Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
5. novembris, 2012
Drukāt

Sēņu un sūnu ekstrakti – krēma kārbiņā


Foto - Baiba BucenieceFoto - Baiba Buceniece

Radīt efektīvu kosmētikas līdzekli, kas saglabā ādu jaunavīgu un veselu un kavē novecošanos, izmantojot bioloģiski aktīvās vielas, iegūtas no sēnēm un augiem, – šādu uzdevumu, uzsākot pētījumu, izvirzīja Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes pētnieki. 


 

Pētījumā iekļautas gan tās sēnes, kas sastopamas savvaļā, gan arī laboratorijā audzētas, bet pārliecinošākie rezultāti šobrīd gūti par mikroskopiskām sēnēm, audzētām laboratorijā. No tām iegūst bioloģiski aktīvus ekstraktus, kas satur no cukuriem un proteīniem veidotas molekulas (glikoproteīnus un polisaharīdus). Līdzīgi, kā no sēnēm, kosmētikā izmantojamas bioloģiski aktīvas vielas var iegūt arī no augu valsts, tajā skaitā sūnām.

Pētījumu veic LU Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra un Bioanalītisko un biodozimetrijas metožu laboratorija, iesaistoties arī Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta pētniekiem. Galvenais uzdevums – noraksturot aktīvās vielas, ko ieteicams izmantot efektīvu ādas kopšanas un higiēnas līdzekļu ražošanā, kā arī radīt testus, kurus kosmētikas ražotāji nākotnē varēs izmantot kosmētikas produktu izstrādē.

Pirmais svarīgais uzdevums, ar ko jātiek galā zinātniekiem, – jānosaka, kuras no augiem un sēnēm iegūto bioloģiski aktīvo vielu īpašības ir noderīgas ādas atjaunošanai, – stāsta LU Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras pētniece ANNA RAMATA- STUNDA. Kā to paveikt, ja likumdošana aizliedz testēšanai izmantot dzīvniekus, bet brīvprātīgo iesaistīšana ir dārga, prasa daudz laika un ne vienmēr ir objektīva? Tātad jāizstrādā jauni testi.

Par vienu no testēšanas sistēmām izmantojam mikroorganismus. Tie palīdz novērtēt dabiskas izcelsmes aktīvo vielu antibakteriālās īpašības. Šādi nosaka savienojumus, kas potenciāli izmantojami kā kosmētikas produktu dabiskie konservanti vai ādas mikrofloras “regulatori”.

Kā testsistēmu izmantojam arī rauga šūnas, uz kurām ir ērti novērtēt sēņu un augu ekstraktu spēju aizsargāt pret apkārtējās vides nelabvēlīgo ietekmi, ko izraisa sausums, ultravioletais starojums, ķimikālijas u. c. faktori, – stāsta Anna Ramata-Stunda.

Vienīgais dzīvnieku valsts pārstāvis, kuru ir atļauts izmantot zinātniskos eksperimentos, ir augļu mušiņa jeb drozofila. Laboratorijā audzētas drozofilas, veicot šo pētījumu, gan nevis ieziež, bet baro ar bioloģiski aktīvajām vielām, lai pārliecinātos, kā sēņu glikoproteīni ietekmē novecošanos un izturību pret vides nelabvēlīgo ietekmi. Ceturtā un visplašāk izmantotā testsistēma ir no epidermas un dermas iegūtas cilvēka ādas šūnas. Pielietojot dažādas metodes, eksperimentos ar tām var noteikt, vai bioloģiski aktīvo savienojumu klātbūtnē ādas šūnas aug un funkcionē labāk.

Lai āda nenovecotu, svarīgi, lai šūnas turpina aktīvi dalīties. Tikai tāda āda, kuras šūnas pareizi dalās un funkcionē, izskatīsies veselīga un starojoša. Ādas šūnām pietiekamā daudzumā jāspēj ražot proteīni – kolagēns un elastīns. Novecošanās dēļ ādas šūnas sliktāk dalās un būtiski samazinās proteīnu sintēze, līdz ar to veidojas krunciņas un āda zaudē elastību.

– Profesionāla kosmētiskā līdzekļa uzdevums ir ādu ne tikai vizuāli padarīt skaistāku, bet atjaunot arī tās viendabīgo struktūru. Jo tikai vesela āda ir pasargāta no ādas infekcijām un vides nelabvēlīgās ietekmes, – teic pētniece Anna Ramata-Stunda.

Pirmie pētījuma rezultāti ir iepriecinoši. No septiņu sūnu ekstraktiem trim piemīt spēcīgs antimikrobiāls efekts. Tātad, izgatavojot ādas kopšanas līdzekli, tos var pievienot gan kā konservantus, gan arī izmantot, lai noregulētu ādas dabisko mikrofloru. Pētījumā pierādīts, ka no sēnēm iegūtie glikoproteīni veicina epidermas šūnu dalīšanos. Konstatēts arī, ka bioloģiski aktīvie savienojumi veicina kolagēna, elastīna, kā arī dažādu citu ādas šūnām svarīgu savienojumu veidošanos un līdz ar to pozitīvi ietekmē ādas atjaunošanās procesu.

Šim pētījumam LU zinātnieki veltīs vēl vienu gadu. 2013. gadā, kad darbs tuvosies noslēgumam, efektīvākos aktīvo vielu savienojumus iecerēts testēt, iesaistot brīvprātīgos. Zinātnisko darbu izstrādā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.

 

Pievienot komentāru

Radīts paroļu ģenerators, kuru hakeri nevarēs uzlauzt (2)Firma "Everykey", ko atbalstījis pats antivīrusu kompānijas "McAfee" dibinātājs Džons Makafī, izstrādājusi īpašu maziņu ierīci, kura ģenerē jaunu un drošu paroli ikreiz, kad vēlaties ienākt vienā no saviem interneta vietņu profiliem.
Ja gribi tilpumu. "LA" vērtē "Opel Zafira""Opel Zafira" tika prezentēta 1999. gadā un kopš tā laika ir toņa noteicēja septiņvietīgo kompaktvenu klasē. Pavisam šo gadu laikā saražots vairāk nekā 2,7 miljoni dažādu paaudžu Zafira automobiļu.
Vai Latvijas neceļu nākotne? (1)Par gada auto nominēt pikapu? Uz tādu izlēcienu žūrija nez vai būs spējīga
Draugiem Facebook Twitter Google+