Mobilā versija
+4.8°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
14. septembris, 2017
Drukāt

Sešgadīgie ir gatavi mācīties (40)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Pedagoģijas doktore, Daugavpils Universitātes profesore Elfrīda Krastiņa ir pārliecināta, ka sešgadnieki var iet skolā, ja vien tur ir mazam bērnam atbilstoša vide. Tādu pārliecību viņa guvusi jau pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad arī daļa bērnu skolā gāja jau sešos gados. Sarunājamies gan par sešgadniekiem skolā toreiz un tagad, gan citām plānotajām reformām izglītībā.

 

Savulaik strādājāt Pedagoģijas zinātnes pētnieciskajā institūtā, kas cita starpā uzraudzīja, kā skolās klājas sešgadniekiem. Vai sešgadnieki skolā bija Latvijas ideja vai arī tā bija reforma visas toreizējās Padomju Savienības līmenī?

E. Krastiņa: Tas bija Maskavas vadīts eksperiments. Tolaik mācību saturu un mācību līdzekļus 1. – 4. klasei veidoja katrā republikā atsevišķi, tikai tālākajās klasēs jau viss notika savienības līmenī. Tomēr sešgadnieku reforma nāca no Maskavas. Es gan nebiju klāt šīs reformas pašos pirmsākumos. Pieslēdzos 1982. gadā.

Kad sākās sešgadnieku eksperiments, mācības bija sešas dienas nedēļā, taču sešgadniekiem sestdienās uz skolu nebija jāiet. Stundu garums bija tikai 35 minūtes, kamēr citi mācījās 45 minūtes. Sākumā sešgadnieki mācījās sagatavošanas klasē, tikai vēlāk to pārdēvēja par pirmo klasi. Pārejas posmā dažus gadus bija divas pirmās klases, divas otrās klases ar dažāda vecuma bērniem. Arī tolaik bija bērni, kas 1. klases vielu apguva bērnudārzā.

Nevar teikt, ka astoņdesmitajos gados sešgadnieku eksperiments būtu izgāzies. Gluži otrādi: tas pierādīja, ka sešgadīgi bērni var apgūt 1. klases programmu. Taču, kad visus sešgadīgos gribēja ielikt skolā, nenodrošinot viņiem attiecīgu vidi, tad gan redzējām, ka sešgadīgi bērni skolas kārtībai nav gatavi pielāgoties. Sešgadīgie ir gatavi mācīties, taču ne tādā ritmā, kā tas notiek skolā. Viņiem vajag īpašu vidi: rotaļu telpas, paklājus, lai varētu sēdēt uz grīdas, utt.

 

Tātad jau tad tika secināts, ka problēma nav skolas gaitas kā tādas, bet gan skolas vide?

Jā. Jāpiebilst, ka tolaik bija arī prasība, ka ar sešgadniekiem strādā tikai īpaši tam sagatavoti skolotāji, kuri gadu no gada strādāja tikai ar sešgadīgajiem.

 

Šobrīd pret sešgadnieku sūtīšanu skolā ir gana liela sabiedrības pretestība – bērniem tiekot atņemta bērnība. Vai astoņdesmitajos gados arī bija kādi, kaut klusāki, tomēr protesti?

Mēs institūtā nekādu sabiedrības pretestību nejutām. Sabiedrības izpratne varētu būt saistīta ar to, ka skolās, kas piedalījās eksperimentā, tika veidota sešgadniekiem atbilstoša vide – bija rotaļlietas, guļamtelpas, speciāla ēdināšana. Lielu uzmanību pievērsa solu augstumam: skatījās, lai tie būtu piemēroti bērna augumam. Tikmēr šodien dažviet, sēžot solā, bērna kājas nemaz līdz zemei nesniedzas. Mācību process tika organizēts tā, lai bērniem būtu iespēja stundu starplaikā iziet arī ārā. Protams, bija bērni, kam arī tādā vidē mācīties bija grūti. Atceros, vienā klasē sēdēja puisītis, ausis aizspiedis. Kad vaicāju, kas kaiš, atbildēja, ka nevarot izturēt troksni, kas valda skolā. Daļā skolu sešgadnieki palika visu dienu līdz pat vakaram tāpat kā bērnudārzā. Arī tagad, ja reforma tiks ieviesta, jārēķinās, ka sešgadīgs bērns nedrīkst viens pats doties no skolas uz mājām. Savukārt, ja bērns paliks skolā visu dienu, jānodrošina gulēšanas iespēja, jo vismaz daļai bērnu sešos gados diendusa joprojām nepieciešama. Vieglāk ieviest sešgadnieku skološanos būs tur, kur skola un bērnudārzs ir zem viena jumta.

Tolaik veicām arī mērījumus par sešgadīgo bērnu attīstību, pētījām viņu uzmanību un nogurdināmību, kā arī kustību aktivitāti, kāds ir ķermeņa stāvoklis, bērnam sēžot solā, vai nav kādas izmaiņas mugurkaulā, skolas arī pašas rakstīja atskaites. Kad institūts tika likvidēts, viss tika izmēzts ārā, un šobrīd Latvijā, manuprāt, pat nav tādas iestādes, ka sīki sekotu līdzi reformas norisei.

 

No tā, ko jūs stāstāt, secinu: ja 1. klase būs bērnudārzā, tad reforma ir ieviešama.

Ir pierādīts: sešgadnieki un pat jaunāki bērni var mācīties, taču ir jābūt atbilstošai videi un mācību metodēm. Vairāk jāmācās rotaļnodarbību veidā. Jāņem vērā, ka svarīgākais šāda vecuma bērnu apmācībā ir lasītmācīšana, jo sensitīvais periods lasītmācīšanai sākas jau no četriem gadiem. Vecumā no četriem līdz sešiem gadiem bērniem pašiem ļoti interesē lasīšana un rakstīšana. Septiņos gados sākt mācīt lasīt jau ir par vēlu, bērns šīs prasmes apgūšanai ir “aizvēries ciet”, un tad jāmācās piespiedu kārtā. Turklāt jebkurā 1. klases mācību grāmatā redzams: lai ar to strādātu, bērnam jau jāmāk lasīt. Kad bērni mācās lasīt, tad vienlaikus klasē vai grupā nevajadzētu būt vairāk par 16 bērniem.

Pievienot komentāru

Komentāri (40)

  1. Kāda tai profesorei bija doktora disertācijas tēma ?
    Vārdi “Pedagoģijas doktore” izsaka tik pat daudz, cik vārdi “augstākā izglītība” !
    Ja ir ārā no disertācijas tēmas, tad var sagaidīt visādus brīnumus ! Diemžēl.

  2. auzās ar secinājumiem ! Atbildēt

    Septiņos gados “aizvērās ciet” kad sāk ietekmēties no proletāriešu atvasēm, kuras ” ir gudrākas par stulbajiem skolotājiem – Kāpēc man jāmācās??! “

  3. Es negāju bērnudārzā, bet gadu pirms skolas 6. gadu vecumā apmeklēju apmācības, kur mums bija burtnīcas, mājasdarbi un mērķis iemācīties saskaitīt un atņemt līdz 100, iemācīties lasīt, sēdēja’ma smuki solos, arī dziedājām un vingrojām 1978/79 gads. Šogad jaunākais bērns aizgāja uz pirmo klasi. Pirmo reizi ir burtnīcas, sols un mājasdarbi. Gāja arī bērnudārzā. Problēma manuprāt ir 5-6 apmācībā, jeb tajā kuras nav. Audzinātājas visu laiku uzsvēra, ka tas nav viņu pienākums bērnam mācīt lasīt, tāpat kā rēķināt. Savukārt visās sapulcēs pirms skolas topoša klases audzinātāja, apgalvoja, ka būtu vēlams bērnam tekoši lasīt un skaitīt līdz 100. Ja tā būtu, tad arī pirmajā klasē bērni varētu daudz ātrāk iet uz priekšu, bet ir vecāki, kas ir piestrādājuši un ir kas paļāvušies uz dārziņu un skolotājai bērni jādabū daudz maz vienādā līmenī. Tas ko es redzēju bērnudārzā bezjēdzīgi. Ir jābūt normālai 5-6 apmācībai ar konkrētiem sasniedzamiem mērķiem, 2-3 stundas dienā nopietni strādājot ar bērniem.

  4. vai Tu matei dosi brīvu pusi dienas? vai MŪSU klasēs būs attiecīgi apstākļi, gulēt, sēdēt, pēc pieprasījuma mammu, ja kas.. nekas nav sagatavots, lai tie bērni pilnībā varētu, nekaitējot bērnībai, mācīties atpūsties… varbūt stulbāki ir tomēr pieaugušie ar savu trako steigu

  5. Es ljoti atvainojos sheit aktiivi PRET karojoshajiem, bet gribas jums visiem dariit zinaamu, ka Lielbritaanijaa VISI beerni saak PIRMO klasi PIECU (5) gadu vecumaa. Peec tam, kad CHETRU (4) gadu vecumaa ir saakushi maaciibas sagatavoshanas ( reception) klasee in moaaciijushies tajaa visu maaciibu gadu – no aptuveni 4. septembra liidz naakamaa gada aptuveni 22. juulijam. Pie tam, maaciibas sagatavoshanas klasee notiek tieshi taapat kaa pirmajaa, otrajaa un visas paareejaas klasees – no 9.00 riitaa liidz 15.20 peecpusdienaa. Sagatavoshanas klases beerni arii valkaa skolas formas teerpus, in no shaa gada septembra formas teerpus valkaa arii ppie skolaam darbojoshos pirmskolas beernudaarzu grupinju beerni. Piecu gadu vecumaa, saakot pirmo klasi, beerni jau lasa, raksta un reekjina. VAI LATVIESHU BEERNO BUUTU STULBAAKI, KA TAA NEVAR ?

  6. Paldies par profesionālo un pamatoto viedokli, pasniedzēj! Jūsu lekcijas bija vienas no labākajām manos studiju gados – viss pamatots, skaidrs un saprotams.

    Patiesā cieņā un visu labu vēlot,
    Jūsu bijusī studente Antra Upīte

  7. Logiski būtu izveodot 11 klašu izglītību, Nevis ieviest skolu no 6 gadiem, godīgi visi var pateikt, ka vidusskolā vismaz pusi priekšmetu apgūt nevajadzētu,ja laicīgi izlemtu kādu celu turpināt… ,un pietiktu ar diviem gadiem, eksperimentēuz bērniem, bet 19dam claim lauj gulšńāt skolas solā….

  8. Es jau četru gadu vecumā gribēju mācīties skolā!

  9. Katrs gadījums ir atšķirīgs, taču vesels bērns piemērotā vidē var mācīties, arī grib.Pazīstu 5 -gadniekus, kuriem jau ir nomainījušies zobi, ir vēlme mācīties,jo šis process tiek novilcināts ilgāk, jo bērns savu interesi vairāk novirza uz ko citu.

  10. Sešgadniek, esi gatavs? Atbildēt

    Vienmēl katavs!

  11. psrs ‘pētnieki’, kas bērnus mācīs?

  12. Kuram atkal tā disertācija – kā meža lāčus iemācīt slidot – cirkā jau iznāca, bet mežā = nu bezsmadzeņu disertanti un nabaga bērniņi. Parasti eksperimentus veic uz pelītēm – te…?
    Disertācija aizstāvēta un bērni?

  13. Vecu komunistu murgojumus nav vērts ņemt par pilnu.

  14. Ministri-reformatori Atbildēt

    Pārraksim Daugavu,samazināsim pakāpeniski ienākuma nodokli,skolosim sešgadīgos!

  15. Piekrītu pēdējiem komentētājiem. Nesaprotu, kas te vispār nāk komentus rakstīt, kaut kādi mazattīstītie, kas laikam vispār nekad nav mācījušies, ja jau pat nespēj saprast, kas rakstā rakstīts. Laikam “laimīgā” bērnība vēl joprojām turpinās. 😀 Vienreiz uzrakstīts viens labs , pamatots raksts. Gudra sieviete un gudra skolotāja. Es piemēram lasīju jau no četriem gadiem, pat bērnudārzā neesmu gājusi. Tad komentētāji man laikam aizliegtu mācīties lasīt, lai nenozagtu bērnību. 😀

  16. Tas ir eksperiments, kas var izgāzties, bet var neizgāzties. Tomēr tam vajadzīga nauda. Branga nauda. Lielajai padomijai nauda atradās, tomēr tas eksperiments, cik noprotu, beidzās ne ar ko. Vai IM hiperaktīvajiem šadurikiem šķiet, ka mums tā nauda no gaisa birst? Skolas klapē ciet vienu pēc otras; kā tie sīči tiks uz vēl atlikušajām?

  17. Turpinām eksperimentēt: sākot ar nodokļiem un beidzot ar bērniem!

  18. Vai lielākā daļa no komentētājiem rakstu tiešām izlasīja? Bērns ir gatavs mācīties,tikai sešgadniekam nav piemērota skolas vide tādā formātā kāda tā ir tagad no septiņiem gadiem. Mācīties caur rotaļām. Cilvēki,mācieties tak klausīties un sadzirdēt,ko jums saka. Izlasa vienu frāzi no raksta,kurai nepiekrīt un kontekstā vairs neiedziļinās,tik brēc.

  19. Lasiet visurakstu, pirms komentējot! Profesore nebūt nesaka, ka mazajiem jāsēž visu dienu solā! Nu tiešām, klukstes un zostēviņi, nelaidiotiem bērnus arī bērnudārzā, tur taču arī kaut jo māca!

  20. Zinātnieces viedoklī vērts ieklausīties, man liekas ļoti pamatots

  21. Nja… rodas iespaids, ka drīz jau skaitīsies bērni tik gatavi skolai, ka tos tur pat arī būs jādzemdē un pa taisno jāliek pie skolas sola. 🙁 Bet tā, ja pavisam nopietni, manuprāt, šis viss ir dēļ tā, lai bērns nevis mierīgi skolojās un iegūstot izglītību jau ir kaut cik nobriedis pieaugušais, bet lai būtu ātrāk lietojams kā darbaspēks, sak nav ko ilgi sēdēt skolā, laiks pelnīt valstij un cietumniekiem naudu!

  22. Ekfrīda pati, laikam mācījusies no 6 gadiem, tādēļ tādu marazmu var atbalstīt un gvelzt. Cilvēkam ir 7 gadu attīstības cikli un ne Elfrīda, ne Izglītības ministrija, šos ciklus nevar mainīt. Daba ir spēcīgāka, kā cilvēks.

  23. Es arī gāju šajā projektā no 6 gadiem. Nevienu sliktu vārdu nevaru pateikt. Gan mācijāmies, gan spēlejāmies, gan gulējām pusdienslaiku. Mamma nāca pakaļ pēc darba. Tāds pats dārziņš vien bija. Audzinātāja bija fantastiska. Nav nevienas sliktas atmiņas. Tie kas te bļauj par bērnības atņemšanu – tad arī dārziņā nav ko laist… lai dzīvo mājās un izbauda bērnību. Viss šis process IR daļa no bērnības. Un nevis skolas sākšanas vecums ir jāmaina, bet gan iglītības sistēma.

    • Tev palaimējās. Es skolu uzsāku kā 6gadniece un skolā (ne bērnudārzā) gāja traki! Vēl pirms tam bija sagatavošanas klase- tātad biju 5.g.v.- tas bērnudārzā un sestdienās gāju uz skolu. Skolas solos sēdējām kā zaldāti, atceros, ka bērni bieži raudāja, jo skolotāja burtiski “auroja” par ne-kārtību klasē, plēsa aiz ausīm un sita pa rokām ar lineālu. Murgs!! Mans dēls uzsāka sagatavošanās klasi 5.g.v kur skolā bija viss iekārtots mazajiem- galdi, krēsli, paklāji, starpbrīži. Vide bija tik draudzīga, ka bērnam patika iet uz skolu. Skolā bija 3h20 min- un viss! Gada beigās iemacijas lasīt.

  24. Bērni ir dažādi, arī viņu garīgā attīstība risinās dažādi. Jā, ir bērni, kuri ir gatavi skolai jau sešu gadu vecumā, bet ir bērni, kuriem ātrāk par astoņu gadu vecumu, skolā nav ko meklēt. Tāpēc strikti novilkt svītru, ka tikai un vienīgi jau sešgadīgajiem jāauj kājas uz skolu, ir vienkārši noziedzīgi. Un ja ne IZM pļurkatas, ne arī šī aizvēsturiskā persona to ne grib, ne var saprast, tad tā jau ir liela problēma.

    • Tagad bērniem ir obligātā pirmsskolas izglītība no 5 gadu vecuma. Tā ir tā pati skola tikai atbilstošā vidē.

  25. 80 – jos nevienam nebija ļauts paust savu viedokli, jo vnk nebija tādu iespēju, kā mūšdienās! Gadsimts ir mainījies!!! Pieaugušie cilvēki ir mainījušies un bērni neapšaubāmi arī! Nedrīkst salīdzināt 80-os un 2017.! Ir jāapmeklē visvienkāršākās nevis elitārās skolās 1.klase un jāpaskatās kā pedagogiem veicas un jājautā praktiķiem kā ir vai sāksim mācīt 6 gadniekus? Kā ir ar bioloģiskiem bērna ritmiem un psiholoģiskām īpatnībām, kā ir ar sociālo gatavību? Elfrīdai jau sen nav ne maņas kā ir ar 6-gadniekiem!

  26. Tālu gan šī “ZINĀTNIECE” ir no bērniem un realitātes.

  27. Cienījamā Elfrīda Krastiņa,cik bērnus Jūs pati esiet izaudzinājusi un sākusi intensīvu apmācību sešos gados?!!

    • Tie bija svētki, kad stundas vadīja sk.Krastiņa! Likās, nekas nav interesantāks par matemātiku! Nekad netika aizmirsts pa vidam izvingroties! 4 gadu vecumā tāpat rotaļas veidā pāris minūšu laikā sk
      Krastiņa iemācīja man saskaitīt un atņemt (līdz 6, bet tas jau izveidoja pamatiemaņas matemātikā!) Viņa tiešām saprot bērnus un lieliski rod kontaktu, kas bija viņas mācīšanas pamatā, manuprāt.
      Mans dēls (5 gadi), var teikt, lasa, un tas ir tikai pateicoties viņa interesei, nevis vecāku centībai! Ir taisnība par dabisko interesi un atvertību zināšanām.
      Mani, kā visus vecākus, uztrauc skolas vide un tas, kas notiks pēc stundām! Par to jau arī profesore runā. Bet tas, ka bērni ir ļoti atvērti zināšanām, ir fakts.. bet ir bažas par sasteigtu, nepārdomātu reformu un par to, ka vide un metodes ne tuvu neatbildīs tam, par ko profesore runā.

      • es savukārt sāku sagatavošanā iet tikai no 6 g.v., sagatavošana bija tikai sestdienās.1.klasē no 7 g.v., lasīt un skaitīt mani iemācīja gan vecāki, gan šī sagatavošana tikai sestdienās viena mācību gada garumā.Un nebija nepieciešama edz šāda Krastiņa, nedz viņas viedoklis.Bija bērni,kuru vecāki varēja atļauties vadāt bērus uz bērnudārzu, kur bija vairāk nodarbības, bet dzīvē ne par mata tiesu neesmu atpalikusi, tieši apsteigusi tos,kuri gāja bērnudārzā…un absolūti nebija nepieciešamība iet skolā katru dienu no 6 g.v.Viss šitas farss ir tikai tāpēc, lai visādi gudreļi pamatotu savu esamību un dabūtu naudiņu… un nekas vairāk…

  28. Pat pensionāres nesaprot,ka bērniem nedrīkst atņemt bezrūpīgo bērnību!!!! Kādēļ baidīties par to,ka bērni nepaspēs apgūt pieaugušās pasaules problēmas???

  29. Pirmsskolas skolotāja Atbildēt

    Tikai nespeciālists tā var spriest,kurš nevienu dienu nav strādājis ar pirmsskolas vecuma bērniem!

  30. 6 gados vēl gribās spēlēties ar lellēm un mašīnām nevis nekustīgi sēdēt skolas solā. Pati esmu tāda eksperementa rezultāts – ļoti labi atceros, ka nosēdēt viegli nebija un gribējās skriet rotaļāties. Nevajag bērniem laupīt bērnību.

Draugiem Facebook Twitter Google+