Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
23. novembris, 2012
Drukāt

Seniori palīdzējuši pārvarēt krīzi valstī


Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) 20 gadu darbībai veltītā svinīgā pasākumā, kas notika šajā trešdienā Rīgā, pensionāri uzklausīja daudz mīlestības vārdu no politiķiem un šo vārdu kritiku, saņēma arī konkrētu solījumu. 


“Paldies pensionāriem par sapratni un palīdzību krīzes pārvarēšanā. Visiem kopā mums tas ir izdevies, un par to liecina nodokļu ieņēmumu pieaugums un sociālā budžeta situācijas stabilizēšanās. Tas dos iespēju nākamgad palielināt atalgojumu policistiem, skolotājiem un mediķiem, bet 2014. gadā varēsim atsākt pensiju indeksāciju,” pensionāriem apsolīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš arī rosināja Pensionāru federāciju skaidrot sabiedrībai, cik svarīgi ir maksāt nodokļus, un vērsās pret algas saņemšanu aploksnēs. Šobrīd valstī vairāk nekā trešā daļa strādājošo nodokļus maksā no minimālās algas, tādēļ rada risku, ka nākotnē šo cilvēku pensija būs ļoti niecīga. Tas pasliktina arī pašreizējo pensionāru stāvokli. “Ja visi godīgi maksāsim nodokļus, pensijas varēsim palielināt,” uzsvēra V. Dombrovskis.

Federācijas vadītāja Aina Verze atzina, ka pirms divdesmit gadiem oktobrī, kad 120 pensionāru sanāca kopā, lai sāktu aizstāvēt pensionāru tiesības, apstākļi bija smagi un arī šobrīd jāstrādā ekonomiski smagos apstākļos.

Lai nodrošinātu veco ļaužu sociālo aizsardzību cilvēka cienīgā līmenī, federācija ierosina laikā no 2014. līdz 2020. gadam vidējo pensiju nodrošināt minimālās algas apmērā, minimālās pensijas apmēru noteikt 105 latus mēnesī (kā zināms, šobrīd ir cilvēki, kam tā ir tikai 
Ls 40 – 50), iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu pensionāriem noteikt minimālās algas līmenī, samazināt PVN likmi pārtikai un izveidot veselības obligātās apdrošināšanas sistēmu valstī. Kā to visu panākt?

“Savulaik ir bijusi katlu un pannu dauzīšana pie Ministru kabineta durvīm, bet tā ir pagātne,” teica A. Verze. “Tagad veidojam dialogu – liekam uz galda savas problēmas, prasības un tiekam uzklausīti. Cits jautājums – vai tam ir rezultāts.”

Pozitīvi atsaukusies par dažādajiem Pensionāru federācijas sadarbības partneriem, Verze tiem pretnostatīja Labklājības ministriju. “Pēdējā laikā mums ir izveidojies īsts ledus laikmets un sarunas ir veltīgas. Ceru, ka iestāsies siltuma periods,” viņa sacīja.

Par pensionāriem svarīgām lietām drīzumā arī paredzēta tikšanās ar Ministru prezidentu.

Labklājības ministre Ilze Viņķele teica, ka ir pagodināta par iespēju piedalīties Pensionāru federācijas pasākumā, un atzina, ka seniori, kas visu savu dzīvi smagi strādājuši, ir kļuvuši par 20. gadsimta pārmaiņu ķīlniekiem. “Manas paaudzes pienākums ir censties likvidēt šo netaisnību,” atzina ministre.

Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa arī atzina senioru lielo ieguldījumu krīzes pārvarēšanā. Rīgas domes vadītājs Nils Ušakovs solīja arī turpmāk sniegt atbalstu Pensionāru federācijai un novēlēja pensionāriem turpmāk redzēt pret sevi citādu attieksmi.

 

Viedokļi

Kā vērtē situāciju

Latvijas Pensionāru federācijas pensiju komisijas loceklis Alfons Jumiķis: “Nevienu konkrētu pasākumu, ko reāli varētu darīt, lai pensionāriem klātos labāk, mums šodien šeit neviens tā arī neapliecināja. Mums ikdienas pensionāri gaida mājās un domā, ka varbūt kaut kas mainīsies, bet tā nav.

Pensionāru federācijā strādājām pie jautājuma par pensiju indeksāciju un lūdzām to atjaunot jau ar nākamo – 2013. gadu. Lielai daļai pensionāru indeksācija dotu nelielu atspaidu. Bet, kā šodien solīja V. Dombrovskis, tas notiks tikai ar 2014. gadu.

Mēs saprotam to, ka tā saucamās aplokšņu algas noēd visu to pareizo nodokļu maksāšanu un tāpēc arī nav naudas, bet mēs, pensionāri, jau nevaram neko panākt. Tas ir uzņēmēju rokās. Neredzu situācijai reālu risinājumu.

No savas puses arī lūdzām, lai pensijas nebūtu mazākas par 200 latiem, tās tad būtu piesaistītas minimālās algas lielumam. Kas to lai zina, kad to sasniegsim, bet neiespējami tas nav. Šobrīd lielākoties pensijas apmērs ir 150 – 160 latu un no 165 latiem jau sāk atvilkt nodokli, un tā ir otra problēma. Kādēļ no tādas pensijas vajadzētu atvilkt nodokli? Runa varētu būt, ka nodokli atvelk, sākot no 200 latu pensijas. Gan jau ar laiku situācija mainīsies, tikai – vai mana paaudze to piedzīvos?”

 

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers: “Pensijām vajadzētu būt vismaz 200 latu, tad senioriem nevajadzētu dzīvot zem iztikas minimuma līmeņa. Domāju, ka cilvēki ar darba stāžu 30 – 40 – 50 gadu garumā ir pelnījuši saņemt pensiju vismaz iztikas minimuma līmenī.

Pensionāri, kas šodien atzīmē savas federācijas 20 gadus, tomēr ir godīgi strādājuši visus gadus un, kā jau teicu pasākumā, viņi ir radījuši to, ko šodienas miljonāri ir privatizējuši. Paldies Tetereva fondam, kas atbalsta Pensionāru federāciju, bet mums ir arī daudz savu miljonāru, kas varētu sniegt šādu atbalstu.

Ko darīt valstij, lai uzlabotos situācija un būtu kas maksā nodokļus? Valdībai jāpagriežas ar seju pret tautsaimniecības attīstību, ir jārada labvēlīgi apstākļi, lai uzņēmēji būtu ieinteresēti attīstīt savas ražotnes un maksāt nodokļus, piesaistīt investīcijas.

Tie ir jautājumi, kurus nevar atrisināt ar dažādiem kontrolējošiem un ierobežojošiem pasākumiem. Gluži otrādi – ir jāuzticas cilvēkiem, jādod viņiem lielāka rīcības brīvība. Protams, paredzot lielākus sodus gadījumā, ja cilvēks pārkāpis šos noteikumus. Esam par to vairākkārt runājuši valdībā, ierosinājuši šos jautājumus gan kopā ar Darba devēju konfederāciju, gan Pašvaldību savienību, diemžēl pie mums viss notiek ļoti lēnām – no malas it kā konstatējam faktus, taču neko nedarām, lai situāciju uzlabotu. Atceros savulaik visas tās katlu un pannu dauzīšanas, īpašu cilvēku atbalstu un izpratni tas neradīja. Mēs vairāk esam tendēti uz sarunām, dialogu, un mums šis process notiek, tikai rezultāta nav.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+