Gustavs Norkārklis, Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs.
Gustavs Norkārklis, Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs.
Foto: no LA arhīva

Septembris – bioloģiskās pārtikas mēnesis 4

Septembris ir pats karstākais ražas laiks lauksaimniekiem, un tāpēc tieši šajā laikā tiek atzīmēta Bioloģiskās pārtikas diena. Tā ir 22. septembrī – laikā, kad ražas novākšana un cāļu skaitīšana sasniegusi savu kulmināciju un augstāko punktu.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Rīdzinieks nepatīkami pārsteigts, kā izskatās vietā, kur noslīka Roberts: “Tur viss ir sabrucis… Šādas vietas nedrīkst būt publiski pieejamas!” 62
Lasīt citas ziņas

Patiesību sakot, mums, bioloģiskajiem lauksaimniekiem, šajā laikā nav īsti vaļas svinēt, jo ir jāstrādā. Tomēr šis ir pats labākais laiks, lai atgādinātu par bioloģisko pārtiku un bioloģisko lauksaimniecību un pievērstu tai nedaudz lielāku uzmanību nekā ikdienā.

Ir divas lietas, kurām es gribētu īpaši pievērst uzmanību šajā laikā. Pirmā ir tā, ka ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji sevi regulāri māna, iegādājoties produktus, kurus uzskata par bioloģiskiem, bet kuri tādi nemaz nav. Iegādājoties produktus, kuriem nav bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāta un attiecīgi arī bioloģiskās lauksaimniecības marķējuma – zaļā ekolapiņa, mēs ne tikai barojam sevi ar ilūzijām par ekoproduktiem, bet arī nedodam lauksaimniekiem motivāciju saimniekot pa īstam bioloģiski un iziet sertifikācijas procesu. Ja mēs skaidri pieprasīsim, ka vēlamies bioloģiskus produktus ar sertifikātu – tātad ar garantiju, ka ir veiktas pārbaudes un nodrošināta izsekojamība, tad arī lauksaimnieki vairāk ražos, vairāk pārdos, būs lielāki apjomi un, protams, arī zemākas cenas. Ticēt kaimiņa godavārdam, ka “nekādu ķīmiju nelieto”, ir katra paša izvēle, bet vēlreiz uzsveru – tikai bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts ir vienīgā garantija, ka ir ievēroti bioloģiskās saimniekošanas principi. Labā ziņa ir tāda, ka, lai arī palēnām un maziem soļiem, arvien vairāk cilvēki atklāj ekomarķējuma nozīmi un uzticas tam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Otrā lieta, ko es gribu uzsvērt – tas ir lepnums. Es patiešām ļoti lepojos ar to, ka Latvijā ir tik daudz bioloģisko lauksaimnieku – aptuveni 3500 saimniecību, priecājos par to, ka bioloģiskie lauksaimnieki kļūst arvien jaunāki un nozarē ienāk cilvēki, kuri bioloģisko saimniekošanu izvēlas apzināti, redzot tajā savā vietu un attīstības iespējas. Lepojos ar visiem tiem ražotājiem un pārstrādātājiem, kuriem veicas eksportā, un ar tiem mazo saimniecību īpašniekiem, kuri pēdējos gados ir audzējuši apjomos, jo jūt – viņu augļi, dārzeņi, medus, graudaugi ir pieprasīti un vajadzīgi. Priecājos par to, ka aug izglītoto un informēto patērētāju skaits un arvien vairāk ir to, kuri pieprasa bioloģisko pārtiku. Mums ir gandrīz 12% bioloģiski sertificētas lauksaimniecības zemes, un šis rādītājs mūs novieto “TOP5” Eiropas Savienībā. Tas ir ļoti labs rādītājs, bet pagaidām vēl tas vairāk norāda uz perspektīvām, uz attīstības iespējām, jo bioloģiskās produkcijas īpatsvars visā lauksaimniecības produkcijā nepārsniedz 5%.

Pēdējā gada laikā es arī esmu priecājies par to, ka ir sarosījušies bioloģiskās pārtikas skeptiķi un pretinieki – tie, kas teic, ka bioloģiskajai pārtikai vajadzētu palikt mazai, pieticīgai nišai, ka tā nemaz tā neatšķiras no nebioloģiskās un vispār ir tikai mārketinga triks. Tas nozīmē tikai to, ka bioloģiskās pārtikas nozare aug, kļūst spēcīgāka un raisa vairāk diskusiju un reakciju.

Šogad, pirmo reizi Latvijā iezīmējot septembri kā bioloģiskās pārtikas mēnesi, es gribu teikt tā – ceru, ka pēc pieciem gadiem šāds mēnesis mums nebūs īpaši jāatzīmē. Jo Latvijā katrs mēnesis būs bioloģiskās pārtikas mēnesis, un tā būs mūsu ikdienas pārtika gan mājās, gan skolās un slimnīcās, gan kafejnīcās un restorānos.


Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu