Horoskopi un mistika
Pasaulē

Senās pazemes civilizācijas: mutanti, citplanētieši vai mīts 8

Foto – Fotolia

Autors – Vilnis Ābele, žurnāls “Planētas Noslēpumi”

Katrai pasaules tautai saglabājušies mīti, kuros vēstīts par viedu un ar augstu kultūras līmeni apveltītu būtņu likteni, un tās kādas šaušalīgas katastrofas rezultātā bijušas spiestas aiziet pazemē, lai izveidotu tur augstu attīstītu un ar visu nepieciešamo nodrošinātu civilizāciju. Tā kā šīm būtnēm bijušas slepenas zinības un visu veidu arodu iemaņas, tās bez īpašas piepūles spējušas pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Pirmās ziņas par atradumiem, kas apstiprina zem zemes dzīvojošu noslēpumainu tautu esamību, parādījās 1946. gadā izdevumā “Pārsteidzoši gadījumi”. Raksta autors bija amerikāņu rakstnieks un zinātnieks Ričards Šeivers. Viņš vēstīja par savu kontaktu ar kādu pazemes civilizāciju, apgalvojot, ka viņam pazemes mutantu sabiedrībā izdevies nodzīvot vairākas nedēļas. Viņš rakstīja, ka šie ļaudis bijuši līdzīgi dēmoniem no senajām zemiešu leģendām.

Interesanti, ka pēc šīs publikācijas daudzi cilvēki visā pasaulē apstiprināja Šeivera pausto. Viņi aprakstīja tehnikas brīnumus, kurus paši redzējuši pazemē, un apgalvoja, ka tur ļaudis ne tikai dzīvo komfortā, bet ir arī spējīgi kontrolēt zemiešu apziņu. Viņi zemiešus uzskata par mežoņiem, taču neatsakoties periodiski nolaupīt viņu bērnus, lai izaudzinātu kā savējos. Ir pat pieņēmums, ka pazemes pasaules iedzīvotāji ārēji ir ļoti līdzīgi zemiešiem, taču viņi praktiski ir nemirstīgi un uz planētas vispār uzradušies vairākus miljonus gadu pirms mums.

Kad radās iespēja veikt zemes virsmas fotografēšanu no kosmosa, zinātnieki jau 1977. gadā ieguva ļoti interesantus Ziemeļpola attēlus. Fotogrāfijās bija skaidri saskatāms kāds pareizas formas plankums. Varbūt tā arī ir meklētā ieeja pazemes pasaulē?

Poļu pētnieks Jans Paenks ir pārliecināts, ka zem zemes ir tuneļu tīkls, pa kuru iespējams nokļūt jebkurā vietā uz zemes. Tuneļi esot ļoti neparastas pazemes ejas, kuru sienas veidojot kalnu iežu sakausējums. Šādus tuneļus redzējuši daudzi zemieši Austrālijā, Jaunzēlandē, Ekvadorā un ASV. Ufologi pauž, ka tieši pa šiem tuneļiem milzīgā ātrumā no vienas vietas pasaulē uz otru pārvietojas lidojošie šķīvīši.

Kad amerikāņu militāristu Kanaveralas raga bāzes radiolokatori uztvēra signālus, kas nāca no zemes dzīlēm, uzradās pieņēmums, ka kāda saprātīga rase cenšas nodibināt kontaktus ar zemiešiem. Pirmie šādi signāli uztverti pirms dažiem gadiem, un kopš tā laika tie regulāri divas reizes mēnesī atkārtojas. To atšifrēšanu apgrūtina tas, ka saņemtā informācija ir kodēta ļoti sarežģītās matemātiskajās formulās. Noteikta daļa signālu gan esot jau atšifrēta, tomēr amerikāņu specdienesti nesteidz tos publiskot. Pagaidām arī neesot iespējams noteikt precīzu hipotētiskās pazemes pasaules izvietojumu, taču esot skaidrs – tā zina par mums krietni vien vairāk nekā mēs par to.

Kas bija iemesls tam, ka kāda civilizācija aizgājusi zemes dzīlēs? Iespējams, tā bijusi Zemes sadursme ar meteorītu vai kāda cita globāla katastrofa. Katrā ziņā dzīve uz zemes bija kļuvusi neiespējama, savukārt pārlidošana uz citu planētu nav bijusi iespējama, tāpēc vienīgā izeja bija došanās pazemē. Bet tādā gadījumā rodas gluži loģisks jautājums: kāpēc gan šī civilizācija vēlāk neatgriezās zemes virspusē? Varbūt tāpēc, ka viņi jau vairs nespēj dzīvot Zemes gravitācijas apstākļos (pazemē tā ir citāda), varbūt nespēj dzīvot saules gaismā, bet varbūt labi apzinās, ka tur viņus neapdraud atkal jaunas globālās katastrofas, lai kādas tās arī būtu. Nav arī izslēgts, ka šajā laikā viņi pazemē ir ievērojami evolucionējuši, notikusi barības adaptācija, mainījusies āda, kurai saules stari kļuvuši nāvējoši, kā arī kardināli mainījusies civilizācijas kultūra un mentalitāte.

Amerikāņu seismologi Maikls Visesions un Džesijs Lourenss izanalizējuši aptuveni tūkstoti seismogrammu un uzskata, ka zem Āzijas virsmas atrodas kāda gigantiska ūdenskrātuve, kas izmēru ziņā līdzīga Ziemeļu Ledus okeānam. Ja šis minējums atbilst patiesībai, var pieņemt, ka šajā ūdens platībā var dzīvot nehumanoīdā tipa attīstīta civilizācija. Un tad ar tās pastāvēšanu ir iespējams izskaidrot daudzas virszemes paranormālās parādības.

Pēdējā laikā ļoti aktivizējusies arī uz zemes esošo alu izpēte. Interesants ir kāds dienvidamerikāņu veiktais tieši līdzās vulkāniem Istaksiuatls un Popokatepetls esošo pazemes tuneļu pētījums. Pētnieki apgalvo, ka viņiem izdevies apsekot krietnu daļu pazemes impērijas. Tostarp vairākas pazemes ekspedīcijas šajā rajonā beigušās traģiski. Kuskobilas pilsētas bibliotēkā glabājas atskaite par vienu no tādām ekspedīcijām. Tajā vēstīts, ka pilsētas apkaimē speciālistu grupa no ASV un Francijas atklājusi ieeju pazemē. No septiņiem cilvēkiem, kuri pa to nokāpa pazemē, pēc 15 minūtēm atgriezās tikai viens. Viņš bija pārsteidzoši nomocīts un neko nespēja atcerēties par laiku, ko pavadījis pazemē. Bet pēc dažām dienām viņš nomira, un pēc tam atklājās, ka viņš pamanījies no pazemes paķert līdzi dīvainas izcelsmes no tīra zelta izgatavotu kukurūzas vālīti…

Daudz līdzīgu nostāstu saistīti ar mūsdienu Krievijas teritoriju. Urālu kalnu iemītniekiem ir leģenda par noslēpumainu tautu, ko viņi dēvē par čudiem (no senkrievu vārda čuģ, ar kuru cita starpā vēl tagad viņi apzīmē igauņus). Sensenos laikos čudi mierīgi un laimīgi dzīvojuši uz zemes, līdz pat laikam, kad Urālos sāka būvēt fabrikas un rūpnīcas. Tad viņi aizgājuši pazemē. Vietējie iedzīvotāji ir pārliecināti, ka čudi kalnu alās saglabājuši izejas virszemē un viņi varot palikt zemiešu vidū nepamanīti. Šiem čudiem piemītot ļoti augsts kultūras līmenis, viņi pilnībā pārvaldot visus akmens un metālu noslēpumus un esot apveltīti ar pārdabiskām, unikālām zinībām.

Čudi jeb alu ļaudis esot maza auguma, toties ārēji ļoti pievilcīgi, ar patīkamu balss tembru, lai gan to saklausīt spējot tikai izredzēti zemieši. Atsevišķās sādžās pusnaktī atskanot klusa zvanīšana, taču to varot sadzirdēt tika tie cilvēki, kuriem ir tīra sirdsapziņa. Tie tad arī pēc zvana atskanēšanas sapulcējoties laukumā iepretim baznīcai, un kāds čudu vecais viņiem pareģojot nākotni. Ja tur gadījumā ierodas arī kāds necienīgs cilvēks, viņš vienalga neko ne redzēs, ne sadzirdēs.

Čudi spējot kontaktēties ar miegā guļošu cilvēku. Ir kāda leģenda saistībā ar Jekaterinburgas kņazu Tatiščevu. Reiz viņš sapnī redzējis pārsteidzoši skaistu sievieti zvērādu apģērbā un dārgām rotaslietām. Stingri skatoties viņam acīs, skaistule teikusi, lai kņazs atceļ savu pavēli strādniekiem norakt kurgānus jaunās pilsētas būvniecības vietā, jo tur guļot viņas karavīri, kurus nevajadzētu traucēt, pretējā gadījumā kņazam nebūšot miera ne šajā, ne citā saulē. Un vēl piebildusi, ka viņa ir čudu kņaziene Anna. Tatiščevs noticējis savam sapnim un aizliedzis aiztikt kurgānus.

Nikolaja Rēriha pierakstos arī vēstīts par čudu tautu. Viņš apgalvoja, ka šie ļaudis uz zemes atgriezīšoties tikai tajā gadījumā, ja tur patiešām iestāsies labie laiki. Un tad viņi cilvēkiem dāvāšot unikālas zinības. Bet pagaidām čudi dzīvojot pazemē – savā pārsteidzoši skaistajā valstībā.

Katrā ziņā jāpiemin arī Himalaju un Tibetas leģendas, kurās vēstīts par “izredzētajiem”, kuri ir spējīgi pa pazemes tuneļiem kalnos aizkļūt līdz pat planētas centram, kur stājoties kontaktā ar senas pazemes civilizācijas pārstāvjiem.

Indijas leģendās vēstīts par noslēpumaino pazemes valstību Nagovu, kuras iemītnieki ir cilvēki–čūskas, kas savos pazemes tuneļos kalnos glabā prātam neaptveramus dārgumus. Šīs būtnes ir aukstasinīgas šā vārda vistiešākajā nozīmē, gluži kā čūskas, un nav spējīgas paust cilvēciskas jūtas. Bet, tā kā arī tām tomēr ir nepieciešams sasildīties, tās no zemes dzīvajām būtnēm zogot ne tikai dvēseles, bet arī miesisko siltumu.

Mēģinot puslīdz savilkt kopā šīs it kā izsvaidītās ziņas, var teikt, ka pastāv pietiekami liela iespējamība tam, ka zem zemes patiešām ir vienota globāla pazemes komunikāciju sistēma, kas sevī ietver ārkārtīgi garus tuneļus, mezglu stacijas, apmetnes un arī milzīgas pilsētas ar pilnvērtīgas dzīves nodrošinājuma sistēmu. Un tajā gadījumā, ja zem zemes patiešām mīt noslēpumaina civilizācija, cilvēcei paveras izredzes noteiktos apstākļos saņemt unikālas zinības un izmantot senatnes pazemes civilizācijas sasniegumus savā labā.

LA.lv