×
Mobilā versija
Brīdinājums +26.1°C
Ritma, Ramona
Piektdiena, 20. jūlijs, 2018
5. marts, 2018
Drukāt

Sešgadnieku likteni lems vecāki (8)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Likumā ierakstīs, ka skolas gaitas bērniem būtu jāsāk sešos gados, tomēr, ja vecāki tā vēlēsies, sešgadnieks varēs vēl gadu palikt pirmsskolas sagatavošanas grupā un uz skolu iet tikai 7 gados.

Tādu Zālamana lēmumu pieņēmusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kuras sagatavotos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā izskatījusi valdības komiteja. Arī šobrīd likums, kurš liek bērniem iet skolā no septiņu gadu vecuma, tomēr ļauj izglītošanos uz gadu atlikt tad, ja ir tam ir pamatots iemesls, ko savā atzinumā norādījis ārsts vai psihologs. Kā sola izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, turpmāk “iztiksim bez birokrātijas” un šādus atzinumus vairs nevajadzēs, jo galvenā teikšana būs vecākiem, kuriem pirms lēmuma pieņemšanas tomēr ieteicams konsultēties ar pedagogiem, kuri ar bērnu strādā bērnudārzā, un citiem speciālistiem.

“Galvenā pārmaiņa ir tāda, ka astoņos gados gan vairs skolas gaitas nedrīkstēs uzsākt,” uzsvēra K. Šadurskis. Viņš piebilda, ka jau tagad obligātais izglītības uzsākšanas vecums ir pieci gadi, jo divus gadus ilgst pirmsskolas sagatavošana. Tomēr līdz šim bijis tā, ka bērni pirmsskolas sagatavošanā apguva to, ko var iemācīties vienā gadā, tāpēc nu nolemts obligātās pirmsskolas sagatavošanas laiku saīsināt.

Turklāt izglītības reforma daļa, kas attiecas uz sešgadniekiem, tiks īstenota ļoti pakāpeniski. Jaunais mācību saturs, kurš izstrādāts, ņemot vērā, ka 1. klasē mācās sešgadīgi bērni, stāsies spēkā jau no 2019./2020. mācību gada, tomēr pārmaiņas likumā par to, ka skolas gaitas uzsākas sešu gadu vecumā, spēkā stāsies tikai 2021. gada 1. septembrī. Savukārt līdz pat 2023. gadam 1. klases vielu apgūt varēs arī bērnudārzā. Tikmēr pašvaldībām būs jāgādā, lai skolu vidi padarītu piemērotu sešgadniekiem: lai tie, kam nepieciešams, arī skolā varētu gulēt diendusu, lai mācību diena sāktos ar fiziskām aktivitātēm un iespēja izkustēties būtu arī vēlāk dienas laikā, lai stundas nenotiktu tikai strikti sēžot pie sola. Par skolu vides sakārtošanu būs jāgādā pašvaldībām. Valsts no savas puses došot 3,9 miljonus eiro, lai sešgadīgie pirmklasnieki arī tiktu pie valsts apmaksātām pusdienām. Tāpat ministrs solīja, ka sešgadnieki skolā varēs palikt līdz pat vakaram, kur viņus pieskatīs pagarinātās dienas grupās vai interešu pulciņos.

Bet, ja agrākas skolas gaitas būs vecāku izvēle, varbūt nav vērts gatavot visas šīs reformas, jo, iespējams, lielākā daļa bērnu tā kā tā uz skolu ies 7 gados? K. Šadurskis cer, ka vairums vecāku tomēr ar laiku vairs nebaidīsies bērnu sūtīt uz skolu sešos gados. “Ja arī nē, tad vismaz tiem vecākiem, kuri nevēlas bremzēt bērnu tālāku izglītošanos, būs iespēja laist bērnu skolā 6 gados,” sacīja ministrs.

Viens no pamatojumiem šādai reformai ir, ka sešos gados bērni ir jo sevišķi gatavi apgūt jaunas zināšanas un prasmes, toties 20 un 19 gadu vecumā, kādā ir daudzi tagadējie 12. klašu skolēni, samazinās motivācija mācīties skolā.


Jāpiebilst, ka IZM savā pusē dabūjusi arī Lielo pilsētu asociāciju, kuras izpilddirektors Viktors Valainis vakar sacīja, ka atbalsta sešgadnieku mācīšanos. Svarīgi tikai, lai pēc iespējas ātrāk taptu zināmas konkrētas prasības, kādas tiks izvirzītas telpām, kurās mācīsies sešgadnieki, kā arī būtu skaidrība par apgūstamo mācību saturu.

Tomēr gala lēmums par sešgadnieku skološanu un citām pārmaiņām izglītības jomā valdībā vēl nav pieņemts, par to pēc divām nedēļām vēlreiz spriedīs valdības komitejā. Uz trūkumiem IZM sagatavotajos dokumentos norādījusi Veselības ministrija, kas pievērsusi uzmanību, piemēram, tam, ka stundu garums plānots vienāds gan sešgadīgajiem, gan vecākiem bērniem. Tāpēc divu nedēļu laikā IZM ieceres jāsaskaņo ar Veselības ministriju.

Tāpat iebildumi joprojām ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai, kas norāda, ka vēl ir daudz neskaidrību. Piemēram, vai bērnudārzos būs datori, lai sešgadīgie pirmklasnieki varētu apgūt datoriku un vai pirmsskolās būs iespējams noorganizēt tāda paša līmeņa sporta nodarbības kā skolās.

Atbilde uz x komentāru

Atcelt atbildi

Komentāri (8)

  1. arī man nav laika – lai valsts rūpējas

  2. tad labi, dzīvē daudz jāmācās, lai sāk laicīfgi!

  3. Neatnemsim beerniem draisko beernibu….

  4. Ak, brīnums! 19 un 20 gadu vecumā samazinoties motivācija iet skolā! Ko lai saka nabadziņi, kas šādā vecumā spiesti studēt!
    Prom uz plantācijām!

    • Iespējams, ka tieši 19 un 20 gados gribas studēt to, kas patīk, nevis skolā mācīties visus tos bezjēdzīgos priekšmetus. Nav normāli, ka 20 gados iegūst vidējo izglītību, tad vēl 4-5 gadi augstskola, bet pēc tam tevi neņem darbā, jo 25 gados nav darba pieredze, skolā vien laiks pavadīts. Un nestāstiet par arodskolām, kur profesiju var apgūt, visi nevēlas būt frizieri, pavāri, apmetēji utt.

  5. Es labprātāk būtu sākusi skolā iet jau 6 gados, lai nav skola jābeidz, kad jau 20 gadi. Tāpat sākumā neko jēdzīgu nemāca

  6. Labāk no tieši mātes klēpja un tūdaļ skolas solā.

Draugiem Facebook Twitter Google+