×
Mobilā versija
Brīdinājums +7.2°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Trešdiena, 25. aprīlis, 2018
29. novembris, 2017
Drukāt

Septiņos gados 1.klasē – padomju tradīcija? (31)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Līdz 2023. gadam pirmklasnieki 1. klases vielu varēs apgūt bērnudārzā. Pēc tam gan skolas būšot pielāgotas sešgadnieku uzņemšanai.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) negrasās atkāpties no ieceres ieviest skolas gaitu sākumu jau no sešiem gadiem, tomēr, tā kā nav pieņemti visi nepieciešamie normatīvie akti reformas uzsākšanai, to plānots uz gadu atlikt.

Kā zināms, jaunais mācību saturs tiek izstrādāts, pieņemot, ka 1. klase sākas jau sešos gados. Bija plānots, ka nākamajā mācību gadā jaunais mācību saturs tiks ieviests gan pirmsskolā, gan nu jau sešgadniekiem paredzētajā 1. klasē. Tajā pašā laikā nepieciešamās izmaiņas Izglītības un Vispārējās izglītības likumā vēl nav pieņemtas. Tāpat nav skaidrības, kā tad praktiski notiks sešgadnieku skološana, radot šaubas, vai solītā reforma tiešām tiks īstenota. Vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) atzina: tā kā birokrātiskās procedūras uz priekšu virzās lēni, reforma tiks atlikta un to varētu sākt īstenot tikai 2019./2020. mācību gadā. Tikšot saglabāts arī brīvprātības princips, proti, ja vecāki uzskatīs, ka sešgadnieks nav gatavs mācībām, viņš varēs skolas gaitas vēl neuzsākt.

Pirmklasniekiem dzīve būšot vieglāka

Tajā pašā laikā ministrs uzsvēra, ka pēc jaunā mācību satura ieviešanas 1. klase būs bērniem daudz saudzējošāka nekā pašlaik. Tagad vides un mācību formas maiņa, pabeidzot bērnudārzu un nonākot 1. klasē, ir pārāk strauja. Pēc reformas pārmaiņas nebūs tik izteiktas. “Faktiski tā vairāk būs nosaukuma maiņa: mācību un atpūtas režīms 1. klasē, salīdzinot ar bērnudārzu, nemainīsies, bērnu izglītības iestādē tāpat varēs atstāt līdz pulksten 19,” solīja K. Šadurskis. Runājot par to, kā tad praktiski notiks sešgadnieku skološana, ministrs sacīja: “Domāju, ka daudz kas ir skaidrs un atrisināts.” Citās domās bija Saeimas deputāti.

Piemēram, Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) norādīja, ka vecāki nesaprot, piemēram, vai pēc 1. klases pabeigšanas bērnudārzā bērnam 2. klasē nāksies iekļauties jaunā kolektīvā. K. Šadurskis atbildēja, ka vesela grupa taču no bērnudārza pārcelšoties uz skolu.

Par to, ka reformai trūkst politiskā atbalsta, liecina tas, ka grozījumi likumos, kas nepieciešami reformas ieviešanai, pirms izskatīšanas valdībā jau kopš vasaras tiek saskaņoti starp ministrijām.

Septiņos gados 1. klasē – padomju tradīcija?

Jautāts, cik garš varētu būt pārejas periods, pēc kura skološanās bērnudārzos tomēr beigsies, K. Šadurskis teica, ka tas varētu ilgt līdz 2023. gadam. Kārtējo reizi argumentējot sešgadnieku reformas nepieciešamību, ministrs atkal uzsvēra, ka, viņaprāt, nav pareizi tas, ka Latvijā vidusskolu absolvē tikai 19 gados. Tāpat viņš piebilda, ka OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) ieteikusi Latvijai ieviest agrākas skolas gaitas, jo tieši agrīnā vecumā bērniem ir visstraujākā attīstība, viņi visātrāk mācās. Daudzās OECD un Eiropas Savienības valstīs skolas gaitas bērni uzsāk sešos gados vai pat agrāk. “Sākt skolu tikai septiņos gados – tā ir padomju tradīcija,” uzskata K. Šadurskis. Viņš arī norādīja, ka līdz šim reformas, kuru ietvaros uz laiku tika ieviestas mācības no sešiem gadiem, nebija visaptverošas. Proti, reformas netika ieviestas vienlaikus visās klašu grupās.

R. Dzintars sacīja, ka joprojām tomēr nav pilnībā skaidrs, kāpēc sešgadniekiem vispār jāmācās: “Var jau arī jautāt, vai normāli, ka 18 gadus sēž skolas solā? Ārzemju pieredze nav arguments pats par sevi. Manā izpratnē trūkst argumentu, kāpēc šāda reforma nepieciešama.”

Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks apgalvoja, ka starptautiskā skolēnu salīdzinājuma “PISA” dati liecina, ka valstīs, kur agrāk tiek uzsāktas skolas gaitas, skolēniem ir augstāki mācību sasniegumi. Te gan jāiebilst, ka ne vienmēr: Igaunijas un Somijas skolēni šajos mērījumos uzrāda ļoti labus rezultātus, taču šajās valstīs joprojām skolas gaitas tiek uzsāktas septiņos gados. G. Catlaks arī klāstīja: Somijas pedagoģiskā vide esot par agrākām skolas gaitām, bet netiek pieņemts atbilstošs politisks lēmums. Viņš piebilda: pēc reformas 1. klasē mācību saturs un forma vairāk atbildīs rotaļnodarbībām bērnudārzos. Turklāt jau tagad Latvijā ir skolas, kur mācības notiek daudz brīvākā formā, nekā ierasts domāt. K. Šadurskis pauda viedokli, ka savukārt Latvijā ar daļu profesionālo organizāciju par sešgadnieku skološanu nekad neizdosies vienoties. Piemēram, privātie bērnudārzi vienmēr būšot pret, jo agrākas skolas gaitas nozīmē, ka ar laiku bērni bērnudārzos pavadīs īsāku laiku nekā šobrīd. Tātad iebilstot finansiālu apsvērumu dēļ.

Taču aktuāls ir arī jautājums par pašas reformas finansējumu. Ja sešgadnieki vismaz reformas sākumposmā mācīsies bērnudārzos, vai tie saņems daļu no tās naudas, kas šobrīd tiek skolām? Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare norādīja, ka IZM joprojām nav sagatavojusi aprēķinus, cik izmaksās reformas. K. Šadurskis atzina, ka papildfinansējums būs vajadzīgs, taču pēc 12 gadiem toties sāks just ietaupījumu, “jo būsim saīsinājuši izglītības ieguves laiku uz vienu gadu”. Ietaupītos līdzekļus IZM sola ieguldīt pedagogu tālākizglītībā un atalgojuma celšanā.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure teica, ka finansējums būs nepieciešams arī skolu pielāgošanai sešgadniekiem – nav runa tikai par gulēšanas un rotaļu telpām, arī tualetēm jābūt tādām, lai mazie bērni tās droši varētu izmantot. Tāpat šobrīd nav skaidrs, vai bērnudārzos ir gana daudz pedagogu, kam ir tiesības skolot arī pirmklasniekus.

Pievienot komentāru

Komentāri (31)

  1. Pārbaudītas un labas vērtības der arī no padomju laikiem paņemt,Šadurska kungs.Esmu kategoriski pret skolā iešanu no 6 gadu vecuma .Šadurska kungam laiks pensijā…..

  2. Šadurska kungs, cerams, ka Jūs drīz atbrīvosiet savu silto vietiņu citam ierēdnim, kuram bērni ir lielāka vērtība. Vecākus neinteresē čeku maisi, oligarhu sarunas, bet savu bērnu veselība,labklājība, viņu nākotne. Ejot prom, paņemiet lūdzu līdzi Catlaka kungu un citus ierēdņus no IM.

  3. Tad sākam pirmo klasi jau dzemdību nodaļā, vidusskolu varēs beigt 12 g. vecumā, ja 19 skaitās par daudz.

  4. Nabaga autobusa reisu šoferi laukos, kuriem reisu autobusos piekabināti dažāda vecuma bērni, pat bērnudārznieki, kurus pavada sākumskolas skolēni. Nerunāsim jau par drošības jostām. Cikos bērni mostas? Cik stundu pavada skolā? Cikos viņi ir mājā? Būtu ļoti labi, ka avīzes korespondenti pabraukātu reisu-padomes,domes īrētos autobusos kopā ar bērniem un atvērtu acis sabiedrībai un ierēdņiem, kāda ir situācija īstenībā un kā tas izskatās no bērnu redzējuma. Kāpēc pašvaldības necīnās par savām skolām? Ja tā, tad tur sēž neīstie cilvēki.Skumji. Vecāki, neklusējat! Tie ir jūsu bērni un viņu grūtais ceļš uz skolu laukos.

  5. Jāņonkols no laukiem. Atbildēt

    Muļķi! Krievu laikā katrā bēnītī bija sagatavošanas grupiņa, kurā gāja 6-gadīgie bērni. Tajā viņi iemācījas kautcik lasīt, ķeburus rakstīt. Tā bija labākā sistēma. Pat nokopēt nejēdziet.

  6. Kur tad tas samazinajums - ak uz bernibas rekina. Atbildēt

    Varbut padomat, kapec vajag 12 bgadus, lai apgutu cupu nekam nevajadzigus prieksmetus. Saciet ar samazinajumu saja posma. Kapec jusu minetajos padomju laikos bija 10 un 11 klases un studenti bija spejigi ar iestajeksameniem staties augstskola.
    Secinajums – nav vajadziga izglitibas kvalitate. vajag naudu, kas seko skolniekam bezjēgā un studentam lidz pirmajai sesijai, jo liela daļa tālāk netiek. Izglitiba irt prece un ar valsts lobiju nolobes no bernudarziem uz skolam. Skolas 12 gadu laika tos berninus ar atseviskiem iznemumiem , partaisis lidz nemaņai.

  7. Tas nozīmē vairāk vietas mazajiem no 1,6g.v pašvaldības dārziņos,tas nozīmē ka privātie varēs klapēties lēnītēm ciet….un kas tiem samaksās par visu ieguldīto.

  8. Vecāku bažas, ka bērns 6 gados ir nenobriedis ir individuālas. Cits bērns arī 8 gados ir pavisam nepiemērots skolai, bet jo velāk sākas adaptācija, jo sarežģītak. Domaju, ka nav aizliegts uzsākt skolas gaitas arī 7 gados, ja redzams, ka bērns nav gatavs

  9. Viņi pat nezina, ka uz vienu skolu neaiziet vesela grupa-katrs uz savu. Skolā līdz 19.00? Un kā būs laukos pa tumsu ar aizvešanu? Cikos darbdiena beigsies skolas busiņa šoferim? Braucam riktīgās auzās! Tā ir, kad tie tur augšā ir ļoooooooooooooooooooooooooooooooooti tālu no izpratnes, kas tad notiek skolā.

  10. Privātie bērnudārzi radās pie privātskolām, lai tajās 1.klasē notiktu mācības jau ar pirmo dienu, jo bērni ir attiecīgi sagatavoti – prot lasīt, rakstīt, rēķināt utt., ar katru gadu grūtāk bērnus pieteikt, viss jau pilns

  11. Vai tad vienzeiz var nepit klat PSRS laikus !? Vai tad bija tik slikti !? Macijamies , skolotajs bij cienijams cilveks ,cik daudz bija visadu nodarbosanos skola! Ka visi sitie ,kas pienem likumus ,nesaprot ,ka berni ir loti dazadi .Dazs labs sak lasit jau diezgan agri ,bet loti daudziem vel viens gads ,daudz ko nozime .Man delam dzimsanas diena 24 aprili un vins saka skola iet kad vinam bija 6gadi un 4menesi ,bet meitair dzimusi 25 augusta un skolu saka no 7 gadiem . Baltkrievija ,kur mes dzivojam ,vecaki un bernudarza pedagogi skatas ,vai berns ir gatavs skolai .Daudzas skolas 1.klase ir bernudarza . Atzimes ari 1.klase neliek ,lai netraumetu bernus . Taka nevajag visus pielidzinat .

  12. Es pati aizgaju uz skolu no 7 gadiem. 1. klas’e jau visu zin’aju , kas pirmklasniekam jazin. Lasiju jau no 4 gadiem. Iemacijos slinkot, jo nebija ko darit. T’a slinkoju visu p’ar’ejo skolas laiku, jo 1. klase neiemacijos censties. Un vel’ak bija gruti.

  13. 😀 Nu beidzot vismaz Pisa pateica ko pr’atigu. Latvietis jau kaut kam pretojas tikai tad, ja t’a ir padomju tradicija. Mans d’els g’aja no 6 gadiem un norm’ali izauga, tagad ir ma’gistrat’ura. Bet kur nu tagad’ejie. Ja jau 3 gados v’el taisa pamperos, tad skol’a jau j’as’ak tikai no 10 gadiem. 😀 Pardon, man v’el nav garumz’imes.

  14. Kàrtība bùs tikai tad.kad 1.klase no 1.stundas sáksies ar nopietnàm mácìbăm.ar atzīmēm.ar mājas darbiem bez màžošanăs ar rotaļăm.prijektie.adaptācijām un psiholoğiskajiem brīnumiem.

  15. Kur nu vèl saudzèt ..no bernudarza uz skolu par strauju…septembri saudzèjam lai nav par strauju no vasaras..vidusskolā adaptācija.lai tik nav stress…tad vèl neuzdit mājas darbus,arī lai nav daudz stundu…jo ka tik nav par grūtu….jo tālāk.jo trakàk…1.klase sākas un viss.ir skola un ar disciplīnu,atzīmèm un mâjas darbiem no 1.stundas.tikai tad bùs kàrtìba.

  16. Kārli kad tu vienreiz dosies prom.. Cik ilgi domā pie siles tusēt? viens šāds ministrs bet cik mēslus jau saražojis?

  17. Skaidrs ka mūsu politiķiem prātiņa pamaz,vienmēr kādam kaut kas jāaizrāda ,jānorāda,vai jāpasaka priekšā.labi gan ,ka ir ar ko attaisnoties.Ko domā bērnu vecāki nevienu neinteresē.

  18. Bērniem ļaujiet mierīgi attīstīties ģimenē, izaugt līdz līmenim, kad tas ir jāsūta skolā; bērni jau ari paliek par valsts īpašumu…
    Vai mēs , kas padomju laikos mācījāmies esam dumjāki??
    Mums vēl veselība stiprāka kā dažam jaunam; jo tad domāja par bērna veselību; tie bija zelta laiki;
    skolā bija ārstu pārbaudes; redze, LOR, zobārsts.. un pa velti .. sekoja līdz bērna augšanai veselībai…
    kas ir šodienas bērniem… un kas no viņiem izaug.. tādi ka pat skolotāji mūk.. mēs cienījām skolotājus gan vecākus; šodien paaudze izaugusi kas nezin cienīt to visu -datori ir bērnu audzinātāji un rezultāti redzami-viņi var piekaut viens otru līdz nāvei, skotājus pat varas pārstāvjus…

  19. cik var māžoties. 80.gadu beigās tak bija jau tāds eksperiments ar 6gadniekiem un mācību programam. Kāds ir prasījis vecāku viedokli par šiem eksperimentiem. Bērns nav izmēģinājumu trusītis,lai uz viņa veiktu eksperimentus

  20. SPIEDĪS
    VISUS
    BĒRNUS
    LAIST
    BĒRNUDĀRZOS !!!
    Arī uz laukiem,
    kur līdz
    tuvākajam
    bērnudārzam
    vairāk par
    10 km
    un
    ceļi
    nav
    izbraucami !!!

  21. manuprāt, te ir vēl viena lieta, kas spiezh mācīt ātrāk. Valstij vitāli trūkst ekonomiski aktīvu darba spējīgu ļautiņu un lai šo labotu vismaz par vienu gadu jāmāca no 6iem gadiem.

  22. Interesanti, ka Šadurska izglītības reformas saistās tikai ar mācību gada pagarināšanu un 6gadnieku laišanu skolā, bet netiek nekas reformēts izglītības kvalitātes uzlabošanai un pedagogu kvalitātes izvēlei- tas laikam izglītībā ir mazsvarīgi!

    • Klau, Gaļina! Tu varētu mazāk melot! Reformas būtība ir tieši paaugstināt izglītības kvalitāti, bet ķebe že toļko nasraķ na pravdu – glavnoje skazaķ što to plohoje!

  23. Novāciet šo ministru-pamuļķi.

  24. ” 1. klasē, salīdzinot ar bērnudārzu, nemainīsies, bērnu izglītības iestādē tāpat varēs atstāt līdz pulksten 19,” solīja K. Šadurskis.”
    Nu, ja tikai tāds bija mērķis – turēt bērnu, faktiski, cietumā visu laiku un bez da jebkāda pārtraukuma, tad tā arī sakiet! Es, lauku berns būdams, tādā režīmā laikam gan jau būtu sev ko sliktu padarījis…

  25. pilsonis un jau nikns Atbildēt

    Varbūt kāds tajā IM nav ievērojis, ka bērni aug – tad pamperos, tad kaut ko jau runā, tad bērnu dārzā, tad jau var skolā pat tās minutes nosēdēt…
    Tikai tās doktoru disertācijas neliek miera ( Lāču iemācišana mežā slidot – jo cirkā jau protot…)

  26. Paskat tik – viens pats senilais Šadurskis gudrāks par visu izbijušo padomiju, kura lai nu par ko, bet par bērniem gan domāja …

  27. Ar ko Padomju tradīcija slikta? Labāka tagadējā – līdz vardarbībai pret varas pārstāvjiam? Protests, mērķis… nekāds. Vienkārši sevis varēšanas izrādīšana desmitu atbalstam un zviegšanai. Trulums vardarbības informātikā un kino…, kā arī nekā prātīga nelasīšanas rezultāts.
    Varbūt nacionāļiem vajadzīgi nacisti, bendes kuriem širmis aizgājis… Tādi jau slepkavoja… Sakām, ka ne Latvijā, jo bija vācu vara… Bet tie bija latviešu puiši.

    • Ja būtu izlasījis rakstīto,tad zinātu,ka tieši R.Dzintars kritizēja sešgadnieku programmu.Bet tādiem kā tu jau tas nav no svara,ka tik pariet par mistiskajiem nacistiem.

  28. Ārzemju pieredzei IR JĀBŪT argumentam ! Ja kāda civilizēta valsts ilgus gadus dara tieši tā, un ne citādi – tad ir jābūt nopietnam iemeslam – kāpēc viņi tā dara. Un latviešiem būtu vērts iedziļināties citu valstu pieredzē, nevis katru reizi izgudrot jaunu velosipēdu, kas, starp citu latviešiem ne visai labi padodas!

Draugiem Facebook Twitter Google+