Mobilā versija
+5.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
27. decembris, 2016
Drukāt

Sengrieķu cienīgs mecenātisms

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Niarhosa centrs līdz šim betona nomāktajai Atēnu daļai tagad devis iespaidīgo zaļo zonu, no kuras, pateicoties mākslīgi radītam kalnam, var saskatīt arī netālo ostu.

Laikā, kad Latvijā konkrētākas aprises guvušas runas par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja un Rīgas koncertzāles būvi, kā arī Mežaparka estrādes rekonstrukciju, kas gan joprojām saistīts ar problēmu gūzmu un neatbildētiem jautājumiem, “KZ” uzsāk jaunu rakstu sēriju, kurā vēstīsim par aktuālajiem kultūras infrastruktūras objektiem, kas šobrīd top vai arī nesen atklāti pasaulē.

Šoreiz – par kādu neparastu liela mēroga kultūras mecenātisma piemēru – kultūras centru “Stavros Niarchos Cultural Foundation Cultural Center”, kura otrā kārta Atēnās tika atklāta šovasar. Šis 600 miljonus eiro izmaksājušais komplekss pilnībā uzbūvēts par privātā Stavrosa Niarhosa fonda līdzekļiem ar nolūku to ziedot Grieķijas valdībai, kas nolēmusi, ka tajā jaunu mājvietu radīs Grieķijas Nacionālā opera un Nacionālā bibliotēka.

 

Spilgts mecenātisma piemērs

Ideja par šāda kompleksa nepieciešamību pirmo reizi izskanēja jau 20. gs. 90. gadu beigās un nāca no Grieķijas Nacionālās bibliotēkas un valsts operas pārstāvju puses. 2006. gadā Grieķijas valdība un Stavrosa Niarhosa labdarības fonds oficiāli vienojās par centra izveidi. Komplekss ir uzbūvēts pilnībā par privātā fonda līdzekļiem ar mērķi to ziedot Grieķijas valdībai. Gluži kā no klasiskās sengrieķu civilizācijas pilsētu polišu prakses, kad bagātie ieguldīja sabiedrībā, veltot laiku un naudu kultūras, militārajām, sporta vai reliģiskajām norisēm. Mūsdienās šis ir spilgts publiskās privātās partnerības piemērs, kad privātais partneris valstij nepieprasa ne izpirkšanas maksu, ne nomas līgumu, ne arī attiecina uz valsti kādas citu veidu saistības.

“Stavros Niarchos Cultural Foundation Cultural Center” ir uzbūvēts apmēram 4,5 km no centra Atēnu dienvidu daļā Kalitejā. Vietas izvēle bija likumsakarīga, jo šādi vismaz daļēji izdevies likvidēt Atēnu olimpisko spēļu (2004) novārtā atstāto un vandalisma skarto infrastruktūru. Niarhosa centrs, kā to iedēvējuši paši atēnieši, tagad aizstāj pamestu zirgu sacīkšu hipodromu, sakārtojot 20 hektārus pilsētas platības. Viens no kultūras centra lozungiem ir pieejamība visām sabiedrības grupām. Bibliotēka, opera, galerija, publiskais laukums un parks – viss burtiski zem un uz viena jumta. Kompleksu projektējis slavenais itāliešu arhitekts Renco Pjano, kurš zināms ar savu smalko pieeju kultūrēkām, nebaidoties izmantot augstākās tehnoloģijas.

Būtiski, ka tā būves konkursā kā pamatkritēriji tika uzsvērtas nevis gala izmaksas, bet gan konstrukcijas kvalitāte un drošība, iekļaušanās budžetā un laikā, kā arī būvuzņēmumu pieredze un ekonomiskā dzīvotspēja. Būvfirmu pēdējā atlases kārtā piedalījušās gan Grieķijas, gan ārvalstu kompānijas. Desmit mēnešu ilgā izvērtēšanas periodā izvēle krita par labu pašmāju būvfirmas kopsadarbībai ar itāļu kompāniju.

Grieķijas Nacionālā bibliotēka uz jauno mājvietu pārceļas no pilsētas centra, kur tā vairāk nekā gadsimtu atradās neoklasikas stila ēkā. Tagad grāmatas izvietosies 22 tūkstošos kvadrātmetru plašajās un gaišajās telpās. Bibliotēka kalpos gan kā nacionāla mēroga akadēmiskais un pētniecības centrs, gan kā publiskā grāmatu krātuve, turklāt tajā būs izvietots arī uzņēmējdarbības centrs un ierakstu studija mūziķiem. Savukārt Nacionālā opera nu apdzīvos pasaules klases akustisko zāli, kas paredzēta 1400 klausītājiem un aprīkota ar modernāko aprīkojumu un interjeru. Šo Niarhosa centra daļu papildina arī eksperimentāla teātra zāle (“Black box theater”) ar 400 sēdvietām.

 

Salīmēt nevis ar naudu, bet kultūru

Jogas nodarbību dalībnieki, ģimenes ar bērniem parka sporta laukumā, nopietni skrējēji un vienkārši pastaigu cienītāji, jaunieši un seniori – viņi visi satiekas 200 tūkstošu kvadrātmetru plašajā parkā virs bibliotēkas un operas zāles. Niarhosa centrs var arī pretendēt uz starptautisko Zaļās ēkas sertifikātu (LEED) – šādā ziņā tas ir vienīgais projekts Eiropā –, jo gan bibliotēkas, gan operas elektrības patēriņu paredzēts nodrošināt ar uz jumta izklātajiem saules paneļiem. Pēc Bostonas Konsultāciju grupas aprēķiniem, ar centru saistītās aktivitātes pirmajā tā darbības gadā radīs apmēram 160 miljonu eiro vērtu ekonomisko ieguvumu, pozitīvi iespaidojot vietējo sabiedrību. Centrā ik gadu plānots uzņemt apmēram 1,5 miljonus apmeklētāju, bet nekustamo īpašumu cenām šajā rajonā paredzēts kāpums līdz 30%. Šovasar otrajā centra atklāšanas kārtā (pirmā notika 2015. gadā) bija sapulcējušies 40 tūkstoši apmeklētāju.

Vaicāts, ko atēnieši domā par Niarhosa centru, 37 gadus vecais skolotājs Jorgušs teica, ka vērtē to pozitīvi – vispirms jau tāpēc, ka iedzīvotājiem nav bijis jāmaksā ar saviem nodokļiem. Otrkārt, centrs savā ziņā licis saņemties un mudinājis pilsētniekus iznākt no mājām. “Grieķijā daudzus gadus dominējusi materiālā domāšana. Manuprāt, jaunuzceltais centrs ir izdevība piedāvāt kaut ko citu, ar ko salīmēt sabiedrību, – šoreiz nevis ar naudu, bet gan ar kultūru. Varbūt pat spēsim pierādīt, ka māksla tomēr spēj mainīt pasauli.”

Ar 900 pilna laika darbiniekiem un valsts mēroga kultūrinstitūcijām, kuru uzturēšanai nepieciešami prāvi līdzekļi, Niarhosa centrs nepārprotami kļūs par kārtējo izaicinājumu Grieķijas valdībai. Pilnīga tā atvēršana paredzēta 2017. gada vidū, kad būs iespējams apmeklēt operas izrādes un izmantot 
bibliotēku.

 

UZZIŅAI

Kompleksa celtniecība ilga no 2012. līdz 2016. gadam un tā kopējā platība ir 21 000 m2.

Stavrosa Niarhosa fonda dibinātājs ir grieķu miljardieris un filantrops Stavross Niarhoss (1906 –1996), kurš bagātību ieguva, pateicoties kuģu būvei un starptautiskajai tirdzniecībai.

Stavrosa Niarhosa fonds jau desmit gadus piešķir atbalstu bezpeļņas organizācijām izglītības, kultūras, mākslas, veselības, sporta un sociālās labklājības jomās.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+