Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
13. janvāris, 2015
Drukāt

Servitūta ceļš bojā skatu un traucē! Vai iespējams to pārcelt?

Foto - Zanda BirzeFoto - Zanda Birze

No savas piemājas zemes ciematā, mazstāvu apbūves teritorijā, gribu atdalīt atsevišķu neapbūvētu zemesgabalu 1700 m2 platībā. Zemes reformas laikā cauri šai zemes daļai pašvaldība pa diagonāli noteica servitūta ceļu uz kaimiņu mājām apmēram 16 metru garumā. Šo ceļu veido automašīnu iebrauktas sliedes, bet grants vai šķembas nav bērtas. Šis ceļš bojā skatu un traucē zemes izmantošanu. Lūdzu kaimiņus vienoties par servitūta ceļu citā vietā, gar zemes gabala vienu malu. Tas būtu arī īsāks, apmēram 8 metrus garš. Taču kaimiņi tam nepiekrita, un man nācās sniegt prasību tiesā. Jaunā servitūta ceļa vieta ir saskaņota arī ar Ķemeru nacionālo parku, un tas neietekmēs biotopus. Uz šīs zemes aug priedes, un gan pašreizējais, gan jaunais ceļš iet pa priežu saknēm. Tagad kaimiņi prasa, lai es izbūvējot viņiem ceļu, uzberot granti un šķembas. Vai viņi ir tiesīgi to prasīt? BIRUTA ENGURES NOVADA LAPMEŽCIEMĀ

Servitūta ceļa vieta jāiezīmē pēc iespējas saudzīgi, lai tas netraucētu zemes izmantošanu. Šajā gadījumā, kad servitūta ceļš pa diagonāli šķērso apbūves gabalu, zemes īpašniecei ir pamatotas tiesības prasīt tā pārcelšanu uz zemes gabala malu.

Tā kā esošais ir zemes ceļš, kaimiņi nedrīkst prasīt jauna grantēta ceļa izbūvi. Civillikuma 1151. pantā teikts: ja servitūta izlietošanai vajadzīgs uzturēt un izlabot kalpojošo lietu, tas jādara servitūta izlietotājam. Tātad, ja kaimiņiem pēc kāda laika būs nepieciešams nostiprināt ceļu, viņiem tas būs jādara par savu naudu. Jums par to nav jāmaksā, tikai tiesā jāpierāda, ka jaunā ceļa segums nav sliktāks par iepriekšējo.

Savukārt Civillikuma 1140. pantā teikts, ka kalpojošās lietas īpašnieks nedrīkst servitūta izlietotājam likt ceļā nekādus šķēršļus. Viņam jāļauj darīt visu, bez kā servitūta tiesību nebūtu iespējams sekmīgi izlietot, kaut arī tas nebūtu īstais servitūta priekšmets. Tātad, ja pa servitūta ceļu nav iespējams izbraukt, lietotājam ir tiesības to nostiprināt.

Taču šajā gadījumā jāņem vērā, ka zeme atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā. Varbūt granti un šķembas uz priežu saknēm nemaz nedrīkst bērt? Prasiet, lai kaimiņi, kuri grib grantēto ceļu, tiesai uzrāda Ķemeru nacionālā parka atļauju šādai darbībai.

Ja līdz šim kaimiņi sekmīgi braukuši pa zemes ceļu un pa to var izbraukt gan atkritumu vedējs, gan kravas automašīnas, lai atvestu mēbeles vai būvmateriālus, prasība par grantētu ceļu nav pamatota.

Konsultējusi VZD Zemes pārvaldības procesu daļas vadītāja Judīte Mierkalne

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+