Dabā
Zaļā dzīvošana

Sešām koku alejām prasa valsts aizsardzību 16


Skats uz Ozolkalna aleju tās vidusdaļā.
Skats uz Ozolkalna aleju tās vidusdaļā.
Foto no DAP arhīva

Valsts nozīmes aizsargājamo aleju statusu rosināts piešķirt vēl sešām koku alejām Latvijā, apstiprina Dabas aizsardzības pārvalde. Valsts aizsardzību plānots noteikt Lubānas–Meirānu, Ozolkalnu, Raiskuma, Veckalsnavas, Visagala un Veismaņu muižas alejām.

Šajās alejās konstatētas četras īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas, kā arī sešas īpaši aizsargājamas ķērpju sugas.

Savukārt no aizsargājamo aleju saraksta rosināts izslēgt Gārsenes aleju.

 

Lapkoku praulgraužu dzīves vieta

Aizsargājamajām un retajām bezmugurkaulnieku sugām bagātākās ir Raiskuma alejas, kur atrastas piecas sugas, bet Veckalsnavas liepu alejā – četras sugas. Lapkoku praulgrauzis, spožā skudra, marmora rožvabole, četrplankumu sēņ-
grauzis, sarkanais melnulis… Latvijā aizsargājamo vaboļu nosaukumi ir dzejiskāki nekā to izskats. Visretākais no šiem visiem ir lapkoku praulgrauzis, kas barojas ar prauliem. Latvijā tas ir novērots parasto ozolu, liepu, kļavu, zirgkastaņu un citu platlapju koku dobumos. Kāpurs trīs četrus gadus, kamēr izaug līdz pieaugušas vaboles stadijai, barojas ar prauliem un koku vispār nepamet. Arī pieaugušas vaboles nav lielas ceļotājas, tāpēc dabā ir grūti novērojamas. Vaboles nekad neaizrāpo tālāk par 200 metriem no sava dzimtā koka. Lapkoku praulgrauzis ir visvairāk aizsargājamā kukaiņu suga pasaulē, jo to stipri apdraud veco dobumaino koku skaita samazināšanās.

Arī spožās skudras ir vecu, dobumainu koku iemītnieces. Spožā skudra savus pūžņus veido atsevišķi augošu koku dobumos un pie koku saknēm. Vairāki koki var būt savstarpēji saistīti ar ejām un veidot kopskaitā dažus miljonus skudru lielu koloniju no vairākām ligzdām. Pārsvarā apdzīvo lapu kokus, visbiežāk ozolus un liepas.

 

Aicina ne tikai stādīt, bet arī sakopt

Alejās ir saglabājami veci, dobumaini koki. Var būt nepieciešama šo koku vainagu kopšana, lai pēc iespējas palielinātu koku ilgmūžību, kā arī novērstu bīstamu situāciju veidošanos ar koku vai to zaru nolūšanas risku.

Visvairāk dižkoku uzmērīti Raiskuma alejā (21 dižkoks), Veckalsnavas liepu alejā (15 dižkoki), Ozolkalna alejā (10 dižkoki) un Veismaņu muižas alejās (14 dižkoki).

Alejas aizsardzība nebūtu jāuztver kā konkrētu pašlaik augošu koku saglabāšana par katru cenu, bet gan alejas kā ainavas elementa saglabāšana, atsevišķos gadījumos pieļaujot alejas rekonstrukciju, izcērtot bīstamos kokus un iestādot trūkstošos kokus no jauna, informē Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti. Izņēmums ir kultūrvēsturiskas un no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa nozīmīgās alejas, kur, veidojot un uzturot aleju, jādomā arī par dabas un kultūrvēstures objektu saglabāšanu ilgtermiņā. Valsts nozīmes aizsargājamā alejā koku atļauts nocirst (novākt), ja tas kļuvis bīstams, apdraud ceļu satiksmes vai cilvēku drošību un nav citu iespēju novērst bīstamu situāciju, piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot norobežojošas barjeras un braukšanas ātrumu ierobežojošas zīmes. Koku atļauts nocirst pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas.

Tomēr bieži vien aleju īpašnieki tā vietā, lai izvēlētos kokus sakopt, izvēlas vieglāko ceļu – nozāģēt. Dabas aizsardzības pārvalde aicina Latvijas simtgades svinību ietvaros ne tikai stādīt jaunas alejas, bet arī sakārtot vecās, sakopjot koku vainagus!

 

Vairāki desmiti tūkstošu kilometru

Aleju kopgarums Latvijā varētu būt vairāki desmiti tūkstošu kilometru, tomēr ne visas no tām ir valsts aizsardzībā. Šobrīd ir 60 valsts nozīmes īpaši aizsargājamo aleju, tomēr ir arī atsevišķas pašvaldību nozīmes aizsargājamas alejas, ko pašvaldības ir noteikušas kā ainaviski vai kultūrvēsturiski vērtīgas un saglabājamas savās teritorijās. Precīzs kopējais aleju skaits Latvijā nav zināms, jo daļa aleju tiek stādītas no jauna, daļa veco aleju, tās nekopjot, iet bojā. Dabiski bojā gājušas vairākas ošu alejas.

Pirmās Latvijas Republikas laikā valsts aizsardzībā atradās 335 alejas 474 kilometru kopgarumā.

Valsts nozīmes aizsargājamo aleju statuss būtu jānosaka vēl vairākām, bet pirms tam ir jāveic arī šo potenciālo aleju zinātniskais izvērtējums, kas prasa gan laiku, gan resursus, skaidro Dabas aizsardzības pārvaldē.

 

LA.lv