Mobilā versija
+0.5°C
Kristaps, Krists, Klinta, Kristers, Kristofers
Pirmdiena, 18. decembris, 2017
17. oktobris, 2013
Drukāt

Senioru prasības bez žēlastības noraida
 (17)

Foto - LETAFoto - LETA

“Ir četri neatliekami jautājumi, kas prasa risinājumu jau vistuvākajā laikā. To īstenošana varētu sniegt finansiālu atbalstu ievērojamai daļai Latvijas pensionāru,” tā vakar sacīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs Andris Siliņš Saeimas sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kas tika veltīta Latvijas pensionāru 7. septembra sapulces rezolūcijā minētajām prasībām. Tie ir šādi:

pensiju indeksācija, kas segtu dzīves dārdzības pieaugumu;

piemaksu palielināšana un atjaunošana pensijām, kas piešķirtas pēc 2012. gada janvāra;

pensijas neapliekamā minimuma paaugstināšana no pašreizējiem 165 latiem līdz minimālās algas līmenim;

pensionāru veselības apdrošināšana.

Papildus šiem priekšlikumiem Latvijas Pensionāru federācija rosina samazināt PVN pirmās nepieciešamības pārtikas precēm un medikamentiem, kā tas ir daudzās Eiropas Savienības valstīs. Tāpat būtu tikai sociāli taisnīgi, ja, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim, noteiktu platības daļu vispār neapliktu ar nodokli. Savukārt strādājošie pensionāri gadiem ilgi uzskata, ka ir netaisnīgi viņu nopelnītajai algai jau no pirmā lata piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kā norādīja LPF vadītājs, viņi papildus finansē valsti ar saviem nesaņemtajiem ieņēmumiem. A. Siliņš: “Saprotam valsts budžeta iespējas, bet vajadzētu meklēt izeju, lai veciem cilvēkiem Latvijā būtu gan silts mājoklis, gan ēdiens, gan iespējas ārstēties.”

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē piedalījās vairāku pensionāru organizāciju pārstāvji. Vidzemes priekšpilsētas senioru biedrības vadītāja Lilija Škutāne šoreiz atbalstīja LPF prasības, uzsverot, ka pirmām kārtām jāgādā par mazo pensiju palielināšanu, skatot katra konkrētā cilvēka nostrādāto darba stāžu. L. Škutāne minēja, ka no viņu organizācijas biedriem 83 pensionāriem darba stāžs ir 43 un vairāk gadu, bet pensija – tikai 140 latu.

Latgales pensionāru apvienības priekšsēdētāja Zofija Zujeva: “Mans darba stāžs ir 51 gads, un par to es saņemu 166 latus. Tāpēc, pensijas indeksējot, vajadzētu visiem indeksēt vienādu summu, piemērojot tai dažādus koeficientus, lai arī mums, nabagiem, sanāk kāds būtiskāks pieaugums.”

Viņa dzirdējusi, ka 2014. gadā indeksācijas ceļā pie pensijas varētu iegūt vien apmēram trīs latus. “Tāda indeksācija tad nemaz nav vajadzīga!” teica Z. Zujeva.

Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens atklāja – ministrijā nolemts, ka nākamgad pensijas indeksēs ar koeficientu 1,025, jo budžetā šim nolūkam atvēlēts mazāk līdzekļu nekā šogad, kad pensijas indeksēja ar koeficientu 1,04. Vēlāk arī izskanēja, ka pensijas summa, ko paredzēts indeksēt, tāpat kā šogad varētu būt 200 lati, lai gan pēdējā Senioru lietu padomē oktobra sākumā par konkrētu summu ne pensionāri, ne labklājības ministre nevienojās. Par to diskusija tika ieplānota nākamajā Senioru lietu padomes sēdē 13. novembrī.

Pēc sēdes vairāki pensionāri izteica aizdomas par to, ka LM, iespējams, tikai imitē sadarbību ar pensionāru organizācijām, izliekas, ka tai būtisks arī pašu senioru viedoklis, bet īstenībā viss jau nolemts iepriekš.

Savukārt Finanšu ministrijas (FM) padomnieks Reinis Strolis atļāvās aizrādīt – pensionāri ar 165 latu lielo neapliekamo minimumu jau tāpat ir privileģētāki par citiem iedzīvotāju slāņiem. Viņaprāt, visiem šajā valstī jābūt līdzvērtīgiem – ar apmēram vienādu neapliekamo minimumu. Klātesošie šo paziņojumu uztvēra ar smaidu – gados jaunais cilvēks neizprot pensionāru problēmas. FM padomnieks turpmākajā sēdes gaitā diplomātiski un bez žēlastības noraidīja pilnīgi visas senioru prasības.

Jelgavas pensionāru pārstāvis Jānis Felsbergs pilnu sirdi atzina: “Saprotam, ka ar šo valdību un Saeimu mēs neko nepanāksim, jo viņi dzīvo uz nabadzīgo slāņu rēķina.” To dzirdot, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča atgādināja – pensionāriem ir tiesības ik četrus gadus tādu valdību un Saeima neievēlēt. Bet, noslēdzot sēdi, viņa klātesošos mierināja – vēl ir laiks vienoties ar ministriju, pamatbudžetu otrajā lasījumā parlaments skatīs 7. novembrī. Līdz šim datumam var iesniegt arī priekšlikumus, bet pirmais lasījums notiek šodien.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+