Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
2. oktobris, 2015
Drukāt

Septiņi liesie gadi tuvojas beigām. Saruna ar ekonomistu Pēteri Strautiņu (28)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Iesēdies “LA” slavenajos (jo itin visu slavenāko politiķu dibenus redzējušos) mīkstajos interviju krēslos, DNB bankas ekonomikas eks­perts Pēteris Strautiņš paskatījās pa logu un kā orākuls pateica: “Lūk, TAS izvilks nākamā gada budžetu!” Paskatījos – aiz loga kaimiņos ceļamkrāni būvē Magdalēnas centru. Tas prasījās pēc izskaidrojuma. Ar to arī saruna sākās.

Pēteris Strautiņš: – Vajadzētu būt pedagoģiskam un stāstīt, kas ir slikti un ko valstī darām nepareizi, un, ja mēs neveiksim strukturālās reformas, tad neattīstīsimies. Taču nepedagoģiski un politiski nekorekti apgalvošu, ka šādi (atkal skats pa logu) Latvijā ekonomika turpmākajos dažos gados paātrināsies bez lielas piepūles.

Latvijas publiskajā telpā jeb nācijas sarunā pašai ar sevi ir daudz paškritisku toņu. Man ir pārliecība, ka tautu uz priekšu labāk var virzīt pozitīva motivācija. Nevis censties novērst kaut ko sliktu, bet panākt kaut ko labu. Arī bailes kaut ko labu dara, piemēram, situācijā, kad jābēg no lāča. Tomēr bailes sabiedrību emocionāli ātri izdedzina, tāpēc vajag domāt par pozitīviem mērķiem. Tāpēc plašākai sarunai par Latvijas ekonomikas attīstību būtu jāsākas nevis ar jautājumu, ko mēs darām nepareizi, bet gan – ko darām pareizi?

– Un ko esam darījuši pareizi?

– Daudz ko. Pretējā gadījumā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pēdējos 20 gados nebūtu pieaudzis 2,8 reizes. Ar šādu izaugsmi mēs varētu būt starp desmit procentiem labāko valstu pasaulē. Tās problēmas, par kurām šobrīd Latvijā diskutējam, patiesībā ir komfortablas, relatīvi pārtikušas sabiedrības temati. Kā uzlabot jau diezgan labu izglītības sistēmu, spēles ar visādiem intelektuāļu mīļvārdiņiem – inovācijas un renovācijas, enerģijas un sinerģijas utt.

Pievienot komentāru

Komentāri (28)

  1. Ļatviju var glabt tikai Krivija. Gaidiet.

  2. “Emigrējuši 200 000 cilvēku; zaudējumi Latvijai – 100 miljardi latu.” M.Hazans, 2011.
    Mācās, študenti – mācās kā pelnīt! ES iedeva 10 mld. – ieguva 100 mld.

  3. Ar lielu līkumu intervijā tiek apiets kapitāla pieauguma nodoklis.It kā tāds nemaz neeksistētu! “Tiks veikta nodokļu sistēmas revīzija; kapitāla pieauguma nodokļa likmes neplāno pārskatīt”,Arvils Ašeradens,Db.lv,2.10.2015.
    “Vēlreiz atkārtoju,ka ienākums no kapitāla ir cienījams ienākums,taču tas jāapliek ar tādu pašu nodokli kā ienākums no algas. Jo kāpēc ienākums no kapitāla joprojām tiek aplikts ar mazāku nodokli? Visos biznesos,tajā skaitā kapitāldaļu pārdošanā” Skat”Roberta Zīles intervija žurnālam “Kapitāls”,2012.g.23.novembris.
    Kāpēc arī Latvijā netiek ieviests diferencēts kapitāla pieauguma jeb peļņas nodoklis-līdz 24-33%,kā Somijā,Zviedrijā,Norvēģijā,Dānijā,Lielbritānijā,Īrijā,Francijā,Austrijā,Slovākijā,Portugālē,Krievijā?

    • Svensoni jau ne tāpēc Latvijā iegulda, lai te valsti stiprinātu. Neo-liberālisma ideoloģija spēlē būtisku lomu jaunajā kolonizācijas stratēģijā – gluži kā vadības sviru grozīšana ekonomikā un varas sfērās. Mācās, študenti – mācās kā “slaukt” moderni !

  4. Būs labas algas politiķiem un ierēdņim Atbildēt

    Pensionāri zviedru bankām ir vajadzīgi vienīgi kā ilgtermiņa kredītu ņēmēji māju siltināšanai. Īpaši vēlami deviņdesmitgadīgie sava dzīvokļa ieķīlātāji!

  5. Lai piebremzētu ministriju daudzos pieprasījumus,ir jāsamazina daudzās ministrijas tās apvienojot,ko jau 2008.gadā bija iecerējis Ivars Godmanis! Latvijai jāseko Grieķijas piemēram-jāapvieno Finanšu un ekonomikas,Labklājības un Veselības ministrijas!

    • Stipri vienkāršots skats uz valsts pārvaldi. Mehāniska ministriju apvienošana neko nedos, jo spēkā esošo normatīvo aktu prasības tik un tā būs jāievēro. Tieši palielināsies birokrātija, jo šī ministriju apvienošana būs juridiski jānoformē/ jāsaskaņo/jāpieņem jauni noteikumi/vecie jāatceļ/ jāiepazīstina/jāapmāca darbinieki utt…Ja gribās samazināt valsts aparātu, tad vispirms ir jāsamazina normatīvo aktu skaits.

      • Tieši tā, ministriju skaits ar ierēdņu skaitu praktiski nekorelē savā starpā. Turklāt ministrijās to darbinieku vairs nav palicis nemaz tik daudz – aģentūras un citas atvasinātas publiskas personas, lūk kur ir daudz lieko tauku.

  6. Labs padoms>Deputāts Atbildēt

    Tad jau arī igauņiem ir jāizņem no statistikas savus lauciniekus Viņi tad pārspēs pat zviedrus! Bet,kas attiecas uz cipariem-pietiks ar diviem! Pirms astoņdesmit septiņiem gadiem neapliekamais minimums Latvijā bija 166 (toreizējie,nesalīdzināmi vērtīgākie) lati. Bet šodien tas ir tikai 75 eiro! Kā varam izlasīt “Latviešu konversācijas vārdnīcā par nodokļiem,tad toreiz uzskatīja,ka “ienākumu,kas nepārsniedz dzīves uzturēšanai vajadzīgo normu,nevar uzskatīt par aplikšanas objektu.” Šodien var!

    • Vispār jau nē, tā nebūtu. Urbanizācijas līmenis Igaunijā ir augstāks, kā arī lauku iedzīvotāju skaits uz kvadrātkilometru ir mazāks nekā Latvijā. Pārspēs zviedrus – HAHAHA – tikai šī jūsu piebilde vien raksturo jūsu zināšanu līmeni.

  7. Labs padoms>Deputāts Atbildēt

    r nodokļiem “Latviešu konversācijas vārdnīcā,toreiz uzskatīja,ka”Ienākumu,kas nepārsniedz dzīves uzturēšanai vajadzīgo normu,nevar uzskatīt par aplikšanas objektu.” Šodien var!

  8. Krišjānis>Jurjanis Atbildēt

    Pensionāri,protams,pagaidīs! Un cenas arī! Arī izglītībai atvēlam lielāku budžeta daļu nekā Čehijā,Slovākijā,Ungārijā,Rumānijā,Grieķijā,Somijā,Zviedrijā,Dānijā,Norvēģijā,Vācijā,Austrijā,Francijā-valstīs ar bezmaksas augstāko izglītību valsts augstskolās.

  9. Ja salīdzinām ar Šrilankas 57 vai Pakistānas 48 ministrijām,tad mums tiešām ir “elastīga un ne īpaši liela birokrātija centrālās valdības līmeni”-tikai 13 ministrijas,kas ir tikai par 6 ministrijām vairāk nekā Šveicē,piecām ministrijām vairāk nekā Luksemburgā,Rumānijā,Ungārijā,Lihtenšteinā,Argentīnā un Paragvajā. Un tikai par trim ministrijām vairāk nekā Briselē (Beļģija)! Arī elastīga ir šī mūsu ne īpaši lielā birokrātija Tā,piemēram,strādājošo skaits laikā no 2004. līdz 2014.gadam ir palielinājies: Finanšu ministrijā-no 280 līdz 411; Ekonomikas minstrijā -no 189 līdz 211; Zemkopības ministrijā-no 210 līdz 243; Izglītības un zinātnes ministrijā-no151 līdz 197; Labklājības ministrijā-no 141 līdz162; Aizsardzības ministrijā-no 191 līdz 225; Satiksmes ministrijā-no 151 līdz 157; Tieslietu ministrijā-no 156 līdz 250; Veselības ministrijā- no 94 līdz 107.

  10. Pilnībā piekrītu! Atbildēt

    Septiņi liesie gadi tuvojas beigām.Un drīz būs atkal treknie gadi! 2006.gadā neizdevušos pakāpenisko IIN samazināšanu jau atkārtojām,trekno gadu padomes valsts uzņēmumos ar 2016.gadu ieviesām. Vēl tikai atliek ieviest trekno gadu konfidenciālos vadības līgumus un padomes Zooloģiskajā dārzā,muzejos,kinoteātros un namu pārvaldēs!

  11. Baidos, ka viss ir pārāk optimistiski, jo skatoties kādas problēmas drīz būs visai pasaulei un arī ASV monetārā politika var sabrukt… Visa šī dzīvošana pāri saviem līdzekļiem drīz beigsies.

  12. Progress-acīmredzams Atbildēt

    Divdesmit gadu laikā ir ne tikai 2,8 reizes pieaudzis Latvijas iekšzemes kopprodukts! Ja pirms divdesmit gadiem pīrādziņi (ar dažādu pildījumu) tirgū maksāja 10 sant.gabalā,tad tagad -30 centu,banāni 25-30 santīmu vietā-0,90-1,00 eiro,bet pati mazākā šokolādes tāfelīte-10 santīmu vietā-ap 40 centiem! Korvalola cena ir pieaugusi vismaz divpadsmitkārt!Utt.

  13. Visur vieni vienīgi kārklu zviedri, citu ekonomikas analītiķu Latvijā nav. Rietumos vienkārši neiedomājami, ka vienīgie komentētāji būtu komercbankas, kas pa burbuli nolaida ekonomiku.

    • Kadri izšķir visu! Svensoni jau 1994.g. savu kadru kalvi SSE Latvijā nodibināja – tagad redzam vakardienas “cālenu” vietā nekaunīgus “gaiļus”:
      “……visu 25 neatkarības gadu laikā neviena Latvijas valdība nav izveidojusi savu analītisko grupu.”
      (Bezdarbība – mūsu stratēģija! NRA.lv)

  14. Cilvēki, esiet modri! Sekojiet strautiņiešu rokām, kuras itin veikli žonglē ar šuleru iecienītajām klišejām –
    “nācija”, “tauta”, “strukturālās reformas”, “ekonomikas attīstība”. Visa tā kopprodukta dalīšana uz galviņām ir slavenā teiciena par ” maziem&lieliem meliem un statistiku” kontekstā ( kā arī – paēdušais neēdušo nesaprot; ar skaitļiem var visu pierādīt utt., utjp.).

  15. “Pretējā gadījumā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pēdējos 20 gados nebūtu pieaudzis 2,8 reizes.”

    Tad jau vēl pēc apm. 60 gadiem būsim sasnieguši 1914. gada līmeni…

    • “Veiksmes stāstam cilvēku nevajag.” V.Avotiņš (NRA)
      – Viens otrs “dziesmotās revolūcijas” trubadūrs 25 gados spējis daudz ko par neo-liberālisma ideoloģiju uzzināt – saprast strautiņiešu biznesa filosofijas būtību.

  16. Beidzot bez populisma un šaura mundiera pieskaņas uzzinam, kādos ekonomikas sedlos mēs sēžam. Ka pēdējo 20 gadu laikā Latvijas kopprodukts pieaudzis 2,8 reizes, ka izglītībai atvēlam lielāku budžeta daļu nekā vidēji Eiropas Savienība! Ka ir jālauž irracionālās pārliecības un politikas tabu “progresīvais nodoklis”, pret ko tik kaismīgi uzstājas Endziņš Jaunākais. Īsts mundiera goda aizstāvis. Ka nav reāli mainīgajā pasaulē no mazas valsts prasīt nemainīgus nodokļus vairākus gadus uz priekšu. Būtībā šīs ir augošas labklā’jības budžets. šogad reālās algas augušas par 6 %, un augs vēl…

  17. Beidzot bez populisma un šaura mundiera pieskaņas uzzinam, kādos ekonomikas sedlos mēs sēžam. Ka pēdējo 20 gadu laikā Latvijas kopprodukts pieaudzis 20 reizes, ka izglītībai atvēlam lielāku budžeta daļu nekā vidēji Eiropas Savienība! Ka ir jālauž irracionālās pārliecības un politikas tabu “progresīvais nodoklis”, pret ko tik kaismīgi uzstājas Endziņš Jaunākais. Īsts mundiera goda aizstāvis. Ka nav reāli mainīgajā pasaulē no mazas valsts prasīt nemainīgus nodokļus vairākus gadus uz priekšu. Būtībā šīs ir augošas labklā’jības budžets. šogad reālās algas augušas par 6 %, un augs vēl…

  18. nu ja jau liesie gadi beidzas, tad ar steigu jāceļ cenas un nodokļi

  19. Gribētos dzirdēt šī , vai kāda cita prātīga ekonomista domas, kāpēc Latvija tik ļoti un nu jau arī strauji atpaliek no Igaunija un nu jau arī Lietuvas.

    • Interesanti būtu uz jūsu cipariem paskatīties, kā tad Latvija atpaliek no Lietuvas. Jo IKP izaugsmes temps abās valstīs ir līdzīgs, savukārt algas Latvijā pat nedaudz lielākas. Ja jūs uzmanīgāk lasītu interviju, tad atrastu arī atbildi: Latvijas ekonomikas galvenā problēma ir tā, ka ļoti daudz cilvēku dzīvo laukos un neko neražo. Izņemiet no statistikas ārā Latgali, mēs uzreiz pievelkamies pie Igaunijas līmeņa.

  20. Es ceru, ka tā nauda neaizies tik daudz dārgu mašīnu pirkšanai – nopērc auto un pēc gada tas maksās par trešdaļu mazāk.
    ….

    Tādu auto pērku neskatoties . kur tadi ir

Draugiem Facebook Twitter Google+