Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
23. septembris, 2015
Drukāt

Septembris – bioloģiskās pārtikas mēnesis (4)

Norkarklis

Gustavs Norkārklis, Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs

Septembris ir pats karstākais ražas laiks lauksaimniekiem, un tāpēc tieši šajā laikā tiek atzīmēta Bioloģiskās pārtikas diena. Tā ir 22. septembrī – laikā, kad ražas novākšana un cāļu skaitīšana sasniegusi savu kulmināciju un augstāko punktu.

Patiesību sakot, mums, bioloģiskajiem lauksaimniekiem, šajā laikā nav īsti vaļas svinēt, jo ir jāstrādā. Tomēr šis ir pats labākais laiks, lai atgādinātu par bioloģisko pārtiku un bioloģisko lauksaimniecību un pievērstu tai nedaudz lielāku uzmanību nekā ikdienā.

Ir divas lietas, kurām es gribētu īpaši pievērst uzmanību šajā laikā. Pirmā ir tā, ka ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji sevi regulāri māna, iegādājoties produktus, kurus uzskata par bioloģiskiem, bet kuri tādi nemaz nav. Iegādājoties produktus, kuriem nav bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāta un attiecīgi arī bioloģiskās lauksaimniecības marķējuma – zaļā ekolapiņa, mēs ne tikai barojam sevi ar ilūzijām par ekoproduktiem, bet arī nedodam lauksaimniekiem motivāciju saimniekot pa īstam bioloģiski un iziet sertifikācijas procesu. Ja mēs skaidri pieprasīsim, ka vēlamies bioloģiskus produktus ar sertifikātu – tātad ar garantiju, ka ir veiktas pārbaudes un nodrošināta izsekojamība, tad arī lauksaimnieki vairāk ražos, vairāk pārdos, būs lielāki apjomi un, protams, arī zemākas cenas. Ticēt kaimiņa godavārdam, ka “nekādu ķīmiju nelieto”, ir katra paša izvēle, bet vēlreiz uzsveru – tikai bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts ir vienīgā garantija, ka ir ievēroti bioloģiskās saimniekošanas principi. Labā ziņa ir tāda, ka, lai arī palēnām un maziem soļiem, arvien vairāk cilvēki atklāj ekomarķējuma nozīmi un uzticas tam.

Otrā lieta, ko es gribu uzsvērt – tas ir lepnums. Es patiešām ļoti lepojos ar to, ka Latvijā ir tik daudz bioloģisko lauksaimnieku – aptuveni 3500 saimniecību, priecājos par to, ka bioloģiskie lauksaimnieki kļūst arvien jaunāki un nozarē ienāk cilvēki, kuri bioloģisko saimniekošanu izvēlas apzināti, redzot tajā savā vietu un attīstības iespējas. Lepojos ar visiem tiem ražotājiem un pārstrādātājiem, kuriem veicas eksportā, un ar tiem mazo saimniecību īpašniekiem, kuri pēdējos gados ir audzējuši apjomos, jo jūt – viņu augļi, dārzeņi, medus, graudaugi ir pieprasīti un vajadzīgi. Priecājos par to, ka aug izglītoto un informēto patērētāju skaits un arvien vairāk ir to, kuri pieprasa bioloģisko pārtiku. Mums ir gandrīz 12% bioloģiski sertificētas lauksaimniecības zemes, un šis rādītājs mūs novieto “TOP5” Eiropas Savienībā. Tas ir ļoti labs rādītājs, bet pagaidām vēl tas vairāk norāda uz perspektīvām, uz attīstības iespējām, jo bioloģiskās produkcijas īpatsvars visā lauksaimniecības produkcijā nepārsniedz 5%.

Pēdējā gada laikā es arī esmu priecājies par to, ka ir sarosījušies bioloģiskās pārtikas skeptiķi un pretinieki – tie, kas teic, ka bioloģiskajai pārtikai vajadzētu palikt mazai, pieticīgai nišai, ka tā nemaz tā neatšķiras no nebioloģiskās un vispār ir tikai mārketinga triks. Tas nozīmē tikai to, ka bioloģiskās pārtikas nozare aug, kļūst spēcīgāka un raisa vairāk diskusiju un reakciju.

Šogad, pirmo reizi Latvijā iezīmējot septembri kā bioloģiskās pārtikas mēnesi, es gribu teikt tā – ceru, ka pēc pieciem gadiem šāds mēnesis mums nebūs īpaši jāatzīmē. Jo Latvijā katrs mēnesis būs bioloģiskās pārtikas mēnesis, un tā būs mūsu ikdienas pārtika gan mājās, gan skolās un slimnīcās, gan kafejnīcās un restorānos.

BEPS-logo
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Un ko tu saki par “bioloģiskajiem” pļavu maksājumu saņēmējiem?

  2. Ne vienmēr sertifikāts apliecina, ka pārtika ir bioloģiska. Pati iepriekšējos gados biju bioloģiskās saimniecības īpašniece, zinu. Sertifikāts ir tikai papīrs. To izdod reizi gadā – tātad kontrole atbrauc reizi gadā, galvenokārt pārbauda papīrus – tie pacieš visu. Bet to, ko es daru pārējā gada laikā, neviens neredz. Zinu dažus saimniekus, kuri paspēj dažādu ķīmiju palietot, jo ar nezālēm un kaitēkļiem kaut kā jācīnās, īpaši, ja tās platības tādas lielākas. Pati turpinu saimniekot bez ķīmijas tāpat kā iepriekš, taču tajā birokrātijā, ko sauc par bioloģisko saimniekošanu, vairs nelīdu. Pilns ar muļķīgām atskaitēm, veidlapām un sacerējumiem, pie tam tiem sertificētājiem par papīra uzrakstīšanu (sertifikātu) gadā jāmaksā 140 eiro.

    • Droši vien pati arī biji tā, kas to ķīmiju pielietoji, tāpēc vairs arī nesertificējies, jo apzinīgi un godprātīgi strādāt nemācēji.

      • latgaliete - arī latgalietei Atbildēt

        Muļķības. Pati gan ķīmiju nelietoju, bet apkārtnē pazīstu vairākus šādus saimniekotājus. Zināms taču, ka sertificētāji brauc vasaras vidū, iepriekš arī piesakās uz vizīti. Līdz tam un pēc tam – saimnieko kā gribi. Tā tāda naudas izkrāpšana, nevis saimniekošana. bet pati atteicos tikai tās papīru būšanas dēļ, jo, ja rakstīsi godīgi, neatbildīs regulām, bet, ja melosi un sacerēsi papīros pasakas – viss kārtībā. Bet melot nav manā dabā, tāpēc atteicos. Tagad saimniekoju tāpat – bez ķīmijas – bet kaut kādās muļķīgās saistībās nelienu. Jau tā pietiek kontrolētāju _ LAD, PVD, LDC un visādi citādi ierēdņi, kas tik kontrolē, bet paši neražo neko…

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+