×
Mobilā versija
Brīdinājums +26.1°C
Ritma, Ramona
Piektdiena, 20. jūlijs, 2018
21. decembris, 2017
Drukāt

Igauņi iekāro lēto alkoholu, lietuviešu zagļi – traktorus. Dzīve bez robežām (1)

FotoJet (11)

21. decembrī aprit desmit gadu, kopš Latvija un pārējās Baltijas valstis pievienojušās Šengenas zonai, kas nozīmēja robežu atvēršanu. Pierobežas iedzīvotājiem tas deva iespēju daudz brīvāk apmeklēt kaimiņvalstis, lai iepirktos, bet aktīva kustība notiek arī pretējā virzienā: igauņi iekāro lēto Latvijas alkoholu, savukārt lietuviešu zagļi tīko pēc mūsu zemnieku traktoriem.

Kā mainījusies dzīve pēc pievienošanās Šengenas zonai, vislabāk iespējams izjust Valkā un Valgā, jo abu pilsētu iedzīvotājiem tagad vairs nav jāraizējas par apgrūtinājumiem, ko savulaik radīja robežkontrole. “Robežas atvēršana Valkā bija īsti svētki. No tā ieguva gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji. Tāpēc mēs Šengenas jubileju 21. decembrī atzīmēsim vērienīgi, piedaloties abu valstu prezidentiem,” vēsta Valkas mērs Vents Armands Krauklis.

Tiesa gan, nevarētu teikt, ka Valkai no robežas atvēršanas būtu tikuši vieni vienīgi labumi, jo tagad nākas sīvi konkurēt ar kaimiņpilsētu. Valkas iedzīvotājiem ir iespēja izvērtēt abu pušu piedāvājumu, un daudzi secinājuši, ka Valgas pusē “zāle ir zaļāka”. Liela daļa Valkas un tuvējās apkaimes iedzīvotāju atraduši darbu Igaunijas pusē, kur ir lielākas algas un pievilcīgāka nodokļu sistēma. Igaunijas darba devējiem nākas konkurēt ar tuvējo Somiju, kas piedāvā vēl augstāku ienākumu un dzīves līmeni, tādēļ igauņi ir ieinteresēti piesaistīt strādniekus no Latvijas.

Foto - Artūrs Kapša/LETAFoto - Artūrs Kapša/LETA

Virtuālā emigrācija

Lielākas karjeras iespējas Igaunijas pusē ir viens no iemesliem, kādēļ ievērojama daļa Valkas iedzīvotāju ir pārdeklarējušies uz Valgu, kas mērķtiecīgi cenšas vairot savu iedzīvotāju skaitu. Tas sagādā pamatīgas problēmas Valkas pašvaldībai, jo nesamaksāto nodokļu dēļ pilsētas kasei iet garām simtiem tūkstošu eiro lieli ieņēmumi. Pašlaik uz Valgu pārreģistrējušies jau 1152 Latvijas iedzīvotāji jeb katrs piektais Valkas iemītnieks. “Tas rada lielu robu pašvaldības budžetā,” atzīst Krauklis. “No otras puses – labāk, lai šie cilvēki dzīvo pie mums un reģistrējas Igaunijā, nekā aizbrauc pavisam uz Īriju, Norvēģiju vai kādu citu valsti.” Valkas mērs zina stāstīt, ka esot arī igauņi, kas nāk strādāt uz Latviju, bet dzīvesvietu šeit viņi gan nedeklarē. Viena no Igaunijas priekšrocībām ir labāk sakārtotā veselības aprūpes sistēma; Valgā ir laba slimnīca, tādēļ kādu laiku latviešu sievietes pat izvēlējās dzemdēt savus mazuļus Igaunijas pusē, līdz noteikumu maiņa padarīja šādu “dzemdību tūrismu” neizdevīgu.

Līdzīga cilvēku kustība notiek arī pie Latvijas un Lietuvas robežas, jo iedzīvotāji abās robežas pusēs raugās, kas kaimiņvalstī ir lētāks un izdevīgāks. Piemēram, daudzi Lietuvā iegādājas gāzes balonus, kas pie kaimiņiem ir ievērojami lētāki: Latvijā par lielo 50 litru gāzes balonu jāmaksā ap 25 eiro, bet Lietuvā to iespējams nopirkt par 15 eiro.

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Lētā alkohola vilinājums

“Tas, ka varam brīvi šķērsot robežu, ir liels ieguvums,” spriež Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits. Viņš atgādina, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais: līdzīga pārrobežu kustība bija padomju laikā, kad daudzi cilvēki no Latvijas brauca iepirkties uz Lietuvu. Būtiskus ieguvumus no brīvās pārvietošanās saskata arī pierobežas pilsētas Apes vidusskolas direktore Dina Meistere: “Tagad regulāri braucam pie igauņiem iepirkties vai arī uz peldbaseinu, kas Igaunijas pusē sanāk tuvāk nekā Latvijas.”

Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs stāsta, ka Salacgrīvas un Ainažu iedzīvotāji bieži dodas iepirkties vai atpūsties uz Pērnavu, kas viņiem ir tuvāk nekā Rīga. “Savukārt pierobežas igauņi brauc uz mūsu restorāniem, kas Latvijā ir labāki nekā Igaunijā.”

Tomēr galvenais magnēts, kas igauņus vilina uz Latviju, ir alkohols, kas pie mums ir ievērojami lētāks nekā Igaunijā. Alkohola cenas abās robežas pusēs atšķiras aptuveni divas reizes. Piemēram, “Viru Valge” degvīna pudele (0,5 litri) Igaunijā maksā ap 10 eiro, savukārt Latvijas veikalos to var iegādāties par pieciem sešiem eiro. Kaste ar alus kārbām, kas Latvijā maksā aptuveni deviņus eiro, Igaunijas pusē tiek tirgota par 20 eiro.

Brauc pat no Somijas

Lielās atšķirības ir skaidrojamas ar alkohola akcīzes nodokli, kas Igaunijā ir krietni augstāks. Taču atvērtā robeža devusi igauņiem iespēju brīvi kursēt uz Latviju un iegādāties alkoholu neierobežotā daudzumā. Protams, sekas nebija ilgi jāgaida: Igaunijas pusē alkohola tirdzniecība ir panīkusi, bet Valkā, Ainažos un Apē ir uzplaukusi lētā alkohola tirdzniecības industrija, kas pārsvarā apkalpo tieši igauņu klientus. “Tiklīdz igauņi pacēla akcīzes nodokli alkoholam, tā veikals, kas bija Igaunijas pusē, uzreiz tika aizvērts ciet,” secina Salacgrīvas novada priekšsēdis Straubergs. Pēc viņa domām, alkohola tirdzniecības uzplaukšana Latvijas pusē ir vērtējama pozitīvi, jo šie veikali nodrošina darba vietas vietējiem iedzīvotājiem un maksā nodokļus Latvijas budžetā.

Igaunijas alkohola ražotāji un tirgotāji ir neapmierināti ar radušos situāciju, kas kaitē viņu biznesam. Ekonomikas pētnieki brīdina, ka alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšanas dēļ nākamgad Igaunijas budžets zaudēs līdz pat 80 miljoniem eiro. Daudzu gadu garumā igauņi bija pieraduši pie Somijas tūristiem, kas ar prāmjiem brauca uz Tallinu un lielā daudzumā iegādājās alkoholu (Somijā tas ir vēl dārgāks un grūtāk pieejams). Taču pēc akcīzes nodokļa celšanas Igaunijā šī plūsma ir apsīkusi vai daļēji novirzījusies uz Latvijas pierobežas veikaliem. Piemēram, uzņēmīgi alkohola tirgoņi pat organizē autobusu, kas pasažierus no Tallinas ostas aizvizina uz Latvijas alkohola veikaliem un atpakaļ.

Valkas un citu pierobežas novadu pašvaldības cer, ka igauņu un somu tūristi uz Latviju brauks ne tikai pēc lētā alkohola, bet arī izmantos iespēju apskatīt tūrisma objektus, iegādāties suvenīrus utt. “Pašlaik galvenais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. Pilsētas ieguvums ir mazāks, bet svarīgs – vairāki desmiti darba vietu, kas dod pienesumu arī pašvaldības budžetā. Ieguvēji ir arī mājražotāji, kas uz Valku brauc no visas Vidzemes, galvenokārt igauņu pircēju dēļ, bet tas arī Valkas iedzīvotājiem sniedz lielākas izvēles iespējas.”

Ilustratīvs attēls. Foto - LETAIlustratīvs attēls. Foto - LETA

Traktoru zagļi

Alkohola tūrisms pēdējā laikā sācis attīstīties arī Lietuvas pierobežā, jo arī Lietuva šogad ievērojami palielināja akcīzes nodokli alkoholam. “Lietuvieši sākuši vairāk braukt uz mūsu veikaliem, kur iegādājas grādīgos dzērienus,” stāsta Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks. “Jāsaka, ka mums tas nerada nekādas problēmas, jo ar lietuviešiem nav nekādu incidentu: viņi salādē alkohola krājumus mašīnas bagāžniekā un brauc uz mājām. Mēs no tā iegūstam darba vietas un nodokļu ieņēmumus.” Ābelnieks zina stāstīt, ka lietuvieši uz Latviju brauc ne tikai pēc alkohola, bet arī citām precēm. “Piemēram, Pakrojas pilsētas mēra kundze teica, ka Bauskā viņai patīk iepirkties “Dzintara” veikalā, jo “Dzintara” kosmētika ir ļoti kvalitatīva.”

Pierobežas pilsētas Auces novada domes deputāts Kristaps Krapauskis ievērojis: ja veikalā pie kases izveidojusies rinda un kāds lielā daudzumā iepērk alkoholu, tad skaidrs, ka tas ir viesis no Lietuvas. Savukārt daudzi latvieši brauc uz Lietuvu iegādāties pārtikas produktus, kas pie kaimiņiem ir krietni lētāki. “Mums tuvākā pilsēta ir Naujoji Akmene, kur brīvdienās veikalā var satikt ļoti daudzus Auces iedzīvotājus.”

Krapauska ģimenei ir zemnieku saimniecība pašā Lietuvas pierobežā, un pēc robežas atvēršanas viņiem nācies pārliecināties, ka lietuvieši uz Latviju dodas ne tikai pēc lēta alkohola vai kvalitatīvas “Dzintara” kosmētikas. Diemžēl robežkontroles atcelšanu savā labā izmanto arī lietuviešu zagļi, kas pēdējos gados kļuvuši par īstu sērgu pierobežas rajonos, jo zagts tiek viss, kas nav piesiets. “Mums nozaga pāris gadu vecu “John Deere” traktoru, bet zagļi nesmādēja arī veco “Belarus”. Visas pēdas veda uz Lietuvu,” stāsta Krapauskis, kura vecāku saimniecībai zagļi nodarīja desmitiem tūkstošu eiro lielus zaudējumus. Viņš atzīst, ka pirms pievienošanās Šengenas zonai dzīve pierobežā bijusi drošāka, lauksaimniecības tehniku mierīgi varēja atstāt ārā, bet tagad to nevar atļauties, nākas tērēt naudu dažādām drošības sistēmām.

Policija noplāta rokas

Par to pārliecinājies arī Dunavas pagasta zemnieks Reinis Balodis, kurš pārdzīvo par pagājušā gada februārī notikušo traktora zādzību. “John Deere” traktors pa ziemu bija novietots kaltē aiz piekaramās atslēgas, bet zagļiem tas nebija nekāds šķērslis. Traktors nebija apdrošināts, tādēļ zādzības dēļ zemniekam radušies desmitiem tūkstošu eiro lieli zaudējumi. “Mēs pat nebijām iedomājušies, ka traktoru kāds varētu mēģināt nozagt,” stāsta Balodis. No viņa saimniecības līdz Lietuvas robežai ir ap 40 kilometru, tādēļ šķita, ka no lietuviešu zagļiem nav jābaidās. “Pirms robežu atvēršanas varējām dzīvot mierīgi, no zagļiem nebaidījāmies, jo mūsu pusē nekas vairāk par piena kannu nebija nozagts. Tagad viss ir citādāk.”

Nozagtā traktora pēdas izdevās izsekot līdz pašai Lietuvas robežai. “Atradām pat vietu, kur traktors pa meža ceļu bija aizdzīts uz Lietuvu. Taču tālāk Lietuvas pusē pēdas beidzās uz asfalta,” stāsta Reinis Balodis. Viņš ir sarūgtināts, ka izmeklēšana šajā lietā nevirzās uz priekšu. “Latvijas policija apgalvo, ka visa informācija ir nosūtīta lietuviešiem, savukārt Lietuvas pusei prioritāte ir izmeklēt pašu valstī notikušos noziegumus. Vairākas reizes bijām Rokišķu policijas iecirknī, bet viņi tikai noplāta rokas un stāsta, ka pie viņiem savukārt uzdarbojas latviešu zagļi, lai gan mēs par šādiem gadījumiem neko neesam dzirdējuši.”

Balodis uzskata, ka abu valstu robežu tomēr vajadzētu rūpīgāk uzraudzīt. “Piemēram, mūsu apkaimē robežu iespējams šķērsot pie Aknīstes un Subates, bet pa vidu ir meža ceļš, kas tiek izmantots šaubīgiem nolūkiem. Kāpēc gan kādam pa mežu būtu jātiek pāri robežai? Kad saimnieks gribēja to aizšķērsot un izrakt grāvi, no Lietuvas puses uzreiz bija klāt vairāki vīri, kas viņam silti ieteica to nedarīt.” Balodis atzīst, ka pēc zādzības ir guvis mācību un tagad savu tehniku rūpīgi sargā.

Plusu vairāk nekā mīnusu

No zagļiem cietis arī Zalves pagasta zemnieks Juris Smirnovs, kuram zagļi aptīrīja traktoru, pievācot vērtīgas daļas 18 000 eiro vērtībā. “Skaidrs, ka tā ir organizētā noziedzība. Lietuviešu zagļi nav muļķi; parasti viņi ierodas naktī uz sestdienu, jo zina, ka izmeklētāji pie zādzības izmeklēšanas ķersies tikai pirmdien,” spriež Smirnovs.

Ezeres pagasta zemnieku saimniecības “Krastmaļi” īpašnieks Māris Kļaustiņš uzskata, ka cīņā pret lietuviešu zagļiem Latvijas policija ir bezspēcīga, jo nevar spert soli pāri robežai, kur sākas citas valsts jurisdikcija. Kļaustiņam savulaik nozagts traktors un graudu iekrāvējs, bet pērn zagļi aptīrīja ekskavatoru, pievācot detaļas 35 000 eiro vērtībā. “Mūsu pusē gandrīz katra pierobežas saimniecība ir cietusi no lietuviešu zagļiem. Tagad paļaujamies tikai paši uz saviem spēkiem. Ja tehnika pa nakti paliek uz lauka, jāliek klāt sargs.”

Kļaustiņš atzīst, ka zagļu pieplūdums ir viens no atvērto robežu mīnusiem, tomēr plusu, viņaprāt, ir vairāk. Arī viņš pats labprāt izmanto iespēju bez liekiem šķēršļiem aizbraukt uz Lietuvu. “Mums sanāk izdevīgāk braukt uz Mažeiķiem, kas ir krietni tuvāk nekā Saldus, arī tirdzniecība tur ir rosīgāka, tādēļ bieži braucam uz veikaliem vai tirgu. Brīva pārvietošanās ir liela priekšrocība.”

Shengenas zonas karte

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+