Šengenas zonas sabrukšana nozīmētu lielus zaudējumus komersantiem 2
Izskanot runām par Šengenas zonas sabrukšanu, aktuāls jautājums ir par finansiālajiem zaudējumiem – jau tagad ir skaidrs, ka tie būs mērāmi miljardos eiro un lielākie zaudētāji būs komersanti.
Šengenas zonas sabrukšana būtu liels trieciens transporta nozarei – problemātiska biznesa attīstība varētu būt starptautiskajiem autopārvadātājiem. No nozares uzņēmumiem tas prasītu operatīvu pielāgošanos pārmaiņām, lai saglabātu augstos starptautisko autopārvadājumu kvalitātes standartus, skaidro uzņēmuma “Kurbads un Ko” valdes locekle Kristīne Rīmene. Tas skartu autopārvadātāju sektoru kopumā – kāds uzņēmums spētu ātrāk adaptēties jaunajiem apstākļiem, bet citam tas aizņemtu ilgāku laiku.
Arī Rīgas lidostas Aviācijas pakalpojumu un biznesa attīstības departamenta direktore Liene Freivalde atzīst, ka problēmas būtu lidostai. Tādā gadījumā visiem pasažieriem gan izlidojot, gan ielidojot būtu jāveic dokumentu pārbaude. Lidostā tiktu atjaunota robežkontrole, kas kopumā radītu papildu slogu infrastruktūrai – lidostai būtu jānodrošina robežšķērsošanas vietas, kas attiecīgi prasītu telpu pārplānošanu un pārbūvi.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) piekrīt, ka lielākie zaudējumi no Šengenas zonas sabrukšanas varētu būt kravu pārvadātājiem, kas ir nozīmīga nozare gan Eiropā kopumā, gan arī Latvijā. Atceļot Šengenas zonu, uz robežām veidotos garas rindas, kas savukārt prasītu papildu resursus Valsts robežsardzei.
Tikmēr starptautiskie eksperti steidz aprēķināt kopējos zaudējumus Eiropas Savienībai (ES), ko nodarītu Šengenas zonas likvidēšana. Piemēram, Francijas valdības pētniecības centra “France Strategie” ziņojumā minēts, ka Šengenas zonas izjukšana ES ilgtermiņā izmaksātu vairāk nekā 100 miljardus eiro. Savukārt Dānijas Dzelzceļa uzņēmums ir aprēķinājis, ka personu identitātes pārbaudes starp Kopenhāgenu un Malmi izmaksā apmēram 130 000 eiro dienā un 50 miljonus eiro gada laikā, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā. Šengenas zonas sabrukšanas gadījumā Dānijas Dzelzceļa uzņēmums paredz arī pasažieru skaita samazinājumu pārbaužu dēļ, kas var izmaksāt vēl 2,7 miljonus eiro mēnesī un 32 miljonus eiro gadā.
Latvijai jautājums par Šengenas zonas nākotni ir īpaši aktuāls, jo Latvija ir gan Šengenas dalībvalsts, gan arī ir atbildīga par ES ārējo robežu. Latvija jau vairākas reizes vērsusi ES uzmanību uz nepieciešamību atvēlēt vairāk līdzekļu ES ārējās robežas nostiprināšanai. Arī iekšlietu ministrs uzsvēris nepieciešamību stiprināt robežas, skaidrojot, ka ir jādomā par nākotni pat situācijā, kad nelegālo imigrantu plūsma mūsu valstī ir neliela. Pagājušajā gadā par Latvijas robežas nelegālu šķērsošanu aizturēti 540 cilvēki, kas salīdzinājumā, piemēram, ar Vāciju, ir ļoti maz, tomēr tas ir par 140% vairāk nekā 2014.gadā. Jāņem vērā, ka šāda tendence var saglabāties, un tādā gadījumā Latvijai būs jāspēj savaldīt arvien pieaugošā nelegālo migrantu plūsma.
