izolēti arī vertikāli? Un tā tālāk …

Tagad guļbūvēm lentveida pamatus un zemgrīdas pīrāgus veido gluži tāpat kā jebkurai jaunajai privātmājai, vienīgā atšķirība – tālāk liek apaļu vai frēzētu baļķi uz baļķa, līdz spāru svētki klāt!

– Māja sākas no pamatiem, arī rekonstruējot tos sakārto vispirms un tad iet uz augšu līdz jumtam! – vēlreiz uzsver Klaids Kalniņš.

Jumta loģika

Guļbūvei piestāv pamatīgs, liels un smags jumts, jo īpaši jaunai. Tātad māla dakstiņi, niedres, skaidas, ja malā uzreiz noliek vēl dārgākus variantus, piemēram, akmens segumus. Vecai ēkai izvēli lielā mērā nosaka jumta konstrukcija, tās nestspēja, lai gan iespējams, protams, ir viss, tostarp jaunas papildu spāres, lai tām solis atbilstu noskatītajam materiālam.

Konkrētajā gadījumā zem vecā azbesta šīfera, visticamāk, slēpjas vēl vecākas koka skaidas trīs kārtās. Šāds bija tipisks jumta saglābšanas risinājums padomju laikos, kas tagad loģiski rosina atgriezties pie vēsturiskā materiāla. Diemžēl saimniecei skaidas un dēlīši nav pa prātam, sak, nekalpo ilgi, savērpjas, sagriežas.

Klaids Kalniņš šim viedoklim negrib piekrist – vai tad 40 gadi ir maz? Tik ilgi kalpojot labas skaidas, kādas tagad atkal lielākos apjomos plēšot Latvijā un impregnējot pat rūpnieciskās iekārtās. Aizjūrā pieprasīta prece!

Šis ir pirmais neklātienes dialogs ar iespējamo pasūtītāju par guļbūves otrās jaunības atgūšanas ceļiem un nākotnes izskata vīzijām. Meistaram šķiet: ja siltina no ārpuses, pie jaunas dēļu fasādes skaidu jumts ir optimāls lēmums. Bet viņš arī labi saprot: kas agrāk bija ikdienišķs, tas tagad kļuvis ekskluzīvs, jo metāla un pārējie industriālie segumi saimniecei izmaksās krietni lētāk, kaut arī visas latas jebkurā variantā būs jāmaina…

Tāda ir guļbūvju atjaunošanas specifika. Meistara īsais kopsavilkums: kad ēka ir redzēta un izpētīta, saimniekam daudzas ilūzijas zūd, jo rezultāts lielākoties ir atkarīgs tikai no viņa rocības.

Katrs ceļš sākas ar pirmo soli. Veca guļbūve vienmēr prasa daudz spēku un līdzekļu, kamēr to puslīdz saved kārtībā, toties tad paveras ekskluzīvā iespēja mūsdienu komforta apstākļos dzīvot dabiskā, veselīgā vidē.

LA.lv
AG
Aija Geida
Praktiski
Ātrais tomātu un kabaču sacepums
1 diena
AG
Aija Geida
Praktiski
Jāņogu ruletītes. Veselīgs našķis no saldētām ogām
1 diena
AG
Aija Geida
Praktiski
Korejiešu kimči – asi, aromātiski un izcili kraukšķīgi skābēti kāposti
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

"V
"Mājas Viesis"
Latvijā
Imants Lancmanis: Guvis piepildījumu karjerā un ģimenē, cilvēks var sākt domāt par valsti
3 stundas
IP
Ilze Pētersone
Latvijā
Latvijas vēsture pirms valsts dibināšanas 18 jautājumi un atbildes
1 diena
RO
Regīna Olševska
Latvijā
Dāvana Latvijai – 1000 kilometri. Māris Baltais sāka skriet, aizejot pensijā
1 stunda
AT
Andris Tiļļa
Latvijā
Ģimenē klusēšana nav zelts! Atziņas no pāriem, kas gredzenus mijuši 18. novembrī
2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
ES 27 dalībvalstis vērtē Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES līgumu un nākotnes attiecību deklarāciju
1 stunda