Septembrī skatītājus gaidīs trīs ļoti neparastas filmas 0
22. augustā plkst. 19 kinoteātrī “Splendid Palace” notiks irāņu režisora Mani Hagigī filma “Cūka”, kinoteātra repertuārā tā skatāma no 23. augusta.
Režisoru Mani Hagīgī nogurdinājušas Irānas valdības mokošās represijas. Viņš nesūrojas par likteni, bet rada alternatīvu Irānas realitāti un aicina skatītājus pasmieties. Filmā “Cūka” irānieši dirn sociālajos tīklos, alkst slavas un atzinības, baidās novecot un nebeidz pieskatīt savus vairāk nekā pieaugušos dēlus. Režisora vērīgais un sirsnīgais skatiens atklāj varoņu trūkumus un liek skatītājiem viņus iemīlēt. Šajā filmā ir viss: kinoindustrijas aizkulises, varas ietekme uz ikdienas dzīvi, ģimenes īpatnības un daudz darbības, intrigas, ļaundari un varoņi.
Vecuma ierobežojums: 16+, filma persiešu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā.
Septembrī “Splendid Palace” skatītāji varēs noskatīties arī Aleksandra Šeina filmu “VMajakovskis”.
Filmas pirmizrāde Rīgā notiks 7. septembrī plkst. 19 kinoteātra lielajā zālē. Šajā vakarā ar filmu iepazīstinās filmas režisors Aleksandrs Šeins un fonda “Кино&Театр” priekšsēdētājs Staņislavs Jeršovs, LA.lv uzzināja kinoteātrī.
Rīgā filmu izrāde notiks vairākas reizes līdz gada beigām sadarbībā ar kinoteātri “Splendid Palace”, kultūras āģentūru “Crea Promotion” un producenta aģentūru no Krievijas “Кино&Театр”. Šobrīd filma piedalās starptautiskajā filmu festivālā “Okono v Evropu” programmā Kotkā, Somijā un cīnās kļūt par labāko pilnmetražas filmu.
Filma “VMajakovskis” ir skatījums uz vēsturi caur tagadnes prizmu. Mākslinieki skatītāju priekšā pārtop par filmas varoņiem – dzejnieku Vladimiru Majakovski, par sievietēm, kuras viņš mīlēja, un kuras viņu pametušas, par draugiem, kuri viņu apbrīnoja un atkāpās no viņa, par nežēlīgajiem “Revolūcijas bruņiniekiem”, kuri pasludināja viņu par savu simbolu, un ved skatītājus “iekš” Majakovska, liekot izdzīvot viņa mīlestības, radošuma un cilvēcisku drāmu kā savu paša drāmu.
Savukārt festivāls “Baltijas pērle” izcīnījis tiesības uz vienu filmas “Cilvēks, kas nogalināja Donu Kihotu” izrādīšanas reizi – 20. septembrī plkst. 20.45 kinoteātrī “Splendid Palace”.
Filmas nonākšanu uz ekrāniem kinomāni gaidījuši gandrīz ceturtdaļgadsimtu, bet nu šī iespēja kārtējo reizi arestēta, un režisors Terijs Giljams ar Parīzes Apelācijas instances tiesas lēmumu zaudējis tiesības uz kinodarba izrādīšanu komerciālos seansos.
Terijs Giljams publiku ar savas dzīves nozīmīgāko projektu, gaidītāko un apspriestāko filmu beidzamajā ceturtdaļgadsimtā – “Cilvēks, kas nogalināja Donu Kihotu” iepazīstināja šopavasar Kannau kinofestivālā.
Šī grandiozā notikuma aizkulisēs noritēja nesaskaņas, kuru rezultātā tieši festivāla priekšvakarā filma tika atsaukta no programmas saistībā ar tiesvedības procesu. Tikai Francijas Kultūras ministra iejaukšanās ļāva filmas veidotājiem iziet uz slavenā kinofestivāla noslēguma ceremonijas sarkanā paklāja.
Filmai ir liels risks nenonākt uz lielajiem ekrāniem kinoteātru repertuāros saistībā ar režisora un producenta Paolo Branko strīdiem par autortiesībām. Nevēloties izrādīties iesaistītam šajā konfliktā, no savām izplatīšanas tiesībām jau atteicies Amazon. Patlaban filmas tiesības ir arestētas un tās komerciālās izplatīšanas likteni noteiks Francijas tiesa.
Filma ar dažādiem kavēkļiem cīnījusies no pašiem pirmsākumiem; tā cietusi no nevīžīgiem producentiem un haotiska finansējuma, aktieru grafiku nesakritības un pat dabas stihijām – 2000. gadā, pirmajā filmēšanas dienā, stepes smiltīs negaidīta vētra un tai sekojošs noslīdenis iznīcināja lielu daļu kino tehnikas, kas nebija apdrošināta. Šis atgadījums piespieda māņticīgo komandu noticēt Dona Kihota lāstam…
Šajā laikā mainījušies projektā iesaistītie aktieri: dumpinieka Džonija Depa vietā ieradās domīgais intelektuālis Ādams Draivers, miniatūrās Vanesas Paradī vietā – žilbinošā skaistule Olga Kuriļenko, savukārt kino ikonu Žanu Rošforu nomainīja izteiksmīgais brits Džonatans Praiss.
Terijs Giljams – pēdējais “cēlais skumja izskata bruņinieks” – ir uzņēmis spēcīgu postmodernu filmu par gaistošo kino maģiju, par neatgriezeniski zaudēto naivumu, par dižā laikmeta norietu.
