Foto: Anda Krauze

Servitūta ceļš pāri bedrei 3

Aiz mūsu mājas atrodas kaimiņam piederošs neapbūvēts zemes gabals 650 m2 platībā. Tas nerobežojas ar ielu, tāpēc caur mūsu zemi noteikts servitūta ceļš. Šī četrus metrus platā zemes josla iezīmēta starp mūsu mājas sienu un žogu, kas norobežo mūsu īpašumu. Dabā nekāda ceļa tur nav, bet agrāk bija dārzs. Uz šīs zemes joslas kopš seniem laikiem atrodas izsmeļamā kanalizācijas bedre, jo mūsu apkaimē nav pilsētas ūdensvada un kanalizācijas. Šai bedrei pāri braukt nav iespējams, un to ierīkot citā vietā arī nav iespējams. No bedres līdz kaimiņa žogam ir divi metri, tātad arī vieglā mašīna iebraukt nevar. Pašlaik kaimiņš šo apbūves gabalu piedāvā pārdošanai. Kādam jābūt minimālajam attālumam starp ceļu un ēku, lai transports to nesabojātu? Vai kaimiņš drīkst prasīt, lai mēs aizberam savu kanalizācijas bedri? VALENTĪNA RĪGĀ, LIEĢU IELĀ

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Rīgas pilsētas būvvaldes klientu apkalpošanas centrā skaidro, ka, izmantojot ceļa servitūtu, kaimiņš nedrīkst sabojāt blakusesošo ēku, kā arī aizbērt kanalizācijas bedri, kas atrodas uz otra zemes. Sīkāk par šo lietu īpašniece var konsultēties ar kādu no Rīgas pilsētas būvvaldes arhitektiem, līdzi ņemot zemes gabala plānu un citus dokumentus.

Civillikuma 1158. pantā teikts – ja, nodibinot ceļa servitūtu, nekas nav teikts par ceļa platumu, kājceļam jābūt vienu metru, bet lopu ceļam vai braucamam ceļam vismaz četrus ar pusi metrus platam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Uzņēmumā “Rīgas ūdens” izdevās noskaidrot, ka aptuveni pirms trim gadiem tika pabeigts kanalizācijas izbūves projekts Šampēterim, tostarp Lieģu ielai. Kanalizācija ierīkota līdz katra gruntsgabala robežai, un tālāk tā jāvelk par īpašnieka naudu.

Rīgas domes saistošie noteikumi paredz, ka vietās, kur eksistē pilsētas kanalizācija, jaunbūves pie tās jāpieslēdz obligāti, citādi būvvalde nesaskaņo mājas projektu.

Žurnāla lasītāja savukārt uzzinājusi, ka vienai privātmājai kanalizācijas projekta izstrādāšana izmaksājusi ap 1000 eiro, kopā ar darbu un materiāliem tēriņi sasnieguši ap 1500 eiro. Tāpēc Lieģu ielā pilsētas kanalizācijai pieslēgušās vien nedaudzas mājas. Taču, ja jaunie kaimiņi, ierīkojot kanalizāciju savai mājai, palīdzēs arī viņai pieslēgties pie pilsētas labierīcībām, izsmeļamo bedri varēs likvidēt.