Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. augusts, 2015
Drukāt

Jaunā “FabLab” koncepcija palīdz izveidot tirgū pieprasītus produktus

Foto - Andris OzoliņšFoto - Andris Ozoliņš
Viedoklis

Kristīne Kunšteina, psiholoģe, restorāna "Spārni" līdz­īpašniece: "Jura dizaina piedāvājumu atradu "Facebook", un mani tas ieintriģēja. Nospriedu, ka varu individualizēto izpildījumu izmantot unikālākas restorāna vides radīšanai. Pasūtījām viesu, dzērienu, ēdienu un rezervācijas kartes no masīvkoka ar firmas emblēmām. Tāpat arī servējamos dēļus, kuru sānu ornamentā izmantojām mežģīņu motīvus, kas ir restorāna dekora vadmotīvs. Dekorā tika lietota novitāte. Ar lāzeru iegravētajās līnijās pildītu zilu un baltu emalju vēl nekur nebiju redzējusi. Viesiem masīvās lietas ar filigrāno rotājumu patīk. Tās rada mūsdienīguma, dabiskuma un jaunāko tehnoloģiju sintēzi un vienlaikus precīzi iekļaujas interjerā."

No kalpotāja par uzņēmēju

Uzņēmējs un dizainers Juris Mencis savu aktīvo darba dzīvi sāka atbilstoši izglītībai – finanšu zinību maģistrs Latvijas Universitātē. Balto apkaklīšu labā alga un vienveidīgā, tikai uz peļņu orientētā ikdiena kalēju dzimtas atvasei bija par remdenu, un sirds ilgojās pēc tālākiem apvāršņiem.

“Veselus deviņus gadus strādājot labi apmaksātu un drošu darbu, tomēr mani vajāja sajūta, ka neesmu savā vietā. Gribējās izveidot kaut ko pašam savu, kur manas radošās spējas pilnvērtīgāk izpaustos. Sirds vilka uz kaut ko interesantu, neparastu un progresīvu, tādu, kas Latvijā vēl nav ieviesies. Sijājot internetā esošo informāciju, atradu aktuālo pasaules zinātnes–tehnikas–izglītības–ražošanas sintētisko konceptu, ko starptautiski sauc “FabLab” un kas ir saīsinājums no vārdiem “fabrika–laboratorija”. Man ideja likās interesanta. Tā saturēja arī sociālās uzņēmējdarbības elementus, tātad, “FabLab” izveidošanas misija bija palīdzēt sabiedrībai. Lai arī ideja ir jauna un no tīras peļņas biznesa viedokļa maz interesanta, paredzams, ka šis pumpurs kādreiz izplauks krāšņos ziedos. “FabLab” augļi pārmainīs pasaules ekonomiku un nākotnē dos konstruktīvu alternatīvu globālās ekonomikas radītajām problēmām,” pārliecināts uzņēmējs un dizainers Juris Mencis.

Mistiskais “FabLab”

Meklējot jaunus ceļus pasaules ekonomiskajai attīstībai, konkrēti – ražošanas veidiem, kas samazinātu transporta izdevumus, pasaulē gadu tūkstošu mijā iesākās fabriku–laboratoriju kustība. Aizsācēja gods pieder Masačūsetsas Tehnoloģiskajam institūtam ASV, kur 2001. gadā sāka ražošanas laboratorijas programmu, izmantojot dotāciju no Nacionālā zinātnes fonda Vašingtonā. Programmas mērķis bija izveidot nelielu, ar pašu progresīvāko tehnoloģiju aprīkotu datorizētu darbnīcu, kurā varētu izgatavot gandrīz visu. Tā kalpotu arī kā jauno tehnoloģiju poligons, pārbaudot un attīstot izmantošanas iespējas. “FabLab” iekārtu pamatkomplektā ietilpst 3D printeris, kas pēc formas līdzīgs tintes printerim, tikai tintes vietā izmanto termoplastiku, fotopolimērus, metāla un keramikas pulvervielas.

“”FabLab” darbojas kā ar modernākajām iekārtām aprīkots mini tehnoloģiskais parks, kura galvenais uzdevums ir dot iespēju ar jauno tehnoloģiju iekārtām darboties ikvienam un apmācīt iesācējus šīs iekārtas izmantot un racionāli lietot. Kad biju apskatījis, kā “FabLab” darbojas Nīderlandē, sapratu, ka arī Latvija ko tādu ir pelnījusi! Uzsākot SIA “FabLabRiga” veidošanu, iesniedzu programmu finanšu instrumentā “Altum” un saņēmu kredītu ar korektiem noteikumiem. Nopirku Latvijā ražotu 3D printeri, kas strādā ar stieples veidā sagatavotu masu, lāzera gravējamo un griežamo ierīci un CNC kopējamo iekārtu. Katram ir jātur roka uz progresīvo tehnoloģiju nerva, jo tās strauji attīstās!” stāsta Juris.

Ar 3D printeri var izgatavot detaļu formas pirms nopietnas sērijveida ražošanas. Piemēram, lai pēc rasējuma izlietu zobrata paraugus, procesam jātērē 3000 – 4000 tūkstoši eiro. Tomēr var zobratu “izdrukāt” un pārbaudīt rasējuma pareizību. Citreiz uzņēmējam nepieciešams izgatavot plastmasas 250 ligzdas diožu ievietošanai. Kad darbinieks ir aizņemts, viņš ieslēdz sarkanu signālu, lai citi zina un netraucē. Šādu ligzdu izgatavošana uz 3D iekārtas izmaksā krietni lētāk nekā visos citos iespējamos veidos. Lāzera gravējamā un griežamā iekārta ļauj izgriezt centimetru biezu koka dēli vai 6 mm biezu finieri. Ar to var gravēt (iededzināt līniju) un monohromā sēpijas tipa zīmējumā pārnest jebkuru fotogrāfiju, tekstu, zīmējumu uz vidēji cieta (organiskais stikls, koks, āda) materiāla līdz pat 600 cm garai detaļai. Toties CNC virsfrēze ļauj pēc datora programmas veidot 100x60x10 mm biezus 2D vai 3D koka objektus. Nepieciešams vien skenēt kopējamo objektu 3D formātā.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+