Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
16. novembris, 2016
Drukāt

Serebreņņikovam Cicerona balva

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Kirils Serebreņņikovs

Vakar un šodien Latvijas Nacionālajā teātrī viesosies Maskavas Gogoļa centrs ar Ivana Gončarova lugu “Parasts stāsts” Kirila Serebreņņikova režijā.

Izrādes režisors un inscenējuma autors Kirils Serebreņņikovs Latvijas skatītājiem ir labi pazīstams ar izrādēm Nacionālajā teātrī – “Mirušās dvēseles”, “Voiceks”, “Raiņa sapņi”, kā arī ar viņa vadītā Gogoļa centra pirms diviem gadiem Rīgā parādītajām Ovīdija “Metamorfozēm”.

Kad 1847. gadā krievu klasiķis Ivans Gončarovs (pēc viņa romāna “Oblomovs” tapa populārā Alvja Hermaņa izrāde JRT) uzrakstīja romānu “Parasts stāsts” – vienu no sava laika polemiskākajiem literārajiem darbiem –, viņam nevarēja ienākt prātā, ka vēl 2016. gadā nekas nebūs mainījies – jauni romantiķi no dziļiem laukiem nokļūst lielpilsētās un kļūst par nežēlīgiem ciniķiem, jo viņu sapņiem un ticībai, ka “dzīve ir skaista, ja mērķis ir cēls”, ātri vien tiek aplauzti spārni. Romāna galvenais varonis Aleksandrs Adujevs no provinces dodas uz šodienas Maskavu un sastopas ar spēcīgu, hierarhisku struktūru, kurā jāiekļaujas, ja grib izdzīvot. Viens no šodien ievērojamākiem krievu režisoriem – Kirils Serebreņņikovs – piedāvā savu skatījumu uz šodienas Maskavu un tās nežēlīgajiem izdzīvošanas likumiem.

“Gončarovs runā par cilvēciskajām vērtībām, kas aktuālas kā Krievijā, tā Latvijā, tā citur pasaulē,” vakar sacīja Kirils Serebreņņikovs, “es neticu draudzībai starp valstīm, jo memorandi un līgumi tiek lauzti, valstis nevar paskatīties cita citai acīs, to var tikai cilvēki.”

Nacionālā teātra plānos lasāms, ka pēc Jaunā gada priekškaru vērs Latvijā labi zināmā lietuviešu autora Mariusa Ivaškeviča luga “Guļošie” K. Serebreņņikova režijā. “Luga būs cita – “Tuvā pilsēta”. Es šoreiz vispirms izvēlējos autoru un tikai tad lugu. Esmu Rīgā iestudējis klasiku un nu vēlējos mūsdienu autora darbu. Ivaškevičs ir sociāli aktīvs, tieši runājis par tādu lietuviešiem traumatisku tēmu kā genocīds Otrā pasaules kara laikā,” skaidro režisors.

Šodien K. Serebreņņikovam pasniegs Cicerona balvu, kas tiek piešķirta par meistarību komunikācijā ar dažādu valstu sabiedrībām. “Esmu priecīgi pārsteigts un samulsis, jo ārpus teātra un profesijas man neviens apbalvojums nav ticis,” saka režisors.

Pievienot komentāru

Jukas Rislaki grāmatai – Lielā lasītāju balvaPagājušās piektdienas pēcpusdienā Vidzemes koncertzālē "Cēsis" norisinājās akcijas "Atbalsts lauku bibliotēkām" noslēguma pasākums un "Lielās lasītāju balvas 2016" uzvarētāju apbalvošana.
Draugiem Facebook Twitter Google+