Pēteris Strautiņš
Pēteris Strautiņš
Foto – Karīna Miezāja

Septiņi liesie gadi tuvojas beigām. Saruna ar ekonomistu Pēteri Strautiņu 28

Iesēdies “LA” slavenajos (jo itin visu slavenāko politiķu dibenus redzējušos) mīkstajos interviju krēslos, DNB bankas ekonomikas eks­perts Pēteris Strautiņš paskatījās pa logu un kā orākuls pateica: “Lūk, TAS izvilks nākamā gada budžetu!” Paskatījos – aiz loga kaimiņos ceļamkrāni būvē Magdalēnas centru. Tas prasījās pēc izskaidrojuma. Ar to arī saruna sākās.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

Pēteris Strautiņš: – Vajadzētu būt pedagoģiskam un stāstīt, kas ir slikti un ko valstī darām nepareizi, un, ja mēs neveiksim strukturālās reformas, tad neattīstīsimies. Taču nepedagoģiski un politiski nekorekti apgalvošu, ka šādi (atkal skats pa logu) Latvijā ekonomika turpmākajos dažos gados paātrināsies bez lielas piepūles.

Latvijas publiskajā telpā jeb nācijas sarunā pašai ar sevi ir daudz paškritisku toņu. Man ir pārliecība, ka tautu uz priekšu labāk var virzīt pozitīva motivācija. Nevis censties novērst kaut ko sliktu, bet panākt kaut ko labu. Arī bailes kaut ko labu dara, piemēram, situācijā, kad jābēg no lāča. Tomēr bailes sabiedrību emocionāli ātri izdedzina, tāpēc vajag domāt par pozitīviem mērķiem. Tāpēc plašākai sarunai par Latvijas ekonomikas attīstību būtu jāsākas nevis ar jautājumu, ko mēs darām nepareizi, bet gan – ko darām pareizi?

– Un ko esam darījuši pareizi?

CITI ŠOBRĪD LASA

– Daudz ko. Pretējā gadījumā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pēdējos 20 gados nebūtu pieaudzis 2,8 reizes. Ar šādu izaugsmi mēs varētu būt starp desmit procentiem labāko valstu pasaulē. Tās problēmas, par kurām šobrīd Latvijā diskutējam, patiesībā ir komfortablas, relatīvi pārtikušas sabiedrības temati. Kā uzlabot jau diezgan labu izglītības sistēmu, spēles ar visādiem intelektuāļu mīļvārdiņiem – inovācijas un renovācijas, enerģijas un sinerģijas utt.