Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
2. jūlijs, 2015
Drukāt

Senās mūzikas festivālā būs arī indiešu mūzikas koncerts

Foto - LETAFoto - LETA

Soprāns Elīna Šimkus (no kreisās), "Latvijas koncertu" valdes loceklis Guntars Ķirsis, "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskā producente Baiba Kurpniece un grupas "Schola Cantorum Riga" mākslinieciskais vadītājs Guntars Prānis piedalās preses konferencē par Senās mūzikas festivālu.

XXI Starptautiskajā senās mūzikas festivālā, kad tas ir sasniedzis briedumu, darīsim to, ko citi nedara, preses konferencē par festivālu pastāstīja “Latvijas koncertu” valdes loceklis Guntars Ķirsis.

“Ne visi izprot un atbalsta šo piegājienu, bet mēs nevaram noskatīties, ka tādas senās kultūras kā Ķīna un Indija tiek piemirstas. Festivālā tāpēc šogad notiks Indijas senās mūzikas koncerts. Mēs nekautrēsimies salīdzināt Eiropas jaunību ar ļoti senu kultūru,” stāstīja Ķirsis.

Indijas senās mūzikas koncerts “No Indijas caur tūkstošgadēm” notiks piektdien, 10.jūlijā, plkst.19 Svētā Pētera baznīcā. Koncertā mūziķi Akašs Sergejs Ancupovs no Latvijas, Sandžu Višnu Sahai no Indijas un Ludmila Žurkova no Latvijas spēlēs senas un simboliskas rāgas no Ziemeļindijas, kuru atskaņošana saistīta ar saulrieta laiku un vēlajām vakara stundām.

Festivāla atklāšanas koncertā trešdien, 8.jūlijā, plkst.20 Mazajā ģildē uzstāsies soliste Elīna Šimkus, kura sava koncerta programmā vēlējusies apvienot sievietes romantiskajai sajūtai raksturīgus tēlus. Viena koncerta daļa vairāk būšot veltīta sievietēm valdniecēm un karotājām, jo skanēs itāļu baroka operu ārijas, bet otrajā tiks atskaņotas angļu 16.gadsimta otrās puses dziesmas, kuras tradicionāli skanējušas angļu teātrī. Šajā mūzikā primāra esot nevis mūzika, bet dziedātie teksti, kuri ir par mīlestību.

Kā stāstīja Šimkus, viņa baroka mūzikā vēlas ienest cilvēcīgumu un siltumu. “Daudziem baroka mūzika asociējas ar stīvumu. Es šajā ļoti strukturētajā mūzikā vēlos ielikt brīvību,” stāstīja dziedātāja. Šimkus dziedājumu pavadīs orķestris “Collegium Musicum Riga”. “Viņa nogalina, mīl un ienīst. Viņa ir visas liktenīgās sievietes, ko varat iedomāties – Kleopatra, Mēdeja un citas varones,” piemetināja orķestra vadītājs Māris Kupčs. Koncertā skanēšot arī hercoga Jēkaba laulātās draudzenes – Luīzes Šarlotes – iemīļotākā komponista Tomasa Kempiona kompozīcijas.

Festivālā 9.jūlija koncertā Rīgas Domā skanēs gregoriskie dziedājumi dūdu pavadījumā. “Manuprāt, viena lieta ir nošu materiāls un fakti, kurus zinām, bet pilnīgi cita – kā aizraujoši un interesanti izstāstīt stāstu,” norādīja “Schola Cantorum Riga” vadītājs Guntars Prānis. Viņaprāt, pat ja kaut kas faktoloģiski nav zināms, ir iespējams domāt par to, kā tas būtu varējis būt. “Zinām, ka viduslaikos mūki klosteros atskaņojuši dažādus dziedājumus.

Jautājums ir – vai viņi nepazina instrumentus?” Mūzikas instrumenti esot redzami, piemēram, ikonogrāfijā. Pēc Prāņa teiktā, instrumenti un balsis, visticamāk, ir satikušās. ” Arī Livonijā, iespējams, šāda prakse tikusi piekopta, etnogrāfiskajiem elementiem savijoties kopā ar sakrālo mūziku un veidojot vienu īpašu, tieši mums raksturīgu stāstu,” piemetināja mūziķis. Koncertā “Schola Cantorum Riga” radīs iztēles telpu, kurā to varēs izbaudīt.

Piektdien, 10.jūlijā, plkst.22 Svētā Pētera baznīcā notiks Latvijas Radio kora koncerts, kurā tiks atskaņota Henrija Pērsela mūzika. Šajā koncertā īpaša loma būšot arī gaismām, jo tiks izgaismotas baznīcas velves. Savukārt sestdien, 11.jūlijā, plkst.18 Rundāles pils Baltajā zālē paredzēts “Sinfonietta Rīga” un vijolnieka Džuljāno Karminjolas koncerts. “Sinfonietta Rīga” mākslinieciskā producente Baiba Kurpniece Karminjolu raksturoja kā enerģētisku, bet ļoti izsmalcinātu mūziķi. “Viņa priekšnesums ir emocionāls, bet ļoti sabalansēts,” norādīja Kurpniece. Koncertā skanēs Antonio Vivaldi, Johana Ādolfa Hases, Karla Fīlipa Emanuela Baha, kā arī Volfganga Amadeja Mocerta mūzika. Festivāla noslēguma koncertā 11.jūlijā plkst.22 Rundāles pils dārzā skanēs Vivaldi “Gadalaiki”. Pirmo reizi solists skaņdarba atskaņojumā būs vienpadsmit gadus vecais brīnumbērns Daniils Bulajevs, kurš jau astoņus gadus spēlē gan vijoli, gan klavieres.

Rundāles pils Baltajā zālē 11.jūlijā plkst.13 būs skatāms koncertuzvedums bērniem “Pasaka par ķēniņu Strazdubārdu”. Uzvedums ļaus mazajiem klausītājiem iepazīt gudro ķēniņu Strazdubārdu, kurš pārmācīs izlutināto un kaprīzo princesi. Kā stāstīja “Latvijas koncertu” producente Karina Bērziņa, festivāla organizatori pamanījuši, ka baroka mūzika spēj bērnus uzrunāt, jo viņi var iejusties pasakā, kurā ir prinči un princeses. Uzvedumā piedalīsies baroka orķestra “Collegium Musicum Riga” solistu ansamblis Kupča vadībā, koris “Collegium Choro Musici Riga”, seno deju grupa “La Maison Noble” Stellas Upacieres vadībā, mecosoprāns Baiba Berķe, tenors Juris Vizbulis un deju studijas “Freska” dejotāji Tatjanas Pavļeņinas vadībā. Pirms uzveduma bērniem notiks arī radošās darbnīcas.

Jau ziņots, ka Senās mūzikas festivāls notiks no 8.jūlija līdz 11.jūlijam. Koncertuzveduma biļetes nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+