Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. jūnijs, 2013
Drukāt

Senas mēbeles mūsdienīgā mājoklī. Limbažnieku pieredze

Pirmais mūs pie mājas vārtiņiem sveicina piesātināti violets ceriņkrūms, dāsni izplatīdams ziedu skurbinošo smaržu. Tad ar mums steidz iepazīties mājas četrkājainie iemītnieki – starptautiskas godalgas ieguvušais kadebo šķirnes suns Marro un labradoru meitene Bīne. 
Un tad arī sarokojamies ar saimniekiem, limbažniekiem – Lailu Bērziņu, Uldi Penku un viņu trīsgadīgo dēliņu Gustu.

 

Laila vada savu uzņēmumu, kas nodarbojas ar lietvedības pakalpojumu sniegšanu, bet Ulda pārziņā ir SIA “Ģeo Resursi”, kas sniedz ģeoloģijas pakalpojumus. Abi jaunie uzņēmēji savu māju nav cēluši no pamatiem. Namiņš Kļavu ielā saņemts mantojumā no Lailas vectēva Pētera Bērziņa.

– Kad vectēvs nomira, māja kādu laiku stāvēja tukša. Vienubrīd bija doma to pārdot. Taču, kad mums ar Uldi izveidojās nopietnas attiecības, sapratām, ka vajadzīga sava pajumte, kur apmesties, – stāsta Laila.

Māja celta pirms gadiem piecdesmit, ievērojot tā laika standartus, kopplatība – 174 kvadrātmetri. Jaunie saimnieki pārbūvēja mājas iekštelpas, bet nesteidza šķirties no senām lietām.

– Iekārtojot māju, mums nebija doma visu veco mest ārā. Kāda jēga pirkt jaunas skaidu mēbeles un ar tām nomainīt pamatīgās, no koka darinātās lietas! – teic Uldis. 
NamsSaimn-ak

Jaunākais veikums ir mājas abos galos izveidotās piebūves. Tādējādi iegūta lielāka platība, kā arī slēgta tipa terase.

Mājas pirmajā stāvā virtuves daļu no dzīvojamās telpas atdala ķieģeļu siena. Virtuvē atstāts vecais skurstenis, kas savulaik mūrēts no pārdegušiem Tūjas ķieģeļiem, kas ir tik cieti kā krams. Iebūvējamie virtuves skapīši un plaukti ir bez rokturiem, lai rosoties nenāktos iedzīvoties zilumos. Maltītes ģimene ietur pie Lailas vectēva apaļā galda. Ja to izvelk, vietas pietiek četrpadsmit cilvēkiem. Arī senatnīgie krēsli nāk no vectēva laikiem. Bet uz galda uzklāts vecmāmiņas tamborētais baltais galdauts. Pirmajā stāvā atstāta vecā dēļu grīda, kur pamīšus izmantota priede un egle. Uldis stāsta, ka veco grīdas krāsu kasījuši nost, tad beicējuši baltus dēļus un pēcāk divreiz pārklājuši ar laku, kas gatavota uz ūdens bāzes. Tādējādi iegūta gaiša dēļu grīda, kur labi saskatāma koka tekstūra.

Lailai īpašs prieks par vannas istabu, jo tieši tādu, ar travertīna tehnikas apdari, viņa noskatījusi internetā.

– Mūsu meistaram nebija nojausmas, kā tas paveicams, tāpēc braucām uz “Dekor centru”, kur pirkām krāsu, lai pārdevējs pamāca, kā šis darbs darāms. Beigās vēl vaskam pievienojām spīdumiņu, un nu tā ir mūsu bordo krāsas vannas istabas odziņa. Šī apdare veidota no elpojoša, mitrumu necaurlaidīga materiāla, – stāsta Uldis.

Dzīvojamā istabā uzmanību piesaista šūpuļkrēsls, kas trosē piestiprināts pie griestiem. Laila stāsta, ka Uldis to viņai uzdāvinājis, kad piedzimis Gustiņš.

Atpūtas krēslu dizains liecina par septiņdesmitajiem gadiem, bet, pārvelkot ar jaunu audumu, tie ieguvuši otru dzīvi. Šim audumam pieskaņoti arī aizkari un žalūzijas. Uldis stāsta, kā ar metāla cauruli, kurai uzasināts gals, iesitis aizkaros metāla riņķus. Limbažos šāds pakalpojums nav pieejams, bet uz Rīgu dzīties sanāktu dārgs prieks. Uz otro stāvu ved lēzenas priedes kāpnes ar izturīgām koka un tērauda margām. Uldis uzskata, ka kāpnēm jābūt ar pietiekami lieliem pakāpieniem un drošām, lai pārvietošanās pa tām nelīdzinātos ekstrēmam pasākumam.

Savulaik otrā stāva pažobele nebija izmantota, bet tagad tur iekārtots Ulda kabinets, jo viņš lielākoties strādā mājās, kā arī bērnistaba ar priecīgi zaļām mēbelēm un garderobes telpa. Piebūves daļā atrodas saimnieku guļamistaba. Tās vienai daļai izvēlēta tumši pelēka krāsa un tāda pati arī grīda. Uldis skaidro – pirmajā stāvā viss ir gaišos toņos krāsots, tāpēc otrajā varēja izvēlēties arī ko tumšāku.

Mājas apkurei izmanto briketes un malku, bet tuvākajā laikā tiks ierīkota automātiskā apkures sistēma un par kurināmo kalpos granulas.

– Esmu uzaugusi privātmājā, tāpēc, aizbraucot uz Rīgu studēt Banku augstskolā, man bija grūti pierast pie ikdienas daudzdzīvokļu mājā. Es tur jutos kā skudru pūznī. Arī kaimiņu attiecības, dzīvojot privātmājā, ir pavisam citādas, draudzīgākas. Viena kaimiņiene man piedāvā cidonijas, otra aicina, lai salasu no krūmiem sev ogas. Labi gan, ka savulaik neaizbraucu no dzimtajiem Limbažiem. Ja ir darbs, mājas, ģimene, tad dzīve mazpilsētā ir ļoti jauka, – uzskata Laila.

 

 

Mājas piebūves arhitekts – Ronalds Golde

Virtuves un vannas istabas iebūvējamās mēbeles – SIA “Brams”

Kāpnes – SIA “Kāpnes.lv”

Bērnu istabas mēbeles – “IKEA”

Guļamistabas lampa – “4 ROOM”

Pītās lampas – “Pinumu pasaule”

Akmens masas vanna – “SPN”

Sienas krāsas – “Dekor centrs”

Šūpuļkrēsls – “Alan deko”

 

{gallery id=”1814″}

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+