Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
25. oktobris, 2016
Drukāt

Senās Ķīnas noslēpumi “Rīgas biržā”

Kina_2

Terakotā darināts muzikantu ansamblis, kura mūžīgā misija ir izklaidēt senās Ķīnas dievišķo valdnieku aizkapa dārzos, apzeltīts nefrīta inkrustācijām greznots vara pūķis, kas reiz izmantots kā vara bungu paliktnis, izsmalcināti zīda audumi un zīmējumi uz zīda un papīra, tūkstošgadīgas blašķes, kur reiz glabājies rīsu vīns, grezni bronzas spoguļi un vīna blašķes un vēl un vēl…

Vairāk nekā simt dažādu artefaktu no senās Ķīnas vēstures četru gadu tūkstošu amplitūdā līdz 8. janvārim apskatāmi mākslas muzeja “Rīgas birža” pirmā stāva izstāžu zālē senās Ķīnas māk­slas izstādē “Zīda ceļš”, kas tapusi sadarbībā ar organizāciju “Art Exhibitions China”.

Pie ieejas apmeklētājus sagaida “Zīda ceļa” karte, kur var izsekot daudziem tā atzariem no Ķīnas galējo austrumu pilsētām līdz pat Atēnām un Romai. Interesanti, ka tā atzari iestiepās arī Saūda Arābijas pussalā un Indijā. Jau ieejot izstādē, pārņem mistiska sajūta, jo vairākums izstādīto artefaktu nāk no senajiem apbedījumiem un nedaudz reflektē arī ar mūsu senču apbedīšanas tradīcijām – grūti pat pateikt, vai tās bija greznākas vai ne.

Vērienīgās ekspozīcijas laika nogrieznis sākas ar Ķīnas Rietumu Džou (no 1046. līdz 771. g. pr. Kr.) un beidzas ar Minu dinastiju (no 1368. līdz 1644. gadam). Ģeogrāfiski tajā iekļauti gan Sjiņdzjanas apgabala Zīda ceļa priekšmeti, gan Ķīnas kultūras šūpuļa – Henaņas provinces – artefakti, iezīmējot arī Zīda ceļa lomu Austrumu un Rietumu kultūras apmaiņā. Ar šo terminu pasaule iepazinās 1877. gadā, pateicoties vācu ceļotājam un ģeogrāfam Ferdinandam fon Riht­hofenam, kurš bija devis šādu nosaukumu sauszemes tirdzniecības ceļu tīklam no Senās Ķīnas līdz Levantei.

Izstādē apskatāmi keramikas, bronzas, nefrīta, zelta, lakas un tekstila māk­slas artefakti no diviem svarīgiem senās Ķīnas vēstures laikmetiem, kad Zīda ceļš piedzīvoja lielāko uzplaukumu – Haņu (206. g. pr. Kr. līdz 220. g.) un Tanu dinastijas laikā (618. – 907. g.), ko uzskata par vienu no Senās Ķīnas kultūras augstākajiem punktiem. Tieši Tanu dinastijas mākslas objektos, sākot ar keramiku un beidzot ar zeltu, spilgti parādās viens no Zīda ceļa simboliem – kamielis. Ja jau runa par Zīda ceļu, neiztikt bez zīda – izsmalcinātā auduma, ko Ķīnā sāka ražot gandrīz pirms pieciem tūkstošiem gadu, taču Eiropā iepazina tikai viduslaikos, ilgus gadsimtus uzskatot vērtīgāku par zeltu. Izstādē eksponēti arī artefakti no Ķīnas Sjiņdzjanas Uiguru autonomā apgabala, kas ir būtiska Zīda ceļa sastāvdaļa, jo tieši šo nomadu migrācija pirms četriem tūkstošiem gadu aizsāka kultūras apmaiņu starp Austrumiem un Rietumiem.

Šāda mēroga senās Ķīnas mākslas izstāde Latvijā apskatāma pirmo reizi. Tā veltīta 25. gadskārtai kopš diplomātisko attiecību izveides starp Latviju un Ķīnu. Izstādes kuratores ir Cjaņa Vei  (“Art Exhibitions China”, Ķīna) un Kristīne Milere (Latvija).

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+