Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
26. jūnijs, 2014
Drukāt

Senos zemkopjus mocīja parazītiskie tārpi

Foto: wikipedia.comFoto: wikipedia.com

ASV Čikāgas universitātes zinātnieki, pētot Sīrijas ziemeļdaļā atrasto 6200 gadu senu zēna skeletu, atklājuši tajā parazītiskā tārpa šistosomas oliņu. Tā ir senākā līdz šim zināmā liecība par cilvēka inficēšanos ar parazītiskajiem tārpiem, atsaucoties uz medicīnisko žurnālu “Lancet Infectious Diseases”, vēsta aģentūra AP.

Ar šistosomas izraisīto slimību šistosomatozi mūsdienās Āzijas, Āfrikas, Amerikas un arī Eiropas dienvidu tropu un subtropu joslas zemēs slimo ap 200 miljoni cilvēku. Parazitējošā tārpa sīkie kāpuri dzīvo silta saldūdens krātuvēs un spēj ieurbties cilvēka ādā. Tur tie attīstās par tārpiem un nonāk saimniekorganisma asinsvados, parazitē nierēs un citos iekšējos orgānos. Slimība izpaužas kā drudzis, nātrene, vemšana, sāpes vēderā, kāju paralīze. Tā var ilgt gadiem, taču ir diezgan viegli ārstējama ar medikamentiem.

Čikāgas universitātes Tuvo Austrumu vēstures profesors, arheologs Džils Steins presei norādīja, ka bērna skelets attiecas uz laikmetu, kad senās sabiedrības sāka laukos ieviest un attīstīt apūdeņošanas sistēmas. No vienas puses, tas nozīmēja apvērsumu lauksaimniecībā un lielākas graudaugu ražas, taču no otras siltais apūdeņošanas kanālu un dīķīšu ūdens bija ideāla vide parazītiem un malāriju izraisošo moskītu kāpuriem. Lauksaimniecībā nodarbinātie cilvēki parazītu pilnajā ūdenī pavadīja ilgu laiku; daudzi no viņiem saslima ar šistosomatozi un pētnieki pieļauj, ka tieši tādā veidā šī slimība izplatījās pasaulē. Līdzīgi no parazītiskajiem tārpiem cieta arī senās Ēģiptes zemkopji Nīlas apkaimē. Inficētajiem nācās sadzīvot ar savu slimību visu mūžu, tā arī neapjaušot, kas vainīgs pie viņu ciešanām.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+