Dzīslkāta beka, kas Latvijā konstatēta tikai pērn un pie mums atceļojusi no Amerikas, ir ēdama, uzreiz cepama sēne.
Dzīslkāta beka, kas Latvijā konstatēta tikai pērn un pie mums atceļojusi no Amerikas, ir ēdama, uzreiz cepama sēne.
Foto – Edgars Mūkins

Sēņotājus aicina ziņot par dzīslkāta bekas atrašanu 12

Latvijas Dabas muzejs (LDM) aicina iedzīvotājus ziņot, ja sēņojot ir uzieta Latvijai jauna sēņu suga – dzīslkāta beka, liecina muzeja informācija.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Šī beka Latvijā pirmo reizi konstatēta pagājušā gada rudenī. To uz Dabas muzeja sēņu izstādi no dažādām jūras piekrastes vietām atnesa vairāki apmeklētāji.

Tā ir Ziemeļamerikas suga, kas vien pagājušā gadsimta beigās pamanīta arī Eiropā – konkrēti, Lietuvā, Kuršu kāpā, kur tā jau paspējusi pamatīgi izplatīties. Latvijā tā pagaidām atrasta tikai piejūras kāpu zonā, ne tālāk kā vienu kilometru no krasta. Patlaban nav ziņu par atradumiem citās Eiropas valstīs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šogad pirmās ziņas par šo sēni saņemtas 21. augustā – vairākas bekas atrastas Vecāķos netālu no jūras un savāktas apēšanai. Muzejs aicina arī citus sēņotājus informēt par dzīslkāta bekas atrašanu. Šīs ziņas ir svarīgas, jo mikologu biedrība vēlas noskaidrot sēnes izplatību Latvijā.

Dzīslkāta beka ir liela stobriņsēne – tās diametrs ir no četriem līdz 20 centimetriem. Sēnes cepurītes virsmiziņa ir sarkanīgi brūnā krāsā un lēveraini stiepjas pāri malai. Beka ir ar garu samērā tievu kātu, kuru klāj izteikts dzīslojums. Sēne aug zem priedēm, ir ēdama un uzreiz cepama.