Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. augusts, 2014
Drukāt

Sērijveida mājas var kalpot vēl 20-50 gadus, norāda eksperte (1)

daudzstavu_maja6

Sērijveida māju vidējais nolietojums ir 30-50% apmērā un atkarībā no uzturēšanas tās var kalpot vēl 20-50 gadus, intervijā Latvijas Radio atklāja Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša.

Informācija par ēku stāvokli apkopota pirms vairākiem gadiem, un atkarībā no tā, cik pienācīgi ēkas uzturētas, arī vienas sērijas nami atšķiras, bet vidējais nolietojums ir 30-50% apmērā, skaidroja Oša.

Pēc viņas teiktā, mazāka problēma ir ar ēku konstrukcijas, savukārt nopietnas problēmas ir ar ēkas iekšējām komunikācijām – inženierietaisēm, cauruļvadiem, kā arī logiem, kas sen nav mainīti, un balkoniem.

“Pie 100% nolietojuma par laimi neesam tikuši, un līdz nedrīkst situāciju novest,” brīdināja Oša.

Viņa uzsvēra, ka pārbaudīt ēku ir pārvaldnieka vai īpašnieka pienākums. Gadījumā, ja ēkā ir plaisas, bet pārvaldnieks nereaģē, nepilda savus pienākumus, īpašniekiem šādi ēku uzraugi ir jānomaina, vēršot radušos zaudējumu piedziņu pret pārvaldnieku.

Oša norādīja, ka padomju laikos celto ēku tehniskais stāvoklis ir tāds, ka māja var kalpot 20-50 gadus atkarībā no tā, cik pienācīgi uzturēta. “Sērijveida mājas var stāvēt vēl 20-50 gadus,” teica Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore, piebilstot, ka ir jāskatās un jāplāno uzkrājumi, lai pie 60-70% nolietojuma varētu investēt līdzekļus ēkas uzturēšanā.

Kā ziņots, otrdien Mežciemā, Druvienas ielā 21, piecstāvu daudzdzīvokļu ēkā iebruka jumta pārseguma betona plāksne. Ēka nodota ekspluatācijā 1977.gadā, tajā ir 60 dzīvokļi, kuri visi ir privatizēti. Negadījums noticis ēkas korpusā, kurā atrodas pirmie 15 dzīvokļi.

Glābēji otrdienas vakarā evakuējuši 21 cilvēku, no kuriem 14 atrada pagaidu pajumti pie radiem vai draugiem, bet septiņi izmantoja pašvaldības piedāvāto pajumti.

Pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekotajā daudzdzīvokļu ēkā Druvienas ielā 21 pēdējoreiz tehniskā apsekošana veikta šā gada 25.jūnijā, un tajā nekādas problēmas nav tikušas konstatētas, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pārstāve Santa Vaļuma.

Par to, kāpēc jumts ir iebrucis, versijas ir dažādas – iespējams, to veicinājusi nelegāla dzīvokļa pārbūve, kas veikta pirms vairākiem gadiem, vai netālu notiekošie būvdarbi, kuru laikā dzītie pāļi izraisījuši vibrācijas ēkā; sava loma varētu būt arī laikapstākļiem, kad pēc vairākām svelmainām dienām sekojušas pēkšņas, intensīvas lietusgāzes.

Rīgas pilsētas būvvaldes informācija liecina, ka 2007.gadā toreizējie dzīvokļa īpašnieki vērsušies būvvaldē ar iesniegumu atļaut mājokļa pārbūvi, taču, tā kā iecere saistīta ar izmaiņām nesošajās sienās, atļauja nav tikusi dota. Iespējams, īpašnieki pārbūvi veikuši patvaļīgi, izremontējuši dzīvokli un tad to pārdevuši pašreizējiem īpašniekiem, ko apliecinot arī dokumenti. Speciālistu informācija liecina, ka dzīvoklī vienā no nesošajām sienām izsista aile uz virtuvi.

Jumta bojājuma vietā viena no betona plāksnēm, kas sver aptuveni 4 tonnas, noslīdējusi no atbalsta “plaukta” par aptuveni 20 centimetriem, radot spiedienu uz ēkas ārsienu un izraisot plaisas dzīvokļa starpsienā. Tehniskās apsekošanas gaitā pirms mēneša jumta stāvoklis novērtēts kā apmierinošs, taču Vaļuma skaidroja, ka šādu situāciju prognozēt neesot bijis iespējams, jo pašreizējā bojājuma vieta bijusi vizuāli noslēgta, tāpēc nobīde nav bijusi pamanāma.

Amatpersonas uzsver, ka notikušais varētu būt vairāku faktoru sakritība, tāpēc vispirms nepieciešams sagaidīt oficiālu slēdzienu.

Rīgas pašvaldība savukārt uzsver, ka daudzdzīvokļu namos, kuros visi dzīvokļi ir privatizēti, ēkas tehniskais stāvoklis ir pašu dzīvokļu īpašnieku atbildība, tāpēc iedzīvotājiem pašiem jāiegulda laiks un resursi nama uzturēšanā un remontēšanā. Atbilstoši likumdošanai reizi gadā sertificētam būvinženierim jāveic ēku tehniskā apsekošana un jānosaka nepieciešamās darbības, lai ēka būtu droša, taču turpmākā rīcība ir atkarīga no tā, cik atbildīgi pret to izturas paši dzīvokļu īpašnieki. Nereti dažādu apstākļu dēļ dzīvokļu īpašnieki nepiekrīt speciālistu ieteikumiem un rekomendētos remontdarbus neveic.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Departamenta direktors nu nekādi nevar būt vienlaikus eksperts būvniecības jautājumos, it sevišķi, ja viņam ir tikai juridiskā izglītība. Būvniecibas likumā teikts, ka būveksperts -sertificēta fiziskā persona, kas valsts, pašvaldības vai būvniecības dalībnieka uzdevumā veic būvekspertīzi. Tas nu tā.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+