Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
28. jūlijs, 2012
Drukāt

Septembrī tiesa izskatīs Godmaņa avārijas krimināllietu

Foto-LETAFoto-LETA

Septembra sākumā Rīgas apgabaltiesa apelācijas kārtībā sāks izskatīt krimināllietu par 2008.gada vasarā galvaspilsētas centrā notikušo avāriju, kurā cieta toreizējais Ministru prezidents, tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis (LPP/LC).

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, pirmā apelācijas instances tiesas sēde šajā lietā paredzēta 5.septembrī plkst.14.

Kā ziņots, izskatot minēto krimināllietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šā gada 10.aprīlī abus apsūdzētos šoferus – kādreizējo Godmaņa stūresvīru Aigaru Čaunānu un avārijā iesaistītā mikroautobusa vadītāju Dzintaru Sproģi – atzina par vainīgiem un piesprieda viņiem nosacītu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem ar tikpat ilgu pārbaudes laiku.

Tomēr maija sākumā Čaunāna advokāts Dzintars Kauss un mikroautobusa šoferis Sproģis Centra rajona tiesas spriedumu pārsūdzēja, tāpēc lieta nonāca apgabaltiesā.

Čaunānam un Sproģim celtas apsūdzības pēc Krimināllikuma 260.panta 2.daļas – par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums.

Minētais likuma pants kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, par cietušajiem šajā lietā atzīts Godmanis un viņa toreizējais biroja vadītājs, tagadējais Rīgas pašvaldības izpilddirektors Juris Radzevičs.

Pirmās instances tiesa minēto krimināllietu izskatīja slēgtās tiesas sēdēs.

Kā ziņots, Godmanis 2008.gada 18.jūnijā avārijā Rīgas centrā guva galvas traumu – deniņu kaula plīsumu un galvas smadzeņu satricinājumu.

Pēc avārijas no aculieciniekiem tika saņemtas pretrunīgas ziņas par to, vai premjera auto negadījuma brīdī bija ieslēgtas bākugunis un skaņas signāls, taču dienesta pārbaudē secināts, ka šīs ierīces esot bijušas ieslēgtas. Pēc negadījuma tomēr tika mainīta premjera konvojēšanas kārtība, un pirms Ministru prezidenta auto tagad brauc trafarēta policijas automašīna ar ieslēgtu skaņas un gaismas signālu.

Toreizējais Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks aģentūrai LETA pastāstīja, ka abi apsūdzētie sadarbojušies ar prokuroru, līdz ar to nav bijusi nepieciešamība viņiem piemērot kādu drošības līdzekli. Apsūdzības viņiem tika uzrādītas 2008.gada decembrī.

Pirms tam tika veiktas vairākas ekspertīzes, tostarp autotehniskā ekspertīze.

LETA jau ziņoja, ka 2008.gada jūlija vidū pēc Iekšlietu ministrijas Galvenās inspekcijas veiktās dienesta pārbaudes par šo negadījumu tika nolemts, ka Drošības policijas amatpersonas, kas apsargāja Godmani dienā, kad premjera auto iekļuva ceļu satiksmes negadījumā, nav tiesiska pamata saukt pie disciplinārās atbildības.

Pārbaudē tika konstatēts, ka miesassargi, pavadot premjeru un eskortējot viņa transportlīdzekli no Ministru kabineta ēkas uz Rīgas pili, dienesta pienākumus pildījuši atbilstoši amata aprakstiem, kā arī ievērojot normatīvos aktus, kas regulē aizsargājamo amatpersonu fiziskās neaizskaramības nodrošināšanu un pavadīšanu.

Dienesta pārbaudē konstatēts, ka premjeru pavadījušai automašīnai “Toyota Land Cruiser” un premjera auto “Audi A8L” bija operatīvā transportlīdzekļa statuss, un abi spēkrati bija aprīkoti ar bākugunīm, speciālo skaņas signālu, kā arī ar speciālām ierīcēm, kas fiksē laiku, kad transportlīdzeklis tiek izmantots ar iedegtu bākuguni, ieslēgtu skaņas signālu, un kāds bijis tā braukšanas ātrums.

Ierīču izdrukas liecinot, ka 2008.gada 18.jūlijā Tērbatas, Merķeļa ielas, Brīvības un Kalpaka bulvāra krustojuma šķērsošanas brīdī abām automašīnām esot bijušas ieslēgtas bākugunis un speciālie skaņas signāli. Tāpat ierīces fiksējušas, ka abu transportlīdzekļu maksimālais ātrums krustojuma šķērsošanas brīdī bijis 24 kilometri stundā.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem operatīvo transportlīdzekļu vadītāji drīkst neievērot ceļu satiksmes noteikumu prasības, taču tiem jādara viss iespējamais, lai tiktu garantēta ceļu satiksmes drošība. Līdz ar to abu premjera eskorta automašīnu šoferiem, ieslēdzot bākugunis un skaņas signālu, bija tiesības neievērot ceļu satiksmes noteikumu prasības.

Dienesta pārbaudē netika vērtēta premjera automašīnas vadītāja iespējamā atbildība par avārijas izraisīšanu, jo šis jautājums ir izskatāms krimināllietā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+