Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
19. augusts, 2015
Drukāt

“Sērdienītes tēlu – prom!” Lasītāju aptauja par padomju laika domāšanu (12)

Foto - LETAFoto - LETA

17. augustā “LA” publikācijā “Lustrācija – tās nav publiskas grēksūdzes TV” vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs teica: “Tādā paplašinātā kontekstā lustrācija ir viens no elementiem, lai mēs saprastu, kas bija padomju režīms  un kāda ir pagātnes ietekme uz šodienu. Latvijas sabiedrība netiks tālāk uz priekšu ne ekonomiski, ne juridiski, ne morāli, ja netiks galā ar padomju laika “asti”.” Jautāju lasītājiem: “Kas būtu jādara, lai tiktu galā ar padomju laika ietekmi domāšanā un rīcībā?”

Dace Siliņa Rīgā: “Tā ir zināma doma – ja valstī notikušas nopietnas pārmaiņas, jānomainās divām trim paaudzēm, lai tad cilvēki attiecību vidē un informatīvajā telpā būtu spējīgi labi darboties. Jo ir mainījušies kritēriji, kas ir pareizi un kas ne. Man apkārt ir daudz jauniešu, skatos, kā viņi komunicē un izvērtē, kas der un kas neder, un viņi to dara citādi nekā es savulaik.”

Valentīna Latkovska Ārdavā: “Esmu uzaugusi un strādājusi padomju laikā, man nav negatīvu atsauksmju par tiem. Aizgāju pensijā 1992. gadā, pirms tam strādāju skolā. Spriežu, ka toreiz bērni uzvedās daudz labāk nekā tagad. Pie skolas bija izmēģinājumu lauciņš, bērni visu vasaru strādāja tur, strādāja arī kolhozā un iemācījās strādāt.”

Dace Bērziņa Ķekavā: “Padomju laikos cilvēkiem veidotais domāšanas modelis bija tāds: ir “pareizie” un “nepareizie, ir “mūsējie” un “svešie”, un viss cits, kas nesakrīt ar to, ko mēs uzskatām par labu, ir slikts. Taču tolerance veidojas, iegūstot konkrētu pieredzi. Sociālantropologi saka: lai mainītos domāšana, ir jānomainās divām trim paaudzēm. Divdesmit gadi – tā ir tikai viena paaudze. Latviešiem postpadomju laikā tipiskā doma bija: “Esam nabaga sērdienītes tauta.” Bet tikai tad, kad cilvēks vairs nejūtas sērdienītes lomā, viņš ir pašapzinīgs. Jātiek galā ar to maz­vērtības kompleksu.”

Dzintra Geka Rīgā: “Jauniešiem zināšanas par padomju laiku ir vājas, viņiem ļoti daudz kas ir jāstāsta, jāizskaidro. Trīsdesmitgadnieki nezina, kas vispār bija “čekas maisi”, “stučīšana”. Doroņinas-Lasmanes un domubiedru ierosinājums pieņemt lustrācijas likumu ir zelta vērts.”

Astrīda Salmiņa Ikšķilē: “Jaunieši patiešām nesaprot, ka bija laiki, kad cilvēkam bija jābaidās no blakus stāvētāja, nedrīkstēji otram teikt, ko patiesībā domā. Mana bērnība un pusaudzes gadi pagāja Sibīrijā. Tēvs stāstīja par deportācijām, bet publiski tā bija aizliegtā tēma, mēs taču “cēlām komunismu”. Arī ārzemnieki, atbraukuši uz Latviju, nesaprot mūsu vēsturi, jautā: “Kāpēc pieļāvāt deportācijas?” Mums ir ļoti daudz jāstāsta, jāskaidro, kas un kā toreiz notika. Mums jāatmet doma, ka esam pati nelaimīgākā un visvairāk cietusī tauta. Jo Padomju Savienībā cieta visas tautas. Mūsu apkārtnē dzīvoja ļoti daudzi represētie krievi, ukraiņi. Trakākais, kas padomju laikos tika iedzīts cilvēkos, bija bailes. Un pēc bailēm nāca vienaldzība. “

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Katra nākošā paaudze cenšas noniecināt iepriekšējās paaudzes dzīves pieredzi un vērtības. Vai jānomaina smadzenes, lai piemērotos jaunajai paaudzei? Varbūt tomēr jaunajai paaudzei būtu pareizāk cienīt vecos ļaudis un saprast, ka arī pēc viņiem būs jaunie, kuri necienīs arī viņus? Ar to gribu pateikt, ka katram laikam savs skaistums un nav par visu varu jācenšas mainīt citu cilvēku pagātni un pēkšņi gaidīt, ka visi domās tā, kā to vajag kādam šodien. Cieņa un sapratne ir tā, kura Latvijā visvairāk pietrūkst. Un vispirms jāatmet doma visus pataisīt vienādi “gudrus”.

  2. “Jo ir mainījušies kritēriji, kas ir pareizi un kas ne.” Un nešķirosim vairs, kas “ir “pareizie” un “nepareizie”, “mūsējie” un “svešie”…
    ———————————————-
    Vārdu sakot: tie “čekas maisi” sāk jau savlaicīgi pāriet pretuzbrukumā un “bāž mums ausī” to pašu “padomju pufaiku”; tikai tagad to bāž iekšā pa otru ausi – itkā no pretpadomju puses…
    Sak’ – kādreiz jau gan domājām, ka tie okupanti un kangari ir slikti, un ka savu demokrātiju un brīvību mēs ieguvām tad, kad nošāvām pēdējo bermontieti un paši latvieši kļuvām par saimniekiem savā zemē – bet…

    jau pēc 20 gadiem mēs tikām okupēti atkal un mūsu zemi ilgstoši pārvaldījuši kangari un okupanti, bet, kad viņu impērija sabrūk, tie ar krievu “cara” Jeļcina labvēlību un ar striktiem nosacījumiem, ka “padomju tauta” arī turpmāk būs Latvijā …līdztiesīga, – pasludina “neatkarību”.
    Bet kas un no kā kļūst neatkarīgs – tas arvien vēl nav īsti skaidrs..? Vai neatkarīgi kļūst latvieši no citu tautu ekspansijas, vai tikai tādu nosacītu neatkarību gūst kangari no okupantiem? Un kur tad paliek mūsu senču varonīgā cīņa un uzvara pār to vācu-krievu Bermontu – Ovālovu, kuras rezultātā viņi nodibināja savu Valsti, – ja arvien vēl (kangariem klusējot) šajā latviešu tautas patriotu Uzvaras laukumā savu uzvaru svin tie, kas okupēja un viņu nākošās „paaudzes”…

    “Taču tolerance veidojas, iegūstot konkrētu pieredzi. Sociālantropologi saka: lai mainītos domāšana, ir jānomainās divām trim paaudzēm.”
    Nu ko…?! Vai būsim toleranti pret šo “svešo un citādo”, vai tomēr solidarizēsimies ar saviem – vēsturiski ilgstoši uz savu Brīvību un Dzīvesziņu gājušiem senčiem?
    Par Āfriku jau nemaz nerunāsim. Tā pasaules ārdīšana ir jāaptur!

  3. Vienreiz jābeidz gaudot un jāpaskatās reāli. Un realitāte ir tāda, ka daudzās Rietumeiropas valstīs – Grieķijā, Īrijā, Portugālē, piemēram, dzīves līmenis astoņdesmito gadu laikā bija zemāks, kā Latvijā. Tāpēc pārstāsim sūdzēties par “tiem grūtajiem laikiem”!
    Un kari, apspiestība, okupācija ir ne tikai Latvijā bijusi. Arī daudzas, sevišķi mazās, Eiropas valstis ir piedzīvojušas to pašu, ja ne vēl smagāku likteni. Tā pati Īrija, piemēram. Bet neviens tā negaudo un netaisās par cietēju, un neuzskata, ka visa pasaule ir viniem ko parādā…

    • Tieši kurās Eiropas valstīs 1980. gados ir bijis zemāks dzīves līmenis nekā PSRS (Latvija toreiz de facto bija PSRS sastāvdaļa)? Un kurās Eiropas valstīs 1980. gados bija okupācija un inkorporācija?

      Ja nevarēsiet atbildēt, es atbildēšu pats – nevienā. PSRS okupēja un anektēja tikai 3 Baltijas valstis. Tātad kāds te ir melojis!

      Gaudo tie, kas cenšas apklusināt latviešus, kad latvieši runā par vēsturi, bet par parādiem te neviens neko nav teicis. Pats ar sevi strīdaties?

      • Es runāju tieši un konkrēti par dzīves līmeni Latvijā, Latvijas psr, ja jums tā tīk. Vēl astoņdesmitajos tas bija augstāks, kā, piemēram, Īrijā. Vai Portugālē. Vai Grieķijā.
        Tās pašas Īrijas vēsture ir bijusi vēl traģiskāka kā Latvijas, bet ar bijušajiem okupantiem angļiem uztur ciešas ekonomiskas un kultūras attiecības, runā angļu valodā un neprasa kompensācijas par 300 okupācijas gadiem, pat runā okupantu valodā, kaut ir savējā…
        Ja uz priekšu iet gaudojot un atpakaļ skatoties, tad rezultāts ir tāds, kāds ir – ar pieri stabā. Un visa pasaule vainīga!

        • bez spītēšanās nekādi? Atbildēt

          Konkrēti PSRS dzīves līmenis bija zemāks nekā Austrumeiropā, bet Austrumeiropā bija zemāks nekā Rietumeiropā. To atzina pat oficiālā PSRS propaganda, Kremļa trolli.

          Nekādas ”vēl traģiskākas” vēstures Īrijai nav bijis, bet šodien briti neizvērš psiholoģisko karu pret Īriju. Salīdzinājums nevietā, Kremļa trolli! Starp citu, jēdziens ”okupācija” tika ieviests 20. gadsimta sākuma, tātad briti Īrijā nav nekādi okupanti, Kremļa trolli. Tikpat labi var uzskatīt, ka krievi ir okupējuši Pievolgu un Sibīriju, Kremļa trolli.

          Par attiecībām, Kremļa trolli – attiecības var būt vai nu abpusēji labas vai abpusēji sliktas, tātad, kamēr Terorusija neiemācīsies uzvesties, tikmēr tev pasūtījumi tēmā ”visa ļaunā pasaule neieredz nabaga Krieviju” garantēti, ar ko tevi arī apsveicu.

          • Tad tagad visi, kas nav noskaņoti uz nacionālo gaudošanu ir kremļa troļļi? Kādreiz sovjeti bāza oponentiem mutes ciet, tagad pastalnieki pārņēmuši “vērtīgo pieredzi””. Ābols no ābeles tālu nekrīt.

          • gaudojošajam Kremla trollim

            iegaumē, Kremla trolli – gaudo tu. Pārējie runā. Saprati vai vajag atkārtot?
            PSRS laikus, Kremla trolli, neesi redzējis un labāk par tiem nespriedelē. PSRS laikos par mutes palaišanu varēja nonākt darba nometnē. Un vēl, gaudojošais Kremla trolli. Aiz visu mugurām neslēpies. Runā tikai savā vārdā un atbildi tikai par sevi.

            Varēji būt strīdu zaudējis, tagad esi strīdu zaudējis iespītējies gaudojošs Kremla trollis. Tā labāk?

          • Kremļa rasistam

            Un iegaumē, naida runātāj un rasist – par katru naida runas paraugdemonstrējumu tu, rasist, dzirdēsi vārdu rasists. Skaidrs, naida runātāj un rasist?

  4. Vienaldzība ir arī tagad.

  5. Ko nozīmē “padomju laiku domāšana”? Ja biji tik dumjš, ka ticēji pasakām toreiz, tad noticēsi tām arī šodien …

    • KG ( Kārlis Galandrejs ) Atbildēt

      “Ko nozīmē “padomju laiku domāšana”? Ja biji tik dumjš, ka ticēji pasakām toreiz, tad noticēsi tām arī šodien …”
      Labi sacīts! Īsi pateikta būtība. Politiskajām pasakām tic tikai nezinošie, zinošie zina, “kas notiek Latvijā”, zina, ka partokrātija nepieļāva un nepieļaus nekādu lustrāciju. Savukārt tauta ar savu pasivitāti un vienaldzību pieļaus lustrācijas nepieļaušanu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+