Latvijā
Izglītība

Septiņos gados 1.klasē – padomju tradīcija? 31


Līdz 2023. gadam pirmklasnieki 1. klases vielu varēs apgūt bērnudārzā. Pēc tam gan skolas būšot pielāgotas sešgadnieku uzņemšanai.
Līdz 2023. gadam pirmklasnieki 1. klases vielu varēs apgūt bērnudārzā. Pēc tam gan skolas būšot pielāgotas sešgadnieku uzņemšanai.
Foto – Karīna Miezāja

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) negrasās atkāpties no ieceres ieviest skolas gaitu sākumu jau no sešiem gadiem, tomēr, tā kā nav pieņemti visi nepieciešamie normatīvie akti reformas uzsākšanai, to plānots uz gadu atlikt.

Kā zināms, jaunais mācību saturs tiek izstrādāts, pieņemot, ka 1. klase sākas jau sešos gados. Bija plānots, ka nākamajā mācību gadā jaunais mācību saturs tiks ieviests gan pirmsskolā, gan nu jau sešgadniekiem paredzētajā 1. klasē. Tajā pašā laikā nepieciešamās izmaiņas Izglītības un Vispārējās izglītības likumā vēl nav pieņemtas. Tāpat nav skaidrības, kā tad praktiski notiks sešgadnieku skološana, radot šaubas, vai solītā reforma tiešām tiks īstenota. Vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) atzina: tā kā birokrātiskās procedūras uz priekšu virzās lēni, reforma tiks atlikta un to varētu sākt īstenot tikai 2019./2020. mācību gadā. Tikšot saglabāts arī brīvprātības princips, proti, ja vecāki uzskatīs, ka sešgadnieks nav gatavs mācībām, viņš varēs skolas gaitas vēl neuzsākt.

Pirmklasniekiem dzīve būšot vieglāka

Tajā pašā laikā ministrs uzsvēra, ka pēc jaunā mācību satura ieviešanas 1. klase būs bērniem daudz saudzējošāka nekā pašlaik. Tagad vides un mācību formas maiņa, pabeidzot bērnudārzu un nonākot 1. klasē, ir pārāk strauja. Pēc reformas pārmaiņas nebūs tik izteiktas. “Faktiski tā vairāk būs nosaukuma maiņa: mācību un atpūtas režīms 1. klasē, salīdzinot ar bērnudārzu, nemainīsies, bērnu izglītības iestādē tāpat varēs atstāt līdz pulksten 19,” solīja K. Šadurskis. Runājot par to, kā tad praktiski notiks sešgadnieku skološana, ministrs sacīja: “Domāju, ka daudz kas ir skaidrs un atrisināts.” Citās domās bija Saeimas deputāti.

Piemēram, Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) norādīja, ka vecāki nesaprot, piemēram, vai pēc 1. klases pabeigšanas bērnudārzā bērnam 2. klasē nāksies iekļauties jaunā kolektīvā. K. Šadurskis atbildēja, ka vesela grupa taču no bērnudārza pārcelšoties uz skolu.

Par to, ka reformai trūkst politiskā atbalsta, liecina tas, ka grozījumi likumos, kas nepieciešami reformas ieviešanai, pirms izskatīšanas valdībā jau kopš vasaras tiek saskaņoti starp ministrijām.

Septiņos gados 1. klasē – padomju tradīcija?

Jautāts, cik garš varētu būt pārejas periods, pēc kura skološanās bērnudārzos tomēr beigsies, K. Šadurskis teica, ka tas varētu ilgt līdz 2023. gadam. Kārtējo reizi argumentējot sešgadnieku reformas nepieciešamību, ministrs atkal uzsvēra, ka, viņaprāt, nav pareizi tas, ka Latvijā vidusskolu absolvē tikai 19 gados. Tāpat viņš piebilda, ka OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) ieteikusi Latvijai ieviest agrākas skolas gaitas, jo tieši agrīnā vecumā bērniem ir visstraujākā attīstība, viņi visātrāk mācās. Daudzās OECD un Eiropas Savienības valstīs skolas gaitas bērni uzsāk sešos gados vai pat agrāk. “Sākt skolu tikai septiņos gados – tā ir padomju tradīcija,” uzskata K. Šadurskis. Viņš arī norādīja, ka līdz šim reformas, kuru ietvaros uz laiku tika ieviestas mācības no sešiem gadiem, nebija visaptverošas. Proti, reformas netika ieviestas vienlaikus visās klašu grupās.

R. Dzintars sacīja, ka joprojām tomēr nav pilnībā skaidrs, kāpēc sešgadniekiem vispār jāmācās: “Var jau arī jautāt, vai normāli, ka 18 gadus sēž skolas solā? Ārzemju pieredze nav arguments pats par sevi. Manā izpratnē trūkst argumentu, kāpēc šāda reforma nepieciešama.”

Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks apgalvoja, ka starptautiskā skolēnu salīdzinājuma “PISA” dati liecina, ka valstīs, kur agrāk tiek uzsāktas skolas gaitas, skolēniem ir augstāki mācību sasniegumi. Te gan jāiebilst, ka ne vienmēr: Igaunijas un Somijas skolēni šajos mērījumos uzrāda ļoti labus rezultātus, taču šajās valstīs joprojām skolas gaitas tiek uzsāktas septiņos gados. G. Catlaks arī klāstīja: Somijas pedagoģiskā vide esot par agrākām skolas gaitām, bet netiek pieņemts atbilstošs politisks lēmums. Viņš piebilda: pēc reformas 1. klasē mācību saturs un forma vairāk atbildīs rotaļnodarbībām bērnudārzos. Turklāt jau tagad Latvijā ir skolas, kur mācības notiek daudz brīvākā formā, nekā ierasts domāt. K. Šadurskis pauda viedokli, ka savukārt Latvijā ar daļu profesionālo organizāciju par sešgadnieku skološanu nekad neizdosies vienoties. Piemēram, privātie bērnudārzi vienmēr būšot pret, jo agrākas skolas gaitas nozīmē, ka ar laiku bērni bērnudārzos pavadīs īsāku laiku nekā šobrīd. Tātad iebilstot finansiālu apsvērumu dēļ.

Taču aktuāls ir arī jautājums par pašas reformas finansējumu. Ja sešgadnieki vismaz reformas sākumposmā mācīsies bērnudārzos, vai tie saņems daļu no tās naudas, kas šobrīd tiek skolām? Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare norādīja, ka IZM joprojām nav sagatavojusi aprēķinus, cik izmaksās reformas. K. Šadurskis atzina, ka papildfinansējums būs vajadzīgs, taču pēc 12 gadiem toties sāks just ietaupījumu, “jo būsim saīsinājuši izglītības ieguves laiku uz vienu gadu”. Ietaupītos līdzekļus IZM sola ieguldīt pedagogu tālākizglītībā un atalgojuma celšanā.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure teica, ka finansējums būs nepieciešams arī skolu pielāgošanai sešgadniekiem – nav runa tikai par gulēšanas un rotaļu telpām, arī tualetēm jābūt tādām, lai mazie bērni tās droši varētu izmantot. Tāpat šobrīd nav skaidrs, vai bērnudārzos ir gana daudz pedagogu, kam ir tiesības skolot arī pirmklasniekus.

LA.lv