Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
6. februāris, 2016
Drukāt

Senā Kursa: Latvijas neatkarības pirmsākumi jau krustnešu laikos (24)

kurshi
Fakti

Valstiska veidojuma neatkarības starptautiskas atzīšanas pirmsākumi Latvijas teritorijā nav meklējami ne 1921. gadā, kad Latvijas Republiku atzina de jure, ne arī Kurzemes–Zemgales hercogistē, bet gan krietni vien tālākā pagātnē.

Konflikti ar vikingiem un krustnešiem

Sākot ar 1230. gadu, tapa teksti, kuru veidošanā piedalījās paši kurši, tādējādi no aprakstu objekta topot par subjektu. Vēl vairāk – šie teksti bija dokumenti, kas noteica kuršu tālāko likteni, bet viņi to apstiprināšanā jau piedalījās kā līdzvērtīgi līgumu slēdzēji.

Kurši Baltijas jūras baseinā bija labi pazīstami jau vikingu laikmetā. 9. gadsimta otrajā pusē kuršiem izdevās dot bruņotu pretsparu zviedru un dāņu karotājiem, un kopš tā laika vikingi Kursai meta līkumu. Kuršu jūrasbraucēji 10. un 11. gadsimtā bieži laupīja un tirgojās dāņu un zviedru zemēs. Lai arī slavenā frāze, kas it kā rakstīta uz kādas Dānijas vai Zviedrijas baznīcas sienas ”Dievs, sargi mūs no bada, mēra un kuršiem!”, ir tikai mīts, viduslaiku rakstītajos avotos ir pietiekami daudz pārliecinošas informācijas par kuršiem kā drosmīgiem un attapīgiem karotājiem gan jūrā, gan uz sauszemes.

12. gadsimta dāņu hronists Saksis Gramatiķis rakstīja, ka no kuršiem visi vairās viņu elkdievības dēļ, tomēr jādomā, ka elkdievība vien reti kuram spētu iedvest bailes arī tajos laikos. Visticamāk, bailes izraisīja militārā varenība. Šis pats hronists ziņo, ka Kursā mājas esot pilnas ar zīlniekiem un burvjiem, kuru padomu meklējot ļaudis pat no Spānijas un Grieķijas.

Saskaņā ar Indriķa Livonijas hroniku kurši arī 13. gadsimta pirmajā ceturksnī bija iesaistīti daudzos konfliktos ar Baltijas jūras baseina kristiešiem pakļautajām tautām. Jau 1197. gadā pirmā Livonijas bīskapa Meinarda vēstnesis Teoderihs kopā ar kādu zviedru hercogu, vāciešiem un gotlandiešiem bija sācis karot ar kuršiem. Neilgi pēc Rīgas dibināšanas ”kurši, uzzinājuši par bīskapa ierašanos un pilsētas sākumiem, aizsūtīja – nevis aiz bailēm no kara, bet pēc Kristus aicinājuma – uz pilsētu ziņnešus, lai salīgtu mieru, ko viņi, kad kristieši tam piekrita, pēc pagānu paražas apstiprināja, izlejot asinis”.

Pēc nepilniem 10 gadiem kuršu un kristietības nesēju attiecības atkal bija pasliktinājušās. 1210. gada Lieldienās kurši ar saviem kuģiem jūras šaurumā pie Gotlandes salas uzbruka krustnešiem, kas devās atpakaļ no Livonijas, nogalinot vismaz 30 karavīrus. Savukārt pēc dažiem gadiem frīzi un citi krustneši Gotlandes salā sastapa kuršus ar lielu laupījumu un uzbruka viņiem. Nogalinājuši gandrīz visus kuršus, krustneši kā kara laupījumu Rīgā nogādāja četrus kuršu kuģus un daudz aitu, ko kurši bija nolaupījuši kristiešiem pakļautajās zemēs.

Pievienot komentāru

Komentāri (24)

  1. Kurši visticamāk, ka atbrīvojās no vikingiem tāpat kā ap to pašu laiku atbrīvojās no vikingiem prūši vai Britu salās dzīvojošie ķelti – viņi sajaucās ar vietējiem un nākamajos kaŗos jau deva pretsparu vikingu laupītājiem. Kuldīgas vikingu apmetne nekur nepazuda – tā asimilējās ar vietējiem. Kurši ir vienīgā Latvijas cilts, kuŗai nosaukumu ir devuši citi – nosaukums ir nācis no corsaire.

    Kurši nebija latvieši – un ar Latvijas neatkarību viņu līgumiem vispār nav nekāda sakara – tie bija jaunas feodālās sistēmas un jaunizveidotas valsts līgumi, kur tāpat kā citās feodālajās zemēs vietējie kungi pārvācojās un pieņēma jauno identitāti, saprecējās tikai ar jauno augstmaņu kārtu, izveidojot baltvāciešu identitāti utt ar visām izrietošajām sekām.

    Interesanti, ka latviešu nosaukumu sāka lietot Sēlijā(Augšzemē) dzīvojošais vācu mācītājs… Leti-leiti(kas ir vienīgie, uz kuriem var attiecināt latviešu nosaukumu tajos senajos laikos) ieradās Latvijas teritorijā no Baltkrievijā esošās Daugavas augšteces tikai ap 5- 6. gadsimtu ienākošo slāvu cilšu migrācijas rezultātā. Viņi ieradās arī Lietuvas teritorijā ap to pašu laiku. Latviešu un lietuviešu lingvistiskās atšķirības sākas tieši ap šo laiku – 1500 gadus atpakaļ un latviešu(arī latgaļu valoda) līdz vāciešu ienākšanai ļoti stipri somugriskojās, bet pēc tam arī vāciskojās – meita, bērns, saiklis “un”, Ilse(Elizabetes pamazināmā forma), Baiba nāk no tiem laikiem. Latvijas pusē izskatās, ka latvju ienācējiem bija demogrāfiskais pārsvars, jo Lietuvas augštaišu zemju nosaukums ir saglabājies un asociējas ar Lietuvu, kamēr Latvijas radniecīgo augstiešu nosaukums Latgalē izzuda. Ja kas, tad tikai no austrumiem ienākušajiem letiem ir raksturīgā zilā acu krāsa un gaiši mati, arī masīvāks galvaskauss – vietējām pirmslatviešu prūšu un baltu ciltīm seno hronistu aprakstos ir brūni mati un brūnas acis. 40% no mūsdienu igauņiem ir tādi paši baltu pēcteči, kādi apdzīvoja Latgali, pirms tur ienāca leti. Nelatviešu balti, kas neieradās no austrumiem visticamāk nāk no Melnās jūŗas piekrastes(atrastas līdzības zobu izvietojumā ar senās Trācijas iedzīvotājiem), no kuŗas senie zemkopji bija spiesti emigrēt, kad Melnā jūŗas piekraste pārplūda.

    Senās ciltis Latvijas teritorijā piedalījās laupīšanas kaŗos savā starpā. Par kaut kādu senlatviešu(ja vēl pie tiem pieskaita nebaltiskos līvu ienācējus, ar kuriem pārējiem baltiem bija kašķis) un senbaltu kopību nevar būt ne runas līdz pat 13. gadsimta beigām, kad jau bija skaidrs pretojošās puses liktenis. Līdz tam laikam nereti bija tā, ka vienas ciltis pievienojās vācu pusei lai klapētu otras ciltis, lai atgūtu laupījumu(arī vergus lai iegūtu izpirkuma maksu vai ņemtu blakussievas) un iegūtu jaunu utt. Nemaz nepieminot Lietuvu, kas vairākas reizes dāvināja krustnešiem Žemaitiju(līdz pat 15. gadsimta sākumam), kas kā visas šādas “dāvanas” nemaz nepiederēja Lietuvai un Lietuva ar Žemaitiju karoja.

    Visās lielajās senlatviešiem nozīmīgajās kaujās, kurās tiek minēts, ka piedalījās lietuvieši, pārsvarā bija Žemaišu kaujas pret ordeni. Žemaišus nespēja pakļaut ne krustneši, ne arī kristietīgā Lietuva. Uz Žemaitiju emigrēja senie zemgaļi un arī daļa kuršu. Vienīgās nozīmīgās kaujas kurās piedalījās lietuvieši(ne žemaiši) bija laupīšanas karagājieni un arī tie vairāk skāra krustnešu pakļautībā esošās ciltis.

    • Daži vēsturnieki dēvē seno Kijevas valsti par austrumbaltu valsti, tāpēc, ka tās teritoriju pārsvarā apdzīvoja austrumbalti – stepes ilgi netika iekļautas Kijevas valstī(neskatoties uz wiki pieejamajām kartēm), jo pa tām klejoja milzīgas klejotāju ordas.

      Russu nosaukums ir cēlies no vikingu ross. Rjuriku dzimtas pārstāvji vēl pagājušājā gadsimtā apgalvoja, ka šie ir russi, bet ne slāvi… tāpēc, ka atšķirībā no tumsoņām zināja par savu vikingu skandināvisko izcelsmi.
      Krieviem arī no tiem laikiem izskatās, ka no vikingiem nāk vārds – bere-menna(grūtniece). Menna ir skandināvu ģermānisms. Praktiski tas ir divu vārdu saliktenis: dot/nest + vīru, jo vikingiem daudz svarīgāki bija vīrieši, kas varēja doties sirojumos.

      Piemēram, Novgorodu(vismaz tā apgalvo šī gadsimta Krievijas baltologi) pilnīgi noteikti dibināja rietumbalti – prūši. Visticamāk, ka kopā ar vikingiem(varbūt pat daļa no vikingiem nāca no prūšu asimilētajiem jaukteņiem, kas dzīvoja Sembā), jo cilvēku un tautu attiecības kā tagadējos tāpat arī senajos laikos nebija tikai melnbaltas.
      Piemēram, krustnešu ierašanās laikā latgaļi karoja pret Kokneses latgaļiem un līviem…

  2. Jūs visi runat par kaut kādiem līgumiem,juridiskajām un tiesiskajām gudrām lietām,bet tie visi līgumi ir slēgti un nedarbojas daudzus gadsimtus! Karu uzvarētāji,iekarotāji izdeva jaumus likumus un slēdza jaunus līgumus un nekad neviens nav ievērojis iepriekšējos,karaļi ,valdnieki,imperātori ,pāvesti ir nākuši,valdījuši un aizgājuši nebūtībā,paliek tikai vēstures liecības. Uz pasaules starp tautām ,valstīm ,ciltīm gadsimtu laikos ne tikai mainījies simtiem reižu tiesiskais status,bet pazudušas vispār daudzas tautas un sajaukušās svā starpā! Mums parastajiem ,ne zinātniekiem un vēsturniekiem jūsu spriedumi un strīdi ir tikai interesanata lasāmviela,ka dēku romāns,bet nevis reāls šodienai skats uz pasaules pārvaldīšanu un ģeopolitiku! Neviena lilvalsts reāli nepilda nekādas pat tagad noslēgtos līgumus un saistības,tad ko pļāpāt par astoņsimt ,septiņsimt gadus veciem līgumiem!

  3. (…dokumentos nekas nenorāda uz pāvesta un kuršu slēgto līgumu atcelšanu vai grozīšanu, faktiski tie nekad nav atcelti un būtībā savu juridisko spēku nav zaudējuši līdz pat mūsdienām. )
    Autors nav ievērojis ne 1918.g. ne 1990.g. neatkarības deklarācijas!
    Nav pamanījis arī Konkordātu – starpvalstu līgumu starp LR un Svēto krēslu mūsdienās.

    • Un? Vai 1918.g vai 1990.g deklarācijās ir konkrēti teikts, ka tiek atcelti šie līgumi? Tas, ka pastāv vēl citi tiesību akti, nenozīmē, ka visi iepriekšējie zaudē spēku.

  4. Valstiska atzīšana tiem laikiem bija okupācija ar viltu to saucot par kristietības vai citas reliģijas vardarbīgu ienešanu. Visām ,piem.baltijā dzīvojošajām tautām pirms šīm okupācijām bija sava ticība ,uzbūve ,teritorija. Tas tiek ignorēts. Cik izdevīgi ignorēt šo vienkāršo patiesību izlikties ,ka pirms tam kādi dīvaini indivīdi sēdejuši katrs savā zarā un ēduši sēnes. Beidziet zombēt mūsu jau tā mazizglītoto ,bet ilgi mācīto sabiedrību.

    • Pats beidz liekuļot! Puspatiesība ir tas, ka Latvijas valstiskums it kā radās tikai 1918.gadā, vai pat – kā to daži cilvēki paziņo – 1991.gadā. Un neviens vispār neliekas zinis par Latvijas teritorijā bijušajām senvalstīm, tādām kā Kursa, Tālava (Trikāta), Jersika (Latgola), Zemgale, Atzele, Turaida, Metsepole, Koknese, Holme, Sēlija.
      Senajā Grieķijā arī pilsētvalstis viena pret otru karoja, bet tas neliedz Grieķijas valstiskuma rašanos attiecināt uz pilsētvalstu laikiem.

    • Sķiet ka jūs abi runajat vienu un to pašu 🙂 Un pareizi runājat.

  5. Kur pārējie,kuri nenodeva un negāja kaut savējos zem okupantu karogiem ? Kur jūs redzat cīņu par latviešu tautas neatkarību ,jo vairāk ,ka kurši tiešām bija somugri ? Pat ja ne, nodevība ir brīvības cīņa ? Viņi ar trešo līgumu visā atlikušajā simtiem gadu garajā posmā gāja pret latviešiem.

  6. Ja pirmos līgumus kurši ieguva cīnoties pret okupantiem ,tad pēdējo ieguva nododot un kaujot savējos, baltu tautas,kaimiņus. Beidziet idealizēt šo noželojamo faktu. Jeb tas ir nodevības pret tuvāko slavinājums ? Nodot visus un visu, nogalina kaimiņus ka tik pašam vēders pilns ?

  7. neticama manipulācija,8kilogramu miltu šiem vaig+ 10mito no karalaupīšanas ,viena nienīga varaskāra eksplotēšana.

  8. Ļoti labs raksts, tikai – kāds sakars ilustratīvajā fotogrāfijā redzamajam romiešu leģionāram un seno ģermāņu cilšu vadoņiem ar kuršiem un krustnešiem?

  9. Nevajag pļurkstēt.Pēc krustnešu -kristiešu ienākšanas latviešu ciltis tika okupētas.Tie līgumi parāda krustnešu viltību un mūsu kangarismu.Krustnešus patriecām 1905.gadā.1920.gadā tikām brīvi.Tālāk jau zināt.

  10. Raksts ir izcils!
    Tas, ka dažiem infantiliem, mītiskās kategorijās domājošiem cilvēkiem tas nepatīk, neizbrīna. Tādiem cilvēkiem nav vērts pievērst uzmanību.

  11. Interesants sacerejums ar vieglu fantazijas piesitienu. No kadas valodas vietvardi atdzejoti?

  12. Vai tas bija ap to laiku kad krievi vēl šūpojās koku zaros?

  13. Rīgas sargi un jon ir uzrakstījuši normāli, pārējie varēja labāk paklusēt!

  14. Teksts interesants; tomēr lasītāju priecētu arī autora vārds un atsauces uz pirmavotiem, kā jau tas pieņemts “intelektuālā vidē” …

  15. Andersena pasacinas ir realistiskakas par sho skribelejumu

  16. …. senie ukri ….

  17. Mīlīgs, nacionālromantisks pastāstiņš. Lasu un sajūta, ka atgriežos 100 gadus senā pagātnē, lasot kādu jauku tautībnieku brošūru. 🙂

  18. Kas attiecās uz Mežotnes pili, redzamas kaut kādas nesaskaņas ar viki LV.

  19. Ļoti labs raksts,pretstatā nesen uzņemtajai filmai ,,Kurši”,kurā biju cerējis ieraudzīt arī kuršu cīņu un sadarbību ar kristietības nesējiem.Būtu labi publicēt rakstu par to,kā un no kurām baltu sentautām izveidojās latviešu tauta.Interesants raksta sakarā ir gadījums ar Saksi Gramatiķi,kurš tiek minēts arī Pokaiņu meža leģendās un pasniegts kā kaut kas īpašs(tik tālu zemju ļaudis to apmeklē,tātad ļoti īpaša vieta).Īstenībā Sakša Gramatiķa vēstījums ir nomelnošanas kampaņa pret Zviedriju,ar kuru Dānijai tajā laikā bija konflikts.Viņš saka,ka kristīgie zviedri uzdrošinās sadarboties ar kuršiem,kuri ir pagāni,burvji un zīlnieki un pie kuriem pat nebaidās ierasties nekristīgie(sliktie zēni) no Pirenejiem(tajā laikā tur bija musulmaņu valsts) un grieķi-arī sliktie zēni,jo bija pareizticīgie(1054.gadā jau notika baznīcas šķelšanās).Secinājums zviedri ir necienīgi būt kristieši,jo sadarbojas ar kuršiem(hibrīdkara paveids jau 12.gs.)

Rietumu sabiedrībās populisma sezona, notikušo Itālijā komentē eksperts (1)Pašlaik nevajadzētu pārspīlēt ar prognozēm par Itālijā notikušā referenduma sekām, jo Rietumu sabiedrības ir nonākušas “salīdzinoši lielā populisma sezonā”.
Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+