Pasaulē
Vēsture

Serbi godina Pirmā pasaules kara izraisītāju 16

Svētdienas pievakarē Serbijas galvaspilsētas Belgradas centrā, netālu no valdības rezidences atklāts piemineklis serbu teroristam Gavrilo Principam (1894 – 1918). 1914. gada 28. jūnijā Principa īstenotais atentāts pret Austroungārijas troņmantnieku erchercogu Franci Ferdinandu un viņa sievu Sofiju tradicionāli tiek uzskatīts par incidentu, kas aizsāka Pirmo pasaules karu.

Kā ziņo Serbijas masu informācijas līdzekļi, ap divus metrus augstā pieminekļa atklāšanā piedalījās augstākās Serbijas valsts amatpersonas, tajā skaitā valsts prezidents Tomislavs Nikoličs, kurš pavēstīja, ka Princips bijis varonis, tirānu slepkava un “atbrīvošanās no verdzības ideju nesējs”. Pēc atentāta šī ideja esot izplatījusies pa visu Eiropu. Ceremonijā tika spēlēta Serbijas himna un piedalījās armijas godasardze. Runu turēja arī Bosnijas un Hercegovinas sastāvdaļas, Serbu republikas prezidents Milorads Dodiks. Pēc viņa vārdiem, piemineklis Principam ir simbols serbu tautas šodienas cīņai par brīvību un vienotību, kā arī “vēstījums pasaulei, ka šeit dzīvo serbi – tauta, kam pieticis spēka radīt divas valstis – Serbiju un Serbu republiku”. Serbijas teritorijā šis ir pirmais piemineklis Gavrilo Principam, taču pagājušajā gadā godinošu monumentu viņam uzstādīja Serbu republikā, Sarajevas austrumdaļā. Daudzās Serbu republikas pilsētās viņa vārdā nosauktas ielas.

Princips bija tikai viens no serbu nacionālistu organizācijas “Mlada Bosna” un atentāta dalībniekiem, taču tieši no viņa šāvieniem brauciena laikā cauri Sarajevai gāja bojā Austrijas troņmantnieks un viņa dzīvesbiedre, kas turklāt bija stāvoklī. Austroungārija izmantoja uzbrukumu, lai mēģinātu īstenot savas reģionālās ambīcijas un 27. jūlijā pieteica karu Serbijai.

Šajā kārā viena pēc otras iesaistījās arī citas Eiropas valstis, līdz tas pārauga cilvēces vēl nepieredzētā konfliktā, prasot 9,5 miljonus dzīvību un radikāli mainot visu Eiropas politisko karti.

Gavrilo Principam atentāta brīdī bija 19 gadu un pēc Austroungārijas likumdošanas viņam kā nepilngadīgajam nevarēja piespriest nāvessodu. Bijušais students 1918. gadā nomira cietumā no tuberkulozes. Serbi viņu uzskata par varoni un brīvības cīnītāju, kamēr citas bijušās Dienvidslāvijas tautas drīzāk tikai par teroristu. Līdzīgi viņu traktē arī citviet Eiropā.

LA.lv