Kultūra
Kultūrpolitika

“Seniors jau nav miris cilvēks.” Vērtējam “Tautas panorāmu” LTV 16


Arī Riebiņu novadā uz tikšanos ar “Tautas panorāmu” bija ieradušies galvenokārt cienījama gadu gājuma iedzīvotāji, kuri bija gatavi aktīvi izteikties par aktuālajām problēmām.
Arī Riebiņu novadā uz tikšanos ar “Tautas panorāmu” bija ieradušies galvenokārt cienījama gadu gājuma iedzīvotāji, kuri bija gatavi aktīvi izteikties par aktuālajām problēmām.
Ekrānuzņēmums no LTV “Tautas panorāmas” sižeta

Lai vai kāda būs vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās 3. jūnijā un lai vai kādi apsvērumi galarezultātā noteiks balsotāju izvēli, jāatzīst, ka mediji šajā priekšvēlēšanu periodā ļoti aktīvi cenšas uzrunāt sabiedrību. Rakstu sērijas, raidījumu cikli un dažādi rīki interneta vidē mudina cilvēkus mērīt un svērt vietējās varas līdzšinējo veikumu un kritiski vērtēt priekšvēlēšanu solījumus. Izņēmums nav arī sabiedriskie mediji – Latvijas Televīzija (LTV) pirmo reizi realizē vēlēšanu projektu “Tautas panorāma”, apņemoties pabūt visos Latvijas novados, lai uzklausītu iedzīvotājus par, viņu skatījumā, būtiskākajiem jautājumiem un problēmām. Šāda apņēmība neapšaubāmi vērtējama pozitīvi, tomēr ieceres realizācija raisa jautājumus gan par žurnālistikas kvalitāti, gan arī liecina par sabiedrības briedumu un gatavību izmantot sabiedriskā medija doto iespēju.

Mazliet pret straumi

“Līdz šim sabiedriskais medijs un komercmediji orientējās uz lielajām pilsētām, jo tas no resursu viedokļa ir vieglāk, ērtāk un arī it kā svarīgāk. Šī ir tā reize, kad gribējām, lai cilvēkiem visos Latvijas novados ir vienādas iespējas izteikties,” “Tautas panorāmas” ideju pamato LTV Ziņu dienesta galvenais redaktors Guntis Bojārs. “Esošajai varai daudzos novados ir iespēja izpausties caur saviem bieži vien apmaksātajiem masu medijiem, lapiņām vai pašvaldību izdevumiem. Tajā pašā laikā cilvēkiem nav šādas brīvas platformas, kur nākt, izteikties, padusmoties, pakritizēt vai paslavēt. Mūsu mērķis bija radīt šādu platformu. Tas ir kā pirmais impulss novada iedzīvotājiem sākt runāt par to, kas viņus uztrauc, kas viņiem patīk vai nepatīk,” skaidro Bojārs.

LTV iepriekš izsludina vietu un laiku, kad konkrētā novada iedzīvotāji var ierasties uz tikšanos ar “Tautas panorāmu”. Visbiežāk tikšanās laiks ir darbdienas vidū, kas lielā mērā nosaka to, ka pārsvarā dzirdēsim novada iedzīvotāju ekonomiski neaktīvo daļu. Ir arī gadījumi, kad uz tikšanos neatnāk neviens vai gandrīz neviens. Piemēram, 1. aprīlī Naukšēnos ieradās tikai viens cilvēks, kurš turklāt atteicās runāt kameras priekšā. “Cilvēki ir diezgan kūtri, un tādā ziņā šis pasākums ir mazliet pret straumi,” secina G. Bojārs. “Daļai Latvijas cilvēku ir raksturīgi labāk sēdēt mājās un purpināt zem deguna.”

“Kas tad atnāk? Pārsvarā pensionāri”

Liepājas pilsētas un novadu laikraksta “Kurzemes Vārds” novadu nodaļas redaktore Ilze Šķietniece pati apmeklējusi “Tautas panorāmas” tikšanos ar Aizputes novada iedzīvotājiem. Viņa secina, ka daudz plašāku uzskatu un viedokļu dažādību būtu iespējams gūt, žurnālistiem pašiem uzrunājot novada iedzīvotājus, meklējot intervējamos dažādās vietējās sabiedrības grupās. Tāpēc, viņasprāt, šāda iepriekš izsludināta pulcēšanās nav īsti attaisnojusies. “Kas tad atnāk? Pārsvarā pensionāri. Un kāpēc viņi ir sanākuši? Pārsvarā tāpēc, lai paustu savu sašutumu par valstī notiekošo, bet ir vīlušies, ka jārunā par pašvaldību,” vērtē I. Šķietniece. Viņas kolēģe, Gulbenes novada laikraksta “Dzirkstele” žurnāliste Diāna Odumiņa savukārt bija klāt “Tautas panorāmas” viesošanās reizē Gulbenē: “Redzēju, cik ļoti cilvēki bija gatavojušies nākt, tikties, izteikt domas. Sapulcējušies bija lielākoties seniori. Taču Gulbene un novads ir tieši tāda vieta, kuru var nodēvēt par pensionāru mītnes vietu. Seniori ir mūsu cienījamie, mīļie, gudrie. Viņi ir aktīvākie vēlētāji. Čaklākie pasākumu apmeklētāji. Cītīgākie komunālo maksājumu kārtotāji. Vārdu sakot – varbūt pati apzinīgākā vietējo iedzīvotāju daļa. Tāpēc – cepuri nost viņu priekšā! Patīkami, ka “Tautas panorāmas” veidotāji ar patiesu cieņu uzklausīja mūsu senioru stāstīto. Ko nu cilvēki runāja, to arī raidījuma veidotāji parādīja. Pēc tam no citiem novadniekiem dzirdēju kritiku, ka gulbenieši parādījuši vecišķu seju. Bet tāda tā ir!”

Arī Bojārs aicina ņemt vērā, cik liela daļa novadu iedzīvotāju ir senioru vecumā: “Un, piedodiet, seniors jau nav miris cilvēks. Viņš droši var izteikties par infrastruktūras jautājumiem, jo viņš arī dzīvo tajā pašā novadā, staigā pa tām pašām ielām, redz, kā tās tiek tīrītas un uzturētas kārtībā.” LTV pārstāvis piekrīt, ka tikšanās laikā darbdienas vidū šī publikas daļa būs plašāk pārstāvēta. Savukārt ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vairāk lieto internetu un ir aicināti apmeklēt “Tautas panorāmu” virtuālajā vidē sabiedriskā medija portālā lsm.lv. Te iespējams noskatīties gan novados tapušos sižetus, gan paust savu viedokli publiskajā “Ziņojumu dēlī”. Cita starpā šeit lasāmi arī šādi komentāri: “Vai kāds no jauniešiem zināja, kad un cikos būs šī tikšanās? Tikai pensionārus painformēja? Un visos video vieni pensionāri! Mēs arī noteikti būtu ieradušies..” (komentētājs ar segvārdu “ES”) vai “Nav saprotama šādu sižetu jēga, kad vairumā gadījumu savu viedokli aiziet izteikt pieci ar visu neapmierināti pensionāri…” (“Inese Ze”)

Anonīmi zili brīnumi

Novada laikraksta “Latgales Laiks” galvenā redaktora p.i. Linda Kilevica pozitīvi vērtē “Tautas panorāmas” ideju, jo daudzās vietās, ko tās ietvaros apmeklē LTV žurnālisti, galvaspilsētas mediju pārstāvji varbūt nav ielūkojošies gadiem. Tomēr, vērtējot no profesionālas žurnālistikas viedokļa, L. Kilevica pauž neizpratni, kāpēc runātāji šajos sižetos paliek anonīmi: “Tikai konkrētā novada iedzīvotāji varbūt zina, kas ir cilvēks, kurš makten metas slavēt vai nozākāt pašvaldības vadību, un kāpēc viņš tieši tā rīkojas. Otrs, kas nav skaidrs – vai žurnālistiem ir padomā arī pārbaudīt iedzīvotāju minētos faktus, vai tā arī paliks akla uzticēšanās visam, kas pārraidīts ēterā. Darba pieredze reģionālā medijā apliecina, ka cilvēki mēdz arī sastāstīt zilus brīnumus.”

Jāatzīst, ka bezpersoniskas runājošas galvas ir viens no galvenajiem “Tautas panorāmas” sižetu trūkumiem, jo neļauj skatītājam no malas adekvāti uztvert vēstījumu. Ir taču atšķirība, vai pašvaldības darbu kritizē krietns zemnieks vai mūžīgs bezdarbnieks spēka gados. Žurnālista pienākums būtu noskaidrot viedokļu paudēju vārdus, vecumu, nodarbošanos, un TV skatītajiem tiem jābūt redzamiem titros. Citādi skatītājam atliek vien nojaust, kāda personība slēpjas aiz runātāja. Tiesa, pēcāk, buroties cauri vietējās sabiedrības pārstāvju vēstījumiem “Ziņojumu dēlī”, var izdoties sazīmēt, kurš no runātājiem ir ciema dzērājs, bet kurš opozīcijas partijas kandidāts vai pašreizējā novada vadītāja radagabals. G. Bojārs atzīst šo trūkumu un sola jautājumu pārrunāt ar kolēģiem: “Es kā galvenais redaktors vēl pamudināšu šo lietu censties ievērot.”

TV sižetos vismaz atklāti redzamas runātāju sejas, toties “Tautas panorāmas” virtuālajā vidē portālā lsm.lv valda pilnīga anonimitāte. Tas, protams, no vienas puses, iedrošina viedokļu paudējus runāt par nejēdzībām atklāti. Tomēr jārēķinās arī ar blaknēm, ko rada anonīmo komentāru iespēja. Šis projekts nav izņēmums, un “Tautas panorāmas” “Ziņojumu dēlī” ievietotie vēstījumi brīžam robežojas ar personisku apvainošanu un neslavas celšanu. Viļakas novada domei pat nācies komentētajiem atgādināt Krimināllikuma pantus, kas nosaka atbildību par publisku apmelošanu un neslavas celšanu. Katrā ziņā, izveidojot debašu platformu, sabiedriskajam medijam būtu skaidri jādefinē dalības noteikumi tajā un jāuzņemas daļa atbildības par šo noteikumu ievērošanu.

Maksājam divreiz

“Tautas panorāmas” interneta vietnē pieejami arī dažādi novadu attīstības rādītāji. Izveidotais salīdzināšanas rīks ļauj datus apskatīt kartē un uzlūkot salīdzinājumā ar citiem novadiem. Līdzīgu salīdzināšanas rīku – “Pašvaldību temperatūra” – radījis arī portāls “Delfi”, kurā, jāatzīst, dati sagrupēti pārskatāmāk un pasniegti lietotājam draudzīgākā veidā nekā sabiedriskā medija portālā. Tomēr jautājums ir – vai nodokļu maksātājiem būtu jāapmaksā divi šādi salīdzinoši līdzīgi projekti. Par sabiedriskā medija “Tautas panorāmu” maksājam sabiedriskā pasūtījuma ietvaros, vienlaikus “Delfu” projektam “Latvijas pašvaldību temperatūra 2017” caur Valsts Kultūrkapitāla fondu nupat piešķirti 35 000 eiro.

“Tautas panorāma”: projekts bez papildu finansējuma

* “Tautas panorāma” ir LTV un lsm.lv projekts, kura ietvaros laikā no 29. marta līdz 13. maijam LTV žurnālisti apmeklē visus Latvijas novadus, uzklausot iedzīvotāju vērtējumu par vietējās pašvaldības darbu. Projekta turpinājumā iecerēts dot vārdu arī visiem novadu vadītājiem, lai atbildētu uz izskanējušajiem pārmetumiem, kritiku vai ierosinājumiem. Projekts “Tautas panorāma” ir realizēts sabiedriskā medija esošā budžeta ietvaros bez papildu finansējuma.

Galerijas nosaukums
LA.lv