Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
16. novembris, 2015
Drukāt

Uldis Šmits: Islāmisti mēģina diktēt iekšējo kārtību un likumdošanu (11)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Ar kādiem līdzekļiem demokrātija mūsdienās var aizsargāt savus pilsoņus, uz kuriem miera laikā pēkšņi tiek šauts tiešā tēmējumā koncertzālē, stadionā, kafejnīcā vai vienkārši uz ielas viņu pašu valstī? Tas ir jautājums, kas nodarbina jau vairākus gadus un atkal saasinās pēc melnajā piektdienā Parīzē sarīkotajiem terora aktiem. Skaidras atbildes nav, un tā būs grūti rodama. Īpaši tāpēc, ka šāvēji un spridzinātāji parasti arī ir tās pašas demokrātiskās valsts iedzīvotāji vai pilsoņi. Pareizāk, tādi skaitās, lai gan rīkojas saskaņā ar svešas, būtībā totalitāras ideoloģijas no­stādnēm, kas viņus padara par savas valsts iemiesoto vērtību ienaidniekiem.

Francija idejiski un reizēm ar likuma spēku allaž noraidījusi citās rietumvalstīs slavēto “multikulturālismu”, ja ar šo jēdzienu saprot pilsoņu vairākuma izpratnē nepieņemamas, reliģisko dogmu uztieptas ieražas, kā arī to, ko franči dēvē par “kopienismu”, proti, kādas etniskas vai reliģiskas kopienas interešu stādīšanu augstāk par valsts interesēm un republikāniskajām vērtībām, kuru pamatā ir baznīcas nošķiršana no valsts (1905. gada likums), pilsoņu kopumu vienojošā franču valoda un kultūras mantojums. Attiecībā uz imigrantiem – Francija ir piedzīvojusi vairākus imigrācijas viļņus – tika piemērota asimilācijas politika (nevis mums pazīstamā integrācija), kas nenozīmēja prasību aizmirst savas saknes, bet gan pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā, kam sagatavoja skola. Turklāt Francijā mīlēja sacīt – “republikāniskā skola”. Un Republika, bruņojusies ar šiem principiem, spēja saglabāt atvērtību, lai uzņemtu neskaitāmus ieceļotājus, politiskos bēgļus un, kā likās, visu pasaules daudzveidību. Arī piedzīvojumu meklētājus un brīvību alkstošos radošos garus, kurus kā nakts­tauriņus sevišķi pievilka Parīzes gaismas un bohēma. Ernests Hemingvejs, atsaucoties uz personiski pieredzēto, rakstīja: “Ja tev laimējies jaunībā dzīvot Parīzē, tad, lai tu vēlāk būtu kur būdams, tā mūžīgi paliks kopā ar tevi, jo Parīze ir mūžīgi svētki.” Grūti pateikt, vai viņš to rakstītu arī tagad un vai viņa vārdi attiecināmi vienīgi uz pagātni. Droši vien būtu izvairīgi jāteic – gan jā, gan nē.

Vēsturnieki varētu atgādināt, ka Francijas galvaspilsētā terora akti notikuši visos laikposmos, pat Vudija Allena filmā “Pusnakts Parīzē” uzburtajā zelta laikmetā. Tas nav pārsteidzoši lielvalstij, kura pati iespaidojusi vēstures gaitu, piedzīvojusi revolūcijas, karus, okupācijas un bijusi koloniāla metropole. Ar koloniālisma ēras pāridarījumiem daudz ko mēdz skaidrot. Šīs pagātnes sekas ir arī Francijā ievērojamais islāmticīgo īpatsvars, un valsts integrēšanas kapacitātes izrādījušās nepietiekamas, lai to aptvertu. Protams, pagātne ir pieminams faktors līdztekus dažādu valdību – kreiso un labējo – pieļautajām kļūdām un starptautiskajam kontekstam. Bet izšķirošie, uz terorismu mudinošie impulsi tomēr nāca no ārienes, tāpat kā visus pēdējos gadus izteiktie draudi, kuriem sākotnēji jeb kopš Širaka prezidentūras nebija nekāda sakara ar Parīzes militāro iesaistīšanos islāma zemēs, jo Francija nekur karadarbībā nepiedalījās. Taču radikālā islāmisma ideologi atrada draudiem ieganstu un savos vēstījumos paģērēja atcelt Francijā pieņemto likumu par reliģisko piederību apliecinošu apģērbu aizliegšanu valsts skolās. Tas varbūt bija pirmais gadījums, kad islāmisti nosodīja nevis kādas Rietumu “neticīgo” valsts ārpolitiku, bet nu jau mēģināja diktēt iekšējo kārtību un likumdošanu. Musulmaņu jauniešu indoktrinēšana vāji kontrolētajās mošejās, specializēta literatūra, “izglītojoši” attiecīgi sponsorēti ceļojumi un tīmeklī izplatīta propaganda, bet jo sevišķi “Islāma valsts” parādīšanās noveda arī pie satīriskā nedēļraksta “Charlie Hebdo” žurnālistu noslaktēšanas šā gada sākumā. Sašutums par to diezgan ātri pārgāja, un pat Rietumos daudzi sacīja – paši uzprasījās, jo viņiem nav nekā svēta, zaimo reliģijas un zīmē Allāhu. Problēma tā, ka nedēļrakstā publicētās karikatūras – par gaumi nestrīdas – bija atbilstošas likumam. Karikatūristi, kuri apsmēja visu, arī provinciālu nacionālismu, tomēr paši bija pārliecināti Francijas patrioti tieši tāpēc, ka jutās brīvi apsmiet un kritizēt. Šī brīvības apziņa nodrošina to, ka, piemēram, mūsdienu Francijas slavenākais rakstnieks Mišels Velbeks var uzdrošināties pateikt, ka islāms ir visstulbākā no visām reliģijām, jo viņš tā uzskata. (Ja Velbeks būtu vācietis, tas viņam sagādātu daudz lielākas problēmas.) Vārda brīvība nodrošina arī to, ka alžīriešu, tātad it kā islāma kultūras pārstāvis, rakstnieks Bualems Sansals var iegūt Francijas akadēmijas prēmiju par nupat iznākušo pamfletu “2084: Pasaules gals”, kura jau pats nosaukums satur mājienu uz Orvela romānu un kurā izsmējīgi apspēlēta tēma par islāma kundzību pār valsti.

Īsāk sakot, “Charlie Hebdo” redakcijas apšāvējiem bija “attaisnojums”, kāda nav pat ne labticīgo Rietumu izpratnē tiem, kuri nupat mērķ­tiecīgi šāva un spridzināja, pat īsti nezinot, ko viņi apšauj un uzspridzina, cik noprotams, ļoti rūpīgi sagatavotajā operācijā, kuras mērķis ir nojaušams: pēc iespējas lielāks upuru daudzums Rietumu “neticību” simbolizējošās vietās. Taču terora aktu rīkotāji tādējādi norāda arī mūsu pretestības ceļu – saglabāt ierasto dzīvesveidu. Galu galā sēras paies, bet Parīze vienmēr paliks.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. tie allaha vārdā slepkavojošie grib Eiropu iegrūst viduslaiku tumsonībā un nežēlībā- tāda viņu multikultūra. Barbari jau kādreiz uzvarēja vareno Romas impēriju- spēcīgu, intelektuālu, var būt pēdējā apstāklī slēpās tās uzvaramības saknes. Un vai šobrīd Eiropas politiķi nesaskata atkal šādas līdzīgas briesmas, jo vēsture mēdz atkārtoties, ja ļaudis no tās nemācas.

  2. Šmitam gribētos dzīvot “kā pierasts”. Bet nesanāks.
    Migrantu miljoni ir Eiropā ielaisti un tāpat kā krievi no Latvijas, viņi no Eiropas projām vairs neies. Eiropa mainīsies un vairs nekad nebūs tāda, kāda tā bija.
    Tad nu jautājums, vei mēs joprojām mērkaķosimies pakaļ ES liberāļiem, vai arī sāksim veidot paši savu politiku? Mūsu, nevis ES lielkapitāla interesēs. Un arī no Pūķina “krievu paradīzes” turoties pa gabalu!

  3. Varbūt domāji LIKUMUS?

  4. Demokrātija jau sen kā izzudusi no aprites. Palikusi tikai čaula, kas pildīta ar visatļautību. Bieži vien šī čaula ietīta papīrītī ar uzrakstu Republika, bet saturam čaumalas iekšienē pievienots multikulturālisms. Un šī morālā biezputra tiek mums pasniegta kā debesmanna. Varētu domāt, ka Eiropas valstu valdības ir saņēmušas no islama krietnu kušaku, lai tēlotu muļķīšus. Visi prezidenti un premjeri ietu gājienos ar stulbu plakātu “Es esmu čārlijs”. Labāk būtu tos līdzekļus atvēlējuši savu robežu stiprināšanai, tad nevajadzētu uzplīties kaimiņiem lai palīdz un paņem pie sevis , jo tik daudz islamticīgo šinderu republikai nevajaga.

  5. Eiropas islamizācija ir neizbēgama.To ir sapratuši kalniņi un citi kļimoviči,tāpēc cītīgi pielāgojas jaunajai realitātei.Padomju Savienību sagrāva tās eksistences priekšnoteikumu atcelšana,tas pats notiks ar Eiropas Savienību.

  6. Kevins Rads, Austrālijas premjerministrs.
    „Imigrantiem, nevis austrāliešiem ir jāpielāgojas! Pieņemiet to, vai brauciet prom! Esam noguruši no tautas satraukuma, vai nav aizvainota kāda persona vai kultūra. Mēs runājam angliski, nevis arābu, ķīniešu, krievu vai kādā citā valodā. Izejot no tā, ja vēlaties kļūt par daļu no mūsu sabiedrības- mācieties valodu.
    Lielākā daļa austrāliešu, kuri izveidojuši šo valsti tic Dievam. Ja mūsu Dievs jūs aizvaino, tad es jums piedāvāju meklēt citā pasaules daļā savu valsti. Dievs ir daļa no mūsu kultūras. Mēs pieņemam jūsu ticību bez jautājumiem. Vienīgais ko mēs prasām – pieņemiet mūsu un dzīvojiet mierā un saticībā. Šī ir MŪSU valsts, MŪSU kultūra un MŪSU dzīves stils, un mēs jums dodam iespēju priecāties kopā. Bet pēc tam, kad būsiet beiguši vaimanāt un žēloties par MŪSU Karogu, Zvērestu, reliģiskajām vērtībām, es vēlētos jūs iedvesmot izmantot vēl vienu Lielu Austrālijas Brīvību – IESPĒJU PAMEST VALSTI! Ja esat šeit nelaimīgi – BRAUCIET PROM! Mēs jums nelikām šurp braukt! Tā kā, pieņemiet valsti, kuru esat izvēlējušies.”
    Tuvākajos mēnešos mēs Latvijā redzēsim un dzirdēsim, kādu pozīciju ieņems mūsu politikāni. Man ir smagas aizdomas, ka Latvijas politikāni ierosinās realizēt Latvijā to domu, ko pavisam nesen izteica ar humora pieskaņu profesors L.Teivāns, “pieņemsim izlama ticību un mācīsimies arābu valodu”. Kādus gadus atpakaļ mūsu politikāni nekautrējās publiski izteikties, ka vajag mācīties krievu valodu. Kur mēs šodien esam ar šo domu. Neproti krievu valodu, darba nav.

  7. Tiem,kas nesaredz draudus tūkstošiem galvīgu pūļu pārceļošanai starp kontinentiem,nav savas mājas sajūtas.Pat starp ieceļotāju bērniem jau var būt tādi,kas pašrocīgi izpildījuši nāvessodus.Latviešiem vienmēr ir paticis iežogoties aiz uzraksta “nikns suns”.Viņiem nepatiktu sveša ļaužu bara pēkšņa parādīšanās savā pagalmā.Pretēji instinktīvai drošības loģikai,mūs mudina nebaidīties.Mudinātājiem nav mājas sajūtu.

  8. Tā ES valstu valdību domāšana par to “ar kādiem līdzekļiem demokrātija mūsdienās var aizsargāt savus pilsoņus” ir vienkārši smieklīga!
    Valstu robežas, tāpat kā tava dzīvokļa ārdurvis ir pirmā un galvenā barjera pret visiem apdraudējumiem. Ja tu sava dzīvokļa durvis atvērsi visiem klaidoņiem, tad kāda vairs ir jēga tavai domāšanai par to, kā aizsargāt savus ģimenes locekļus. Un pilnīgi vienalga būs, vai tu šos klaidoņus centīsies integrēt, vai asimilēt savā ģimenē. Un nevajag spēlēties ar vārdu “demokrātija”. Demokrātija ir vairākuma interešu un vajadzību pārstāvība. Nevienā valstī pamattautas vairākums neiestāsies par sveštautiešu masveida iepludināšanu. To, savtīgu interešu dēļ, organizē un dara tā saukto transnacionālo kapitālu pārstāvošais mazākums. Tātad faktiski šie lēmumi par “bēgļu uzņemšanu” ir nevis demokrātiski, bet gan ANTIDEMOKRĀTISKI. Un šīs antidemokrātiskās rīcības dēļ, tagad valstu valdībām ir jādomā kā aizsargāt savus pilsoņus. Lūk, apmēram tādam vajadzēja būt šī raksta saturam!

  9. Ūdus jau vienmēr ir brūvējuši pie varas “iepirkušies” nelieši.Fakts.

  10. Tas pats skatāms Latvijā – pirmās islamizācijas pazīmes – bezjēdzīgas valdošās Vienotības elites debates par paranžām, kad jau senāk kaut kādas muhamedāņu tradīciju lopu kaušanas. Ar likuma spēku neaizliegtās šariata tiesas darbība u.t.t. Vel var visu labot, ja mums ir jēdzīgs prezidents un ja politiskajām partijām Saeima ir griba to vērst par labu. Baida tikai —- Ja? Ar politiskajiem recekļiem tālu netiksi, ja nu vienīgi kādā lielveikalā, koncertā, teātra izrādē pašam kļūt par steidzīgu debesbraucēju citu barā zem bumbas sprādziena… Es to nevēlos un es to nevēlos, lai citi piedzīvo, kā MAXIM sabrukšanu Briseles vīra sievas celtniecības darījumu dēļ. Valsts varas gļēvums ir jauni Maximi un arī to ”autori” ir zināmi. Daļa lemt nespējīgi šeit pat un daļa vel aiz robežām. ir izvēle – durvis aizslēgt un dzīvot droši vai turēt vaļā un vienās bailēs…

  11. asimilācijas politika (nevis mums pazīstamā integrācija), kas nenozīmēja prasību aizmirst savas saknes, bet gan pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā, kam sagatavoja skola. Turklāt Francijā mīlēja sacīt – “republikāniskā skola”. (???vai tikai tas nav tas pats kopienisms – ko republika apkaro- superkoiena)

    un policejiskā FRANČU REPUBLIKA UZDRĪKSTEJĀS NOSTATIES AUGSTĀK PAR DIEVU UN BRĪVU CILVĒKU

    PAR to KA “DĪVAINĪSI” uzdodamies par Reptbliku AIZLIEDZA NĒSAT RELIGISKO APGĒRBU BIJA JĀŠAUJ – UN ĻOTI STIPRI JAŠAUJ

    CILVĒKIEM IR jāietekme republika un politika – cilvēkiem jālikvide Republika līdzko tā sāk paverdzināt kaut tikai moraāli – nedrīkst Reprblikai pieļaut ar giljotīnu vienādot visus – tāda REPUBLIKA IR terorists

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (26)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+